Es jūtos tik sasodīti... kruts. Vai arī pļāpīgs, es vēl nevaru saprast. Manā browserī šajā konkrētajā brīdī jau ir divi tabi, kuros adresē ir rakstīts http://klab.lv/users/lietotājvārds/ierakstanumurs.html?mode=reply, tur ierakstīts kaut kāds gudrs teksts kā replika uz kāda cita cibiņa gaušanos par dzīvi, bet es esmu nobremzējis un neesmu piespiedis "Apskatīties, kā būs", par "Liec tik iekšā!" nemaz nerunājot.

(Pēc 10 minūtēm, kas pavadītas kaut kur sērfojot.) Tagad es varētu atvērt jaunu tabu, ar jaunu ierakstu. Tajā es varētu kļūt vēl krutāks, jo tad es būtu pametis gaisā karājoties jau trīs tekstus.

Nu labi, labi. Iepostēšu vismaz šo tekstu, izvadīšu to virtuālajā pasaulē. Vēl tik jāiedod palaunags līdz (current music), jāieģērbj glaunākās drēbītēs (tb, jāizvēlas jūzerpiks). (Kāds varētu būt sinonīms, vēlams vecvārds, "drēbēm"? Ancuks, kārta, svārki, bet pēdējie jau vienkārši ir palikuši bez tās vienas nozīmes.)

Aj, nu okej, okej. Man tik ļoti gribas paspamot, bet vispirms palaidīšu šo ierakstu, citādi tas dīdās un dīdās.

Manas vakariņas:
maize (27.12.2005)
biezpiens (28.12.2005)
krējums (27.12.2005)
cukurs (beztermiņa)
Viss glabāts ledusskapī, izņemot cukuru, kas glabāts ar "gatavu" karotīti cukura pakā iekšā. (Katru reizi, kad to paku paņemu, es esmu patīkami pārsteigts, ka tur iekšā priekšā jau ir karotīte. Iesaku pamēģināt.)

Pagaidām viss garšīgi un nesmird.

Nu jā, man tagad ir dilemma. Varētu jau tā smieklīgi līdz astronomiskā gada iestāšanās brīdim pieņemt lēmumu, bet patiesībā tas dedlains vienalga ir pietiekami tuvu, lai tas lēmums vienalga būtu drīz jāpieņem.

Gribu mācīties. Esmu apņēmības pilns sākt jaunu akadēmisko izglītību pavisam citā jomā.

(Atgriežos pie šī teksta pēc citām nodarbēm apmēram piecdesmit minūšu garumā.) Izlēmu, ka procesu sākšu, neatkarīgi no tā, vai būs iespējams to turpināt. Es pilnīgi neko nezaudēšu.

Ak jā, bet, kad sāku rakstīt šo tekstu, man bija arī svarīga doma par to, ka varbūt es vairāk iegūšu mācoties pats (pēc individuālas programmas, tā teikt), bet, no otras puses, - cik daudz no mums ir veiksmīgi autodidakti?

Kamēr vēl nav sācies, arī es mazliet paštukošu, ko šogad esmu tādu sastrādājis un kas ir bijis.

Darbs. Pozitīvi. No mocīšanās ar 2 darbavietām esmu veiksmīgi izkļuvis, atrodot vienu labu darbadevēju. Man patīk, un esmu ļoti apmierināts.

Ģimene. Fifty-fifty būtu laikam optimistiskākais vērtējums. Atvadījos no vecvecākiem. Nekādu jaunu ģimeni neesmu ieguvis, rutīnas attiecības, rutīnas mīlestība. Spītīgi turos pie patstāvīga dzīvesveida, kas brīžiem ir diezgan vientuļi.

Sievietes. Nu jā, šī joma ir bijusi diezgan sarežģīta. Ir bijuši šādi tādi triecieni pa vārīgām vietām, ir bijuši tiešām labi brīži. Ļoti grūti vērtēt, bet ailīte "plānu īstenošana" (tas neaprobežojas ar "kam šodien piezvanīt", ja?) ir ar mīnus zīmi. Pirms 365 dienām bija labāk.
( ... tālāk ... )