Patīkami, kad viss notiek; kad potenciālie izīrētāji saka, ka labprāt dotu man priekšroku, ja vien es vēlētos; kad pats atrodi dzīvokli, kas tev patīk; kad darba devēji ir saprotoši un atsaucīgi; kad tev pamazām, bet nemitīgi top labs plāns "kā izsisties"; kad redzi, ka kolēģi ietekmējas no Tevis; kad tavs vārds un uzvārds (pareizi uzrakstīts) tiek iedrukāts grāmatā; kad vispār tiek uzturēta laba komunikācija ar apkārtējiem (pēdējā laikā tas ir noticis īpaši viegli); kad kļūst aizvien vieglāk saprast un saprasties svešvalodās; kad izdodas atrast laiku lasīšanai; kad beidzot vari atbrīvoties no ziemas zābakiem; kad beidzot vari gulēt svaigā gaisā; kad cauri "aizdambētajam" degunam sajūti pavasara smaršu.

Tomēr katastrofāli trūkst laika, veselība ir kaut kādā neizprotamā "zarā" un jūtos vientuļš.

Man kā kopš bērnības uz kartēm ķertam ļautiņam vienmēr ir patikušas visādas izolīnijas*. Bet izobronta ir über alles no līdz šim iepazītajām: izolīnija, kas savieno punktus, kuros vienā un tai pašā mirklī dzirdēts pērkona grāviens.

P.S. I know, I know, каждий сходит с ума по своему.

*info no Zinātnes un tehnoloģijas vārdnīcas: izolīnija - līnija, kas kartē, maketā, shēmā savieno punktus ar vienādām kādas parādības kvantitatīvajām vērtībām; ir vairāk nekā 50 izolīniju veidi (piem., izobāra, izobata, izodinama, izogona, izohalīna, izoklīna, izoterma u.c.).