izrādās jau nakts vidus, tā arī nesaprotu, kur tās stundas un dienas pazūd... vienīgais prieks par to, ka tādā veidā ātrāk pienāks beigtālīnija un būs miers, uz kādu brīdi.

laikam jāiet gulēt, ja attapos aizdomājies ar cukura paku vienā rokā un nazi otrā rokā pie galda, kas piekrauts ar apsmērējamām un apēdamām maizītēm

starp citu, šodien dabūju mācību. droši vien par to, ka vēl pirms pāris dienām [pie sevis] smīkņāju par ļautiņiem, kas neveic pienācīgus seivošanas pasākumus un žēlojas par elektrības zuduma rezultātā bojātiem dokumentiem. Nu ja, tātad šodien es pats arī to izbaudīju - kā tas ir: pazaudēt vairāku stundu darbu, pat, ja ik pa padsmit minūtēm tiek spaidīta pogu kombinācija Ctrl+S

plkst 4.15
Tā, maizītes ir apsmērētas un cukurs ir nonācis tējas krūzē... Labu apetīti, pzrk!

vislabākā šīs nakts atziņa tomēr bija tā, ka - jo vairāk rakstu, jo vairāk pārliecinos, ka man tā tēma patīk un interesē :D Žēl tikai, ka galīgi vairs nav laika tajā iedziļināties :(

ok, ķeramies pie ddarba

P.S. Vai Tu jau piezvanīji savai mammai?

maita, neko nesaka, ka es "pārtraukt" vietā uzrakstu "pārraukt". Nez, ko tāds vārds nozīmē