Re, vēl nebūs pagājis ne gads kopš ierašanās, kad būšu jau/beidzot atradis pilsētas [neoficiālās] (?) himnas vārdus, atliek tikai iemācīties no galvas. (Melodija jau lipīga gan.) Citādi gadās tādi brīži, kad vari tikai muļķīgi smaidīt, kā tas gadījās vienā izlaidumā, kur mēs ar kori performējām un tad uz beigām spontāni visi sāka vilkt pilsētas himnu.

Un vēl, meklējot vārdus, atradu pašvaldības mājaslapā info, kādas melodijas un cikos tiek katru dienu atskaņotas rātsnama zvanu tornī, tagad vasarā divreiz dienā skan šis pats Tartu maršs, toties 6. decembrī pats Sibēliussss skanēs no torņa.

* Skaistākā pilsēta Igaunijā ir Tartu.

Tas, protams, bija ļoti prātīgi (pēdiņās) — desmit stundas pirms izbraukšanas uz Rīgu savārīt milzīgu katlu ar zupu. Bet, nu, zvans draugam, lai brauc glābt ēst. (Te es ērti atsaukšos uz iepriekš rakstīto par šādām un līdzīgām sociālām funkcijām, hehe.)