Vārdsakot, rīt taisos doties uz galvaspilsētu. Baigais loģistikas uzdevums. Jāaizved bērns uz dārziņu līdz ar pirmajām dārziņa atvēršanas minūtēm, un tad jāpaspēj uz autobusu. Autobusi uz galvaspilsētu braukā relatīvi bieži, bet man piemērots ir tikai viens reiss, lai paspētu uz norunāto vizīti vēstniecībā. Tagad domāju, vai braukt uz autoostu ar velo vai ar sabiedrisko.

Braukšana ar sabiedrisko sevī ietver arī laika patēriņu, kamēr aizej līdz tam sabiedriskajam, kamēr sagaidi viņu, tad ir patērētā laikā ziņā nekontrolējams process "kratīšanās lielākā vai mazākā saspiestībā līdz galamērķim", un tad atkal kāds gabals jāiet — ja paveicās un nav jāpārsēžas. Tā kā pastāv iespēja aizkavēties kādā no daudzajiem rīta maršruta posmiem, man domāt, prātīgāk būtu braukt ar velosipēdu.

Braukšana ar velosipēdu atkal ietver dažas izvēles iespējas. (Un te ir runa par posmu dārziņš-autoosta. Iepriekšējā rindkopā aprakstītais risinājums ietvēra braukšanu ar velosipēdu līdz dārziņam, un velosipēda noparkošanu līdz vakaram dārziņa teritorijā.) Velosipēdu var noparkot pie pašas autoostas, bet negribas. :) Pār mani pamazām nāk miglaina atklāsme, ka autoostas un stacijas vienkārši pēc savas būtības pievelk šaubīgus tipus, sazin kāpēc vairāk kā cita veida sabiedriskas vietas.

Vārdsakot, plāns ietver velo noparkošanu pie kādas no centrālajām "kaubamajām", kur ir lielāki riteņu plači un mazāk šaubīgu tipu.