Sen nebiju gulējis tik "caurā" miegā. Nemitīgi modos augšā, visu laiku biju sapiņķerējies palagos, mūžīgais aukstums, kaut kādi sapņi. Pulksten piecos pamodos, pārliecināts, ka beidzot var celties augšā, un jutos vīlies, kad atradu telefonu (lai nezaudētu pamošanās lietderību, izrāvu telefona lādētāja vadu). Toties, kad zvanīja modinātājs pulksten 7 un 01 minūtē, viss noritēja kā parasti, pat vēl parastāk - nevis vienkārši pusmiegā pārliku/atliku zvana laiku, bet atcēlu to pavisam un gulēju vēl 37 minūtes.

Bet vispār šodien es guvu pietiekami spēcīgas emocijas, lai šo dienu paturētu atmiņā uz ilgāku laiku. Varbūt esmu muļķis, bet man vēl ir cerība, ka būšu iestājies.

Cita starpā saņēmu vēsti par bojāgājušu paziņu.

Aizdomīgi pazīstami: .../ru_foto/2866960.html
Kādreiz, sportiski aktīvākos laikos es tur gar tiem vārtiem skrēju ikrītu. Tā man liekas. Bet skrēju es točna.

Spīd, līst, gāž, līst+spīd (+varavīksne), nelīst+spīd. Un tas viss aptuveni stundas laikā novērojams pa vienu un to pašu logu. Nez, kā lai tagad līž ārā no mājas? Līs atkal?

Savā personīgajā nelielajā informācijas sabiedrībā jūtu informācijas trūkumu. Tomēr rādās, ka gulēšu mierīgāk.

P.S. Pirmajā rindkopā pirms ceturtā komata bija arī brāļa stāsts (pāris teikumos) par to, kā kaut kur braucot bija varavīksne. Tagad nožēloju, ka neklausījos, jo 20 minūtes vēlāk vairs nespēju "restaurēt" viņa teikto. Varbūt arī nenožēloju.

Kamēr vēl nav zināmi rezultāti un nekas cits prātīgāks nav atrasts...

24.pants. Valsts militārā dienesta pārvaldes nedrīkst traucēt valsts licencēto augstskolu absolventiem pirmajā gadā pēc iepriekšējā studiju posma sekmīgas beigšanas uzsākt studijas nākamajā studiju posmā (maģistratūrā, rezidentūrā, doktorantūrā).

Obligātā militārā dienesta likums

Ja es pareizi saprotu, vienu gadu pēc studiju beigšanas var neuztraukties par iespēju "kļūt par īstu vīrieti", ja?