https://ibigdan.livejournal.com/27449493.html

Man šodien ir ļoti žēl to "resno" meiteni, kuras liekais svars bija divos pirkstos saspiesta āda uz vēdera. Tu pazaudēji labāko laiku savā jaunībā uztraucoties par to, kā tev nav.

Ilgi nevarēju saņemties, bet tomēr sāku skatīties tās "Kalmāru spēles". Njā tāds labs korejiešu gabals, atcerējos, ka sen neesmu skatījies āzijas režisoru darbus, parazīts neskaitās. Kas labs ir pēdējā laikā iznācis āzijā, varbūt kinomīļi var ko ietiekt?

Daļēji atpakaļ sākuma punktā zaudētājas pozīcijā kā vasaras sākumā

It works better when you actually don't want them

Transporta kompānija nozaudējusi man domātu sūtījumu. 2m garu, 2m augstu un 1m biezu kasti, kurā atrodama iekārta, kuru 6 mēnešus laboratorijai izgatavoja Čehijā. Tā vienkārši, neviens vairs nezin, kurā mašīnā "paciņa" braukā pa Eiropu. Varbūt nākošnedēļ attapšoties, ka vieta lieki aizņemta.
Vismaz amerikāņi beidzot (arī seši mēneši plānoto 45-60 dienu vietā) ir pabeiguši komplektēt visu. Atliek tāds sīkums, kā transports uz LV. Kuģi vadība negrib, lai nebūtu jāgaida nākošie mēneši ceļā, bet lai transportētu lidmašīnā TNT groza galvas, ka nestandarta sūtījums. Labi, ka pieslēdzas papildspēki un man nav jārisina šie jautājumi.
Bet joprojām nav atbrīvotas telpas un veikti paplašināšanās remontdarbi, lai būtu, kur to visu novietot un sākt izstrādāt protokolus, metodes un eksperimentus.
Un maniem kāpuriem ir vīruss. Vismaz tagad zinu nāves iemeslus un varu rīkoties.

mosquito babies would never be so silly

Varbūt kāds cibiņš arī skatījās marksistu vampīrkomēdiju ASINSSŪCĒJI no Riga IFF programmas un nebija tāds lohs kā es, kuram seanss/translācija pārtrūka 10 minūtes pirms beigām, un var pastāstīt, kā filma beidzās/kas vēl notika pēc ~1h50min/bija kāds punkts uz i vai tml.? Apmēram no vietas, kur Oktāvijas personīgā asistenta rēgs pilnmēnesnīcā liek "viesim no bezšķiru sabiedrības" atcerēties, kā tas dzīvojis pirms 1917. gada [cue flashback] ainas ar sava darba augļu [ķirbju] pirkšanu konservos par 2 kapeikām? Novērtētu, jo tagad tāds feilīgs/ķīniešu blusu fīlings. Filma ļoti patika

Blutsauger

Nakts uzņemšanā

es gribu poti pret to, kas mums ir

Mājsēde manā dzīvē ir mainījusi to, ka, tā vietā, lai mierīgi izietu pārtikas veikalus, tagad pie tiem salstu rindās un, tā vietā, lai ar draudzenēm katrai savā galda pusē pustukšos bāros iemalkotu kādu vīna glāzi, guļu ar viņām kopā.

Interesanti, tā ir taisnība ka LV nacionālisti esot tīšām bloķējuši informāciju par epidemioloģisko situāciju un vakcināciju [sevišķi senioriem domāto] krievu valodā?

Un ja tā - tad kas viņi pēc tam ir?

“As Adrian Vermeule puts it, liberalism fears that its dependence on and fundamental difference from democracy will be exposed if a sustained course of non-liberal popular opinion comes to light. The solution is to offer an idealised concept of democracy, sharply distinguished from “mere majoritarianism.” By this device, the liberal may get to preserve his self-understanding as a democrat. This can become quite strained, as in the reflex to call the popularly elected governments of Poland and Hungary “antidemocratic”. When Pew did opinion polling in Afghanistan a decade ago and found that something like 95% of respondents expressed a preference that sharia law should be the law of the land, this was not allowed to interrupt the conviction that making Afghanistan “democratic” would require a feminist social transformation. That is, an explicitly anti-majoritarian revolution.

(..) and it was Rawls who insisted on this crucial point: if you could just establish the right framing conditions for deliberation, the demos would arrive at acceptably liberal positions. We should be able to formalise these conditions, it was thought. And conversely, wherever the opinions of the demos depart from an axis running roughly from the editorial page of the New York Times to that of the Wall Street Journal, it was taken to be prima facie evidence that there was some distorting influ­ence in the discursive conditions under which people were conducting their thought processes, or their conversations among themselves. The result was opinion that was not authentically democratic (i.e., not liberal).

