February 22nd, 2006

12:21 am
pēc sērkociņiem

Tā kā man ir apnicis komentārus pie citiem rakstīt par sevi, tad es tā pieticīgi rakstīšu tepat savā smilšukastē:

Es, es, es! Arī man beidzās sērkociņi! Un man beidzās no rīta, kad es ir samiegojies un ļoti grib ēst! Torīt izmisīgi izrakāju visus skapīšus un pārkrāmēju krūzītes, cerot, ka kāda kastīte būs kur aizkritusi garām, līdz es attapu, ka pēc kāda sensena tusiņa kāds no maniem laipnajiem draugiem bija no rīta aizgājis mājās ar kāda cita bezgala dārgā drauga cigaretēm un šķiltavām, vietā atstājot savus sērkociņus ar brendneimu "Pulkvedim neviens neraksta" un cigarešu paciņu ar divām cigaretēm. Īsti nesaprotu, kāpēc tas otrs, apdalītais draugs pēc tam pie manis atstāja tās cigaretes (viena tur vēl šobaltdien glabājas nebaltām dienām), bet par sērkociņiem es jutos pateicīgs, tb zināju, ka kādu dienu jutīšos pateicīgs.

Un, tā kā Ciba negāja teksta tapšanas brīdī, beztēmā pievienošu politisku jociņu.
No politicalhumor.about.com:
Donald Rumsfeld is giving the president his daily briefing. He concludes by saying: "Yesterday, 3 Brazilian soldiers were killed."

"OH NO!" the President exclaims. "That's terrible!"

His staff sits stunned at this display of emotion, nervously watching as the President sits, head in hands.

Finally, the President looks up and asks, "How many is a brazillion?"