Šopēcpusdien man mājās pazuda i-nets. Un es jau nebūtu es, ja neizdomātu kādu veidu, kā dators man paziņotu par i-neta atjaunošanos. Es reizēm esmu izdomājis visu ko - i' RSS lasītājam liekot rādīt grafiskus paziņojumus par jaunām ziņām, i' sūtījis sev e-pastu, bet tas bija sen un droši vien nebija taisnība. Tagad es uzķibināju, ka Semagic atskaņo skaņas failu, tiklīdz kāds no frendiem ir atjauninājis savu cibu. (Sen senos laikos es šo fīču izmantoju daudz, bet tad man tas sāka traucēt darba procesā.)

Nezinu kāpēc, bet piemērotākais man likās datorā (jo i-neta taču man nebija) atrastais šis failiņš, kur kāds vīrs saka "something's wrong" (12 kb, .wav)*.

No tā noteikti kaut kas izriet. Piemēram, ka ar Cibu kaut kas nav labi. Vai arī ar mani.

Un tagad šī Semagic fīča man ik pa brīdim atgādina šo fundamentālo, es pat teiktu, sakrālo apokaliptisko frāzi. Peace on you! (Nē, ne jau šo frāzi, bet gan "something's wrong".)

Un vēl (no citas operas) man liekas, ka šovakar es atkal esmu spīdoši izmantojis savas informācijas meklēšanas prasmes.** (Nē, tas nav saistībā ar tiem telefona numuriem.)

* Kliken Sie hier for more.
** Šajā vietā iedomājieties, ka es dejoju, ar rokām sev priekšā apļojot horizontāli. (Hmm, nu tas ir tā, kā ir stilīgi.)

P.S. Atgādiniet, lai es jums kādreiz pastāstu pastāstu par "rejoice". (Jā, iepriekšējā teikumā tiešām bija akūti nepieciešami 2x "pastāstu", un gramatiski tur viss ir "kulē", atvainojiet, "kūl".)

Šorīt, faktiski tikko, kāpņutelpā satiku savu spoguļattēlu, kurš gan bija mazliet solīdāk ģērbies un 2x vecāks, bet tas nekas. Mans spoguļattēls, kā izrādās, dzīvo kāpņu laukumiņa otrā pusē. Abi reizē iznācām pa durvīm un abiem mums bija līdzīgs durvju slēgšanas uzdevums. Es, protams, to uzskatīju par izaicinājumu un liku lietā visas savas 3 ned. laikā uztrenētās iemaņas, lai savu spoguļattēlu pārspētu - tur ir būtiski zināt, kura atslēga ar kuru pusi uz augšu ir ieliekama un kurā brīdī jāpieliek kāds spēks. Es uzvarēju par pāris sekundēm. Un tad, dodoties lejup pa kāpnēm, mēs abi nokrekšķinājāmies - vienādi, protams, ar vienādu laika intervālu pēc slēgšanas procesa noslēgšanas.

Stulbi ir tas, ka zāles jādzer pusstundu pirms ēšanas. Ja es neuzlieku sev atpakaļskaitīšanas taimeri (kā tas notika pirms 5/10/15 vai varbūt 20 minūtēm), tad es nekādi nezinu, kad man būtu jāiet ēst. Vēl stulbāk ir tad, ja pirmās 3 dienas (kurās ir citādāki regularitātes norādījumi) no zāļu dzeršanas kursa iekrīt tieši tad, kad man jau otro dienu liekas, ka šodiena ir trešdiena.

Daži sludeklīši iz ( atrasts.lv )