Es jau paspēju vairākas reizes sasveikt savu mīļo, tagad viņa, apmierināta ar dzīvi, vārtās pa gultu.

Pagatavoju manai gaviļniecei pusdienas, bet šī kaut kur noziedējusi. Ā, atgriezās gan un uzreiz apkrāva mani ar darbiem. Bet kas ta' man - jaunam, neprecētam - ko mazliet nepastrādāt :)

Sajutos kā tāds outsaiders, kurš ielauzies kādā slepenā apvienībā :(

sk. journal.bad.lv:
update: dienasgraamatu var atveert, bet varbuut nevajag. Citaadi muusu elitaarais dzhornaals paarveershas par kautkaadu popsiigu huinju...
Citāta beigas, varbūt vienīgi var vēl citēt nākamo teikumu:
Sviesta Ciba - weblogu portāls Latvijai!

A ko darīt, ja man patīk te būt?

Mana meitene aizrādīja man, ka es sen neesmu raxtījis īpaši viņai. Laikam aiz labas dzīves esmu palaidies. Būs kādā garlaicīgākā lekcijā jāpadarbojas. Par šo atmiņā nāk stāsti iz sensenajiem laikiem, kad kādā konferencē sēdēju un drudžaini savā blociņā raxtīju, ko dara un kā izskatās visi runātāji un kādi smieklīgi klausītāji - no malas izskatījās, ka esmu jaunais entuziasts-topošais zinātnieks (tagad man ausī mana meitene čukst, kas man jāraxta: "Bet īstenībā..." un tad viņa jau ir mainījusi tēmu un aizmirsusies, sēžot man klēpī ("uz viena ceļa")

Diezgan mokoši... solīja šīs nedēļas laikā atsūtīt rezultātus, vai mani pieņems darbā - pagājušajā ceturtdienā devos uz pārbaudījumu. Tagad meilu katru reizi veru vaļā ar mazu sirds sažņaugšanos...
Toties stipendiju par janvāri solīja pārskaitīt iepriekšējās nedēļas laikā. Šo gaidīšanas svētku dēļ arī īsziņas veru vaļā, gaidot mobilās bankas paziņojumu. Lai gan nē, vairāk es gaidu īsiņas no savas meitenes. (Viņa man iebilst, ka es taču saņemot tās, kā arī ir!