(..) I remember there was one grad student in my department who was running experiments on focus groups, seeing if he could get them to think the right thoughts.

To my unsympathetic eye, this looked like an exercise in self-delusion by aspiring apparatchiks for whom a frankly elitist posture would have been psychologically untenable. I don’t know if that grad student got his subjects to think the right thoughts. But I have little doubt he got them to say the right thoughts, and thereby lend those thoughts the demotic imprimatur he was looking for. Maybe that was good enough. Political correctness might be understood as a device that became necessary for liberalism to continue to claim the mantle of democracy, even as prosecution of its program would require increasingly antidemocratic measures.

(..) One of the central tenets of progressives’ self-understanding is that they are pro-fact and pro-science, while their opponents (often the majority) are said to have an unaccountable aversion to these good things: they cling to fond illusions and irrational anxieties. It follows that good governance means giving people informed choices. This is not the same as giving people what they think they want, according to their untutored preferences. Informed choices are the ones that make sense within a well-curated informational context.

(..) As Eric Schmidt told the Wall Street Journal, “[O]ne idea is that more and more searches are done on your behalf without you having to type. . . . I actually think most people don’t want Google to answer their questions. They want Google to tell them what they should be doing next.”

(..) More recently, the relative risks of the virus versus the vaccine for different demographics has been dismissed as irrelevant, for the sake of combatting vaccine hesitancy. But such deceptions, however well-intended, can succeed only if you have control over the flow of information. So once you go down this road of departing from the truth, you’re committed to censorship and rigorous narrative enforcement, which is very difficult to do in the Internet era.

(..) Covid is likely to do for public health what 9/11 did for the security state. Going through an airport, we still take off our shoes – because twenty years ago, some clown tried to light his shoe on fire. (..) One tries to put out of mind facts such as this: in independent audits of airport security, about 80-90% of weapons pass through undetected. The microwave machine presents an imposing image of science that helps us bury such knowledge. We have a duty to carry out an ascetic introspection, searching out any remaining tendencies toward rational pride and regard for the truth, submitting them to analysis. Similarly, the irrationality of the Covid rules we comply with has perhaps become their main point. In complying, we enact the new terms of citizenship.”

https://unherd.com/2021/10/the-new-covid-despotism/

Apskatot šo sarakstu, ikviens normāls cilvēks saprot, ka matemātikā/fizikā ir nopietna problēma ar dažādību (diversity):

https://odysee.com/@jermwarfare:2/dissolving-illusions:e

#EpicFails

Tie, kas ir lasījuši vai klausījušies Džordanu Pītersonu, atsauci uz omāriem jeb lobsteriem noteikti saprot, bet tiem, kas nesaprot, sava dižpārdokļa 12 dzīves likumi. Haosa un kārtības līdzsvars pirmaja nodaļā ("likumā") kanādiešu psihologs, lektors un autors atsaucas uz kādu pētījumu, kas veikts ar omāriem ("lobsteriem") un pierāda ciešu saikni starp pašapliecināšanos un serotonīna kvantitāti šīs dzīvības formas smadzenēs.

Pētījuma būtība: Omārs, kurš kā jau lielākā daļa dzīvnieku pasaules īpatņu sava mūža gaitā ir kāvies un ticis dominanta lobstera sakauts, otrreiz vairs kauties nesaņemsies un tā arī turpinās pazemīgu betas eksistenci. Savukārt iedodot šim pašam lobsterhuda lūzerim papildu serotonīna devu, viņš gan braši celsies un atgriezīsies dominējošā tēviņa arēnā ar pirmajai reizei identisku vai pat vēl lielāku sparu. (Savukārt tas, ka uzvarēšana gan alfa lobsteram, gan cilvēkam kā lielajās, tā mazajās dzīves cīņas veicina serotonīna ražošanos smadzenēs, ir apstiprināts fakts.)

Lobsterstorija part II: šī gada sākumā vai nedaudz agrāk tikai pamanīts, ka kāds no aktuālā MCU (Marvel Cinematic Universe) varoņiem kapteiņa Amerikas sāgā, ļaunais nacistu tēls un viena no HYDRA galvām, Sarkanais Galvaskauss, ir vāji aizplīvurota jaunās maskulinitātes senseja gribas maksimas personifikācija, kas savu ļauno vanlaineru starpā bārsta teju burtiskas Pītersona prātulas.

JBP ģimene (+ meita Mