Dāvinu ideju kādam garlaikotam cibiņam.

Izveidot kopienu, kur katru dienu/nedēļu/mēnesi/gadu veidot balsošanu un statistisko apkopojumu par labākajiem publiskajiem ierakstiem/rakstītājiem cibā.

Kategorijās: Labākais dienas ieraksts, sliktākais dienas ieraksts, kvalitatīvākais/jūtelīgākais/radošākais/tehniskākais/centīgākais mēneša rakstītājs(izņemot spamerus, bet var arī mēneša spameris), ... .

p.s. Tāpēc, ka zinu pašam apniks jau pēc nedēļas, bet nu varbūt var arī pamēģināt, bet nu nez, tā īsti negribās, bet varbūt vajadzētu, nu tīri tāpat, lai būtu, bet nu negribās ķēpāties, un vispār, bet nu būtu tomēr smuki, ka kautkas tāds ir vismaz izmēģināts, ...

Man ir doma.

( Tālāk )

Kad pamodos, padomāju - kāpēc es nedzirdu lietu. Paskatījos ārā - aha, skaidrs.

Vakar mežmalā uzēdu lakšus un papriecājos par plaukstošajiem vizbuļiem, šodien, nu jā, šodien sēdēs mājā.

-Mammas un tēti, bērni ir jūsu vissvarīgākais darbs.
-Cilvēki nevēlas saprast, ka josla starp "jūsu drošībai" un "jūsu kontrolei" ir bez aizsargbarjeras.
-Visvairāk ienīst tos, kas saka taisnību.(Platons)
-Kā uzzināsi par ko būt aizvainota rīt?
-Nelegālā imigrācija ir kā izvarošana valsts mērogā.
-Zema statusa cilvēkiem patiks sociālā kredīta sistēma, jo paklausība ir viņu stiprā puse.
-Zinātnieki brīdina - līdz 2025 gadam pasaulē beigsies konspirāciju teorijas, ja šādā ātrumā visas konspirācijas turpinās apstiprināties.
-Cilvēki kuri lidinās privātajās lidmašīnās uz konferencēm luksusa kūrortos, kur apspriež, ka mums jāatsakās no privātajām mašīnām un kuri mēģina mums iebarot kukaiņus.

Man šķita, ka jāuzraksta dažas atmiņas par Igoru Šuvajevu. Atceros kā liku pie viņa pirmo eksāmenu. Neatminos kādu biļeti tieši izvilku, bet atmiņā palicis tas, ka pēc manas atbildes viņš uzdeva papildjautājumu, kas biļetē nebija: "vai jūs zināt kādā žanrā rakstīja Mišels de Monteņs?" Es tolaik jau biju izlasījusi viņa esejas, bet tobrīd, smalki izsakoties, biju pārmīzusi jēgu un tāpēc klusēju, jo man bija nāves bailes kaut ko pateikt nepareizi. Pēc ieilguša klusuma brīža viņš atklāja, ka tās ir esejas un ieteica man tās izlasīt. Vēlāk reizēm atcerējos šo situāciju kā vienu no sava paralizējošā truluma piemēriem, jo tā nebūt nebija vienīgā reize manā mūžā, kad nespēju runāt.

Tad reiz seminārā viņš jautāja vai Latvija ir bijusi okupēta. Sekoja klusums. Viņš jautāja vēlreiz, nekā. Tad viena krievu meitene ierunājās un teica, ka okupācijas nav bijis. Klusums. Šuvajevs jautāja: vai te ir kāds latvietis, vai jūs esat latvieši? Klusums. Tad viņš pateica, ka Latvija tika anektēta un aneksija ir vēl sliktāka par okupāciju. Šo situāciju es atceros, jo man par to bija liels kauns. Par sevi un par visu mūsu kursu. Laikam mēs klusējām tieši tāpēc, ka esam latvieši.

Lekcijā aizkustināja kāda palīdzošās profesijas speciālista atstāstījums par sarunu ar pacientu.
-Kāpēc tu ar mani strādā? Kāpēc joprojām vēlies sarunāties ar mani?
- Jo es tev ticu kā cilvēkam. Ticu, ka varu tev palīdzēt.

Tā jau ir, ka draudzīgas attiecības ir svarīgas, lai cilvēki uzticētos un atvērtos. Vienmēr apbrīnoju, kā šie speciālisti spēj nospraust robežas un saglabāt draudzīgumu. Varbūt tiešām autentiskums un godīgums pret sevi un citiem ir noteicošais?

Profesors Johannes Junkers arī teica, ka sekmīga terapija ir iespējama, ja tu zini, kur tu esi un ko gribi mainīt. It kā pašsaprotamas lietas, bet reizēm ir tik viegli aizslīdēt prom. Un šie paši jautājumi jāuzdod arī sev kā terapeitam. Kāpēc es to daru? Un kur vēlos nonākt kopā ar pacientu? Patiesībā jau jebkurā profesijā tādi jautājumi šķiet svarīgi.

Ciba jau sen vairs nav diez ko aktīva. Spameri ir to izbojājuši un arī daudzi toksiski cibiņi. Kāds cibiņš ik pa laikam izdzēšas, pēc tam atgriežas, uzraksta kaut toksisku, piemēram, ka antidepresanti ir lobotomija, pēc tam aizvainoti sūdzas, ka ciba viņam ir pārāk toksiska un izdzēšas atkal.

Lai tiešsaistes kopienas efektīvi darbotos, tajās vienmēr ir vajadzīgs kāds moderators. Pat Īlons Masks, kura uzskati par vārda brīvību ir daudz daudz plašāki nekā citos sociālajos tīklos, saprot, ka ir jābloķē ekstrēmi gadījumi. Viņam tas ir bizness, un no šī vārda nevajag baidīties.

Cits cibiņš teica, ka šeit jau visi sen raksta aiz atslēgām. Man tā arī šķiet neprasme lietot sociālos tīklus. Laikam tas vairāk raksturīgs vecākiem lietotājiem, jo jaunākie labi saprot, ka ideja par cibu kā izkliedēto intimitāti ir pilnīgs bulšits. Pati intimitātes definīcija ir pretrunā šai idejai. Cibas aizsākumos kāds laikam izdomāja šo absurdo salikumu un pārsteidzoši, cik daudzi tai noticēja un ar to mocīja sevi. Sociālajos tīklos nav jāraksta par intīmām, dziļi personiskām lietām. Ir jāraksta par lietām, kas ir svarīgas daudziem, nevis tikai mums personīgi.

Visvairāk man iespaidu ir devusi tieši Skota Aleksandra kopiena. Iespējams, tāpēc, ka viņš ļoti prasmīgi prot to moderēt – atļaut viedokļu dažādību un tai pašā laikā banot tos, kas ir rupji un traucē diskusijām. Kaut kādā ziņā es pat nepiekrītu vairumam viņa ideju – es neatbalstu kriptovalūtas, es neticu AI riskiem, arī par masku efektivitāti un pandēmiju man tagad ir citāds, vairāk zinātnē pamatots viedoklis. Bet tik un tā no viņa es esmu ieguvis visvairāk, kā var sadzīvot ar dažādiem viedokļiem un bīdīt idejas, kuras būs nevis skriešana ar pieri sienā, bet radīt reāli iespējamas izmaiņas.

Uz politiku var raudzīties ar noliegumu – visi politiķi ir zagļi un korumpēti karjeristi. Var raudzīties uz to citādi: ka tas ir līdzsvars, kurā valda noteiktas idejas. Atliek tikai skatīties, kur šo līdzsvaru var nedaudz pabīdīt uz vienu vai otru pusi, un kaut nedaudz uzlabot to, ko mēs vēlamies uzlabot. Piemēram, mēs nevaram panākt, ka NATO uzbrūk Krievijai. Bet mēs varam atbalstīt, ka rietumu valstis sniedz noteiktu palīdzību Ukrainai. Ja kādreiz likās neiespējami, ka NATO nodos Ukrainai iznīcinātājus, tad šodien tā ir realitāte.

Ar to arī atšķiras cilvēki, kas kaut ko sasniedz politikā, no tiem, kas nesasniedz. Daudzi lamā Progresīvos, ka viņus idejas ir aplamas. Bet tai pašā laikā Progresīvie vislabāk saprot šo politisko principu. Viņi nesūkstas, ka viņu trakās idejas kritizē un netiek īstenotas. Tas ir tikai aizsegs tam, ko viņi prot darīt labāk – vērot politisko vidi un atrast to brīdi, kad līdzsvars ir izkustējies un kad var izbīdīt kādu svarīgu pasākumu, piemēram, ar nodokļiem neapliekamā minimuma celšanu.

Jo zobens nonēsā savu apvalku,
Un dvēsele izdeldē krūtis
Un sirdij jāapstājas, lai elpotu


----------------------------------------

So, we'll go no more a roving
So late into the night,
Though the heart be still as loving,
And the moon be still as bright.

For the sword outwears its sheath,
And the soul wears out the breast,
And the heart must pause to breathe,
And love itself have rest.

Though the night was made for loving,
And the day returns too soon,
Yet we'll go no more a roving
By the light of the moon.

/Lord Byron

https://twitter.com/RealPepeEscobar/status/1782015672639168882

https://youtu.be/wVB7X7mWy3k
https://youtu.be/zjq5fsvbGuo

https://youtu.be/NXM1khAek_k?t=1642


https://youtu.be/wrKmDUNi6sY
https://t.me/rocknrollgeopolitics/11026 birthday gift




#F-35
#April20
#zionazi

Kāpēc pedofīli meklē iespēju strādāt skolā/baznīcā/tv kanālā? Tāpēc, ka tur ir bērni.

https://video.twimg.com/amplify_video/1781516329654296576/vid/avc1/1280x720/gE6vwLdR1MIh5b2R.mp4

Pēc cik ilga laika viņu atlaidīs, vai kas tamlīdzīgs?

p.s. Ja valdība nesaņem sodu par saviem noziegumiem, tad tā ir mafija, kas izliekas par valdību.

Nedaudz palasiju to dienasgrāmatu šeit, kāda tā bija, kad jutos labi.
Kaut kā jāsagaida atpakaļ tā godīgi emocionālā un par visu esošo pateicīgā "es", kāda es mēdzu būt.
Ak dies, kā neticās, ka tā, saulē sakusušā plastalīna sajūtā iegrimusī radība,
varēja būt tik pievilcīga sieviete ar drosmi un mugurkaulu.
pļecka pļecka.
Iekšējā balss atdzīvojusies un muld visādu pazemojuošu huiņu, paskaido, cik sūdīgi iekārtota pasaule un kā nav vērts censties, jo viss, kas ir tīrs tagad būs netīrs jau rīt un vispār putekļi. Tārpi un putekļi un es nekas neesmu kalikalidurgadurgakalikalidurgadurga....

-A ja nu pederastijas slidenā nogāze ir stratēģija!
-Esi sveicināts dzīvē īstajā, kur nevienam nerūp tavs aizvainojums un jūtas.
-CV ar izdomātiem pašapzīmējumiem ir minimāla iespēja tikt izlasītiem.
-Ja wokistam sistu ar steku pa galvu par katru dzimumu vienreiz, tad tas skanētu - Bum Bum un viss.
-Kam apnicis dzīvot, slikto kontrolētā krāpšanas shēmā, kuri visu laiku melo izliekoties par labajiem.
-Kāpēc akmens laikmeta alu zīmējumos nekad neparādās salāti?
-Kādam vajadzētu būt sodam, ja lezbiete atsakās pārgulēt ar lezbieti ar locekli?
-Ja no bēgļiem tiktu uzņemtas tikai jaunas, skaistas, tievas meitenes, tad liberastenes dienas laikā izveidotu teroristu vienību, lai ar to cīnītos.

pieteicos "vārdu servisam" - darbnīcai, kurā man palīdzēs atrast vārdus

Satangetsots

Liels prieks par ASV valdības lēmumu par palīdzības sniegšanu Ukrainai.

Cik maksātu uzņemt Brokastu kluba latvisko mūsdienu versiju? Seši aktieri un skola.

Pēc mises vīriem vajadzēja svētītā ūdens bunduli (palicis no Lieldienām) aiznest no priekšnama. Dāmas sanesa lielās buteles, lēja un lēja atlikušo. Priestris pienāca un painteresējās, vai tiešām tik daudz atlicis? Džeki atrauca, ka esot kā Bībelē. Ūdeni lejot ārā, bet viņš nāk klāt un nekad nebeidzas.

Paldies Dievam, bet pavairošanas brīnums šoreiz nenotika (vai bija neliels) un bunduli varēja aiznest. Drusku gan izlija uz grīdas. Tiešām tūļība!

Ar mani šodien uz ielas vēlējās iepazīties vīrietis vārdā Aleksejs. Prikoļna vigļiģiš. Pēc manas atbildes pārgāja uz latviešu valodu un teica, ka visiem tā esot jāzina. Tam es nevarēju nepiekrist. Aleksejam šodien bija bēda, ka izpircis savu telefonu no lombarda, bet nevarot atcerēties pin kodu. Es viņu mierināju, ka gan jau atcerēsies. Divus krustojumus vēlāk, noskaidrojis manu attiecību statusu, draudzīgi atvadījās.