Jāpiedomā, vai man nav piemetusies depresija. Tāda doma ienāca prātā, jo ir tā dzirdēts, ka sievietes šo kaiti mēdz ārstēt, veicot bezjēdzīgu šopingu.
Es toties šodien kopš rīta esmu piecreiz izvēlējies jaunu portatīvo, divreiz esmu gandrīz nospiedis pogu "Pirkt". Vēl turu sevi rāmjos.

Man patīk, kā Rīgā ir izveidotas 44. un 46. maršrutu autobusu līnijas. No Ziepniekkalna līdz Ojāra Vācieša mājām tās sakrīt, bet tur pie Māras dīķa tās sadalās un aiziet katra pa savu pusi šai oāzei Pārdaugavas sirdī. Dīķa otrā pusē pie Stradiņiem tās krustojas un pašķiras pavisam, lai tālā nākotnē, pēc visas Pārdaugavas izbraukāšanas pavisam negaidīti satiktos Zolitūdē.

Skumjais šajā stāstā ir tas, ka es aizdomājos un iekāpu nepareizajā autobusā. :)