Brīžiem man liekas, ka es esmu nedaudz "paranormāls". :)
Vienos naktī, kad citi jau sen guļ, bet man tik tā pamazām sāk vilkt uz miegu (kā jau katru vakaru ap šo laiku), es izdomāju, ka jāiet tak sniegu rakt, spītējot rītdienas agrajai darbadienai.

Meita šovakar izpildīja t.s. "faceplant" priekšnesumu, paklupdama uz pieputeņotā celiņa un ar seju pa priekšu ienirdama kupenā. Tagad smieklīgi, bet tobrīd gan mazais bija dikti satraucies par to, ka sniegs* visur uz sejas, zem cepures, aiz šalles un viss ir slikti. :)

* "nīs" viņas izpildījumā

Labi, es nu dodos veikt globālo MAS, skatīties Oskaram nomīnētās filmas.

Pēc saraksta izrevidēšanas izrādījās, ka no visa saraksta esmu redzējis tikai pusotru filmu un abas divas ir animācijas filmas. (Kā jums mana matemātika?) "Iluzionistu" Arsenālā redzēju tikai no vidus un patika, bet "3. Rotaļlietu stāstu" ar meitu noskatījāmies kādas reizes trīs, no kurām tikai pirmajā reizē pievērsu uzmanību ekrānā notiekošajam, bet jau no otrās reizes ļāvu meitai ekspluatēt datora kontroles instrumentus, līdz ar to bieži vien skatīšanās laikā filma negaidīti sākās no sākuma, pārleca labu gabalu uz priekšu vai atpakaļ, reizēm viņai izdevās filmu izrubīt pavisam. Ā-nu-bet atgriežoties pie tēmas, es tā īsti neesmu sapratis, kāpēc "Rotaļlietu stāsts 3" ir nominēts Oskaram. Nupat pačekoju, ko es esmu atzīmējis filmu saitos: IMDb — 8 tomiņi, bet movielens.org — 4.0 ("will enjoy") ar daudziem tagiem, kas man patīk šajā filmā, piemēram, "visually appealing". Nu ok, pieņemsim, ka citi tur ir saskatījuši vēl kādas citas kinematogrāfiskas kvalitātes, bet lai šitais būtu Oskara kandidāts?... Stipri, stipri šaubos, sasodīts.