September 9th, 2011

11:33 am
neapmaksāta reklāma

Es te pirms kāda laika ieminējos par ideju "ātrajās" ēstuvēs piedāvāt vnk karbonādi starp [rupj]maizes šķēlēm. Nupat konditorejā Junge uz Blaumaņa/Barona stūra atradu piedāvājumā vistas fileju tostermaizēs. Garša gluži nebija tas, ko gaidīju, toties biezpienmaizīte bija dievīgi garšīga. Daiķe dve.

09:45 pm
iepirkšanās nacionālās īpatnības

Zināms, ka Latvijā katrā sevi cienošā veikalā, kur pircēji savām ērtībām var izmantot ratiņus, šie ratiņi ir saslēgti viens ar otru, un pilsoņi parastie pie tiem var tikt pret nelielu ķīlu - 20 santīmu vai 1 lata monētas apmērā, ko pēc iepirkšanās var dabūt atpakaļ, ja ratiņus noliek vietā un pieslēdz pie citiem ratiņiem.
Igaunijā esmu izstaigājis lielus un mazus veikalus, gan arī Latvijā esošu tirdzniecības tīklu veikalus, gan visādus "vietējos" veikalus, un nekur neesmu manījis, ka ratiņi būtu saslēgti vai ka tāda iespēja būtu paredzēta.

Ja atmiņa mani neviļ, to esmu novērojis Igaunijā arī pirms eiro ieviešanas (kā rezultātā apritē nonāca citu izmēru monētas un varēja gadīties, ka tirgotājiem būtu bijis jāmaina ratiņu "ieķīlāšanas" sistēmas, ja viņiem tādas vispār bija).

Jāteic, Latvijā veikalos ir mazliet lielāka kārtība, jo ratiņi nav atstāti, kur pagadās, bet tā kārtība ir tikai maķenīt lielāka.

Par ratiņu pazušanu vai zagšanu man nav informācijas, un man joprojām nav skaidrs, kāpēc pastāv šī atšķirīgā prakse, bet pirmā doma, protams, tāda, Latvijas tirgotāji iedzīvotājus uzskata par zaglīgiem un/vai tādiem, kuri bez papildu stimula neaizstums ratiņus vietā.