Te nu bija vasarsvētki.
5 min prieka un viss. Tāpat kā slēpotājam.

Tagad sēžu, piespiedis roku pie auss, un klausos pulsa dunu.

Esmu gan saaukstējies, gan arī kārtējo reizi "atdūries" pret "baļķiem savā acī", kurus es beidzot sāku saskatīt, bet ar to ārā vilkšanu iet smagi. Konkrētāk, atkal iegriezu sev ar neklausīšanos, neieklausīšanos.