May 20th, 2007

11:38 pm
par atslēgām

Pēdējā laikā, ilgākā vai īsākā laikā, manu prātu nodarbina dažādas domas par atslēgām. Man ir atslēgu saišķis, kurā ir četras atslēgas. (Tagad es pastāstīšu par to, kā bija līdz šodienai.) Par vienu es skaidri zināju, ka tā slēdz ārdurvis tai mājā, kurā es dzīvoju. Tā ir atslēga ar rievotu profilu, tāpēc to pat reibumā var atšķirt no divām citām līdzīgām atslēgām. Ceturtā ir lielāka, kantaināka un plakanāka - nesen biju pat nonācis tādā apmulsumā, ka tikai vienai, tai rievotajai, zināju pielietojumu, bet par pārējām man bija mūžīgais izbrīns par to, kāpēc es tās nēsāju līdzi un ko ar tām var atslēgt. Zināju, ka noteikti ir kāds "dzīvoklis, kur nauda stāv", kam der tās atslēgas, tāpēc neņēmu ārā no saišķa, lai gan mūžīgais izbrīns mani vienmēr pavadīja. Nesen, kad manā rīcībā nonāca piektā atslēga, ļoti līdzīga lielākajai (tai, kuru iepriekš tekstā esmu nosaucis par "ceturto"), es atcerējos, ka tā ceturtā der manu vecāku sētas vārtu slēdzenei. Vairs netiek lietota, tāpēc aizmirsta.

Tagad paskaidrojošs stāsts par citu pēdējo laiku nodarbi manā prātā. Jau no brīža, kad iegādājos velosipēdu, ir pastāvējusi problēma - ir slēdzene, nav atslēgas, vai arī otrādi - ir atslēga, nav slēdzenes, tāpēc bieži vien mani izbraucieni ar riteni aprobežojās ar to, ka es braukājos apkārt, nobraucu gar veikalu, bet iekšā neeju, jo nevaru pieslēgt riteni. Reizēm bijis tā, ka slēdzene pieslēgta pie velosipēda rāmja, bet nost nevar dabūt, jo nav atslēgas.

Atgriežoties pie stāsta par atslēgu saišķi, šodien izstūmu velosipēdu saulītē un vienā brīdī manā prātā saslēdzās kādi zobratiņi un es iedomājos pamēģināt tās divas ("otro" un "trešo", kas stipri līdzīgas "pirmajai"), vai ar tām nevar atslēgt pie velosipēda rāmja pieslēgto slēdzeni. Derēja! Pats biju sajūsmā (tāpēc tagad šo rakstu), jo vienā rāvienā bija atrisinātas vairākas sīka mēroga problēmas - nu es varu braukāt ar velosipēdu, kur vien vēlos, pieslēgt to, kur vien vēlos, turklāt man ir viss skaidrs par visām četrām atslēgām manā atslēgu saišķī.

Tomēr dzīve ir smalku ironiju pilna - vieta nevar palikt tukšā un vēl ir arī "piektā" atslēga. Ko lai ar to dara? Sarežģīti.