Šodien bija divi tādi brīži, ko man labpatīkas skatīt kā tādus simboliskus sapņu nojaukšanas momentus. Pirmais bija, kad ārpus vēlēšanu iecirkņa brīdi vēroju vienu otram cieši blakām iespiestus zīmogus — vienu par 10. Saeimas ievēlēšanu, otru par 10. Saeimas atlaišanu, bet otrais bija vēlāk vakarā, kad abi ar brāli ar kuvaldu, laužņiem, āmuriem un ķīļiem iznīcinošā azartā demolējām nelielu piemājas piebūvi, kas manās atmiņās paliek kā bērnības rotaļu vieta.