September 1st, 2005

11:39 pm
tā nu man iet

Reizēm jau gribas kaut ko uzrakstīt. Un kur tad vēl citur var rast to ilūziju, ka kāds to arī lasa. Nu ok, var [arī citur]. Nu ok, es atkal esmu tekstā ievietojis atrunu, kas norāda, ka iepriekš teiktais var nebūt patiess. Nu ok, besī. Nu ok, tas bija pārspīlēti.

Bet vispār. Es, piemēram, gribēju pastāstīt, kā es tikko grimu atmiņās par senlaikiem alās un ar zobiem noplosīju vienu vistas kājiņu. (Parasti es tā nedaru.)

Tad es vēl gribēju pastāstīt, ka katru rītu kopš iznāk "5 min" (dīvaini, ka cibā par to neko neesmu manījis) pieturā mani sagaidīja jauna meitene, kura mani jau atpazina un man atlika tikai teikt "Labrīt, paldies!" un ar avīzi un smaidu lekt troļļukā. Šorīt jaukā meitene laikam bija devusies uz skolu un viņas vietā bija cita, kurai man vajadzēja īpaši pieteikt, ka "man, lūdzu, latviski".

Un vispār. Nebeidzamais dzīves cikls pēdējā laikā ir atkal sācis virzīties augšup. Nez, esmu laikam jau par to stāstījis - es to dzīves spirāli saprotu tā, ka tā vidusass (whatever) ir horizontāli un mēs visu laiku ejam uz priekšu, tikai (kā jau pa spirāli) visu laiku augšup-lejup.

Ar labunakti!
(Labāk sazvanīsimies.)