November 30th, 2006

12:13 am
Nein, danke!

Par runāšanu svešvalodā. Bāc, runāt svešvalodā, kura nav ne pirmā, ne otrā svešvaloda, ir šausmīga piepūle. Un vēl lielāka piepūle ir iesaistīties sarežģītā sarunā, bet par to es tagad negribu domāt - esmu šodien baigi nopūlējies.

Toties nākamreiz, kad īrēšu auto, pilnīgi noteikti piemaksāšu par navigācijas sistēmu - šodien man atkal bija tā iespēja braukāties vienam (citur Eiropā par godu Rīgas sammitam diez kāpēc nav brīvdienu un man nekādas kompānijas nebija) un tad nu man draugi aizdeva navigācijas sistēmu. Tīri inčīgi ("Turn left now!", "Take second exit at the roundabout!") un tīri praktiski (beidzot ir ko darīt pie stūres - vari visu laiku skatīties, piemēram, cik augstu virs jūras līmeņa tu esi, nu un tā). Nu jā, viss ir nosacīti un relatīvi - ja man būtu stūrmanis/kartes lasītājs, tad, iespējams, bez navigācijas iekārtas varētu iztikt, bet arī kartes lasītāji mēdz būt tādi... tādi... Susaņini tādi.

Tātad aiznavigēju līdz Koblencai un patusēju pa iepirkšanās centru. Tur atradu Stendera ziepju veikalu (nejauši, protams). Wunderbar!

Bet interesantāk bija, kad šorīt tepat šai mazpilsētā aizripinājos līdz centrālajam laukumam, nu ok ok - centrālajai stāvvietai, un tad pastaigāju pa lokālajiem veikaliņiem. No sākuma es katrā tādā veikaliņā jutos kā garīgi atpalicis, jo uz jautājumu "Vai varu Jums kā palīdzēt?" es varu pateikt tikai "Nein, danke" un tālāk seko neartikulētas skaņas, kas samulsina mani pašu un arī pārdevējas, kuras aši dodas prom. :) Vēlāk es pie tā pieradu un vai nu savā stipri salauzītajā vācu valodā spēru vaļā visu ko es par viņiem domāju, vai arī uzbruku apkalpojošajiem personāliem ar tekstiem angliski, pa vidam iestarpinot atsevišķas dežūrfrāzes vācu valodā.

Pa vidu, protams, man pāris reizes izdevās diezgan pārliecinoši (tb pats sevi pārliecināju) notēlot vietējo. Piemēram, braucu es pa autobāni, navigācijas sistēma mani brīdina, ka drīz būs jāgriežas. Un es arī morāli gatavojos ieraudzīt kādu normālu pagriezienu. Tad, kad nafigators saka "Turn left now!", es priekšā redzu tādu salīdzinoši nelielu tuneli. Bet man pa priekšu brauc viens cits auto, kurš nez kāpēc apstājas pirms tuneļa un spītīgi nebrauc iekšā. Iekšā sirmas galvas, es paguvu iecietīgi nodomāt, ka lai jau [viņi] pastāv un apdomājas, vai tas ir īstais ceļš, apbraukt viņus nav fiziski iespējams. Tad izrādās, virs tuneļa piekārts necils luksoforiņš, pat divi, kur deg sarkanā gaisma. Paiet piecas minūtes, paiet desmit minūtes, sarkanā gaisma deg. Man aizmugurējā skata spogulītī mainās peizāža - neviens cits nav tik pacietīgs un ātri sastājusies rinda tikpat ātri izklīst un dodas pa autobāni uz priekšu. Bet es ta' pilnīgi neko nezinu par vietēju ceļu nacionālajām īpatnībām un ap to brīdi vēl navigācijas sistēmai gluži neuzticējos. Ā, nu stāsts bija par to, ka pēc desmit minūtēm no tās priekšējās auto izkāpa tantiņa un nāca man jautāt, vai tas ir normāli. Tur nu es ļoti pārliecinoši kaut ko murmināju, draudzīgi uzturot sarunu, līdz viņa atgriezās pie sava auto, bet es pēc brīža devos tālāk pa bāni, tā arī neuzzinājis, kas tas par mistisko tuneli. Bet navigācijas sistēma mani veiksmīgi aizveda līdz Koblencas centram. Tomēr, lai [es] nezaudētu modrību, pāris minūtes vēlāk mazais procesoriņš ģenerēja komandu griezties pa labi tieši gājēju ielā. Tur nu es biju viltīgs un laikus attapos. :)

Kas vēl? Mājupceļā piestāju kādā picērijā kādā nelielā pilsētiņā Reinas krastā. Bārmenes savā starpā runāja aptuveni poļu valodā.
Bet, atgriežoties pie šā rīta pastaigas pa vietējo apkārtni, kādā disku veikaliņā nevainīgi uzprasīju par kādu disku. Pārdevējs gribēja zināt, no kurienes esmu. Un izrādījās, ka viņam esot draudzene Latvijā, kura tagad gan esot Skotijā.Viņš pat man rādīja no Google Earth izdrukātu aerofotogrāfiju ar viņām mājām kaut kur Jelgavas rajonā. Un tad mēs kādu pusstundu sitām klaču par politiku, globālo ekonomiku, jaunākajām migrācijas tendencēm un citiem sīkumiem.

Šovakar dzēru vīnu un uzdrošinājos runāt vācu valodā saliktiem paplašinātiem teikumiem.

Līdz rītam! Ak jā, par rītu runājot, šorīt man nedeva brokastis, pirms es nebiju izgājis uz ielas un noparkojis auto pareizi. Vai viņi nav pedanti? :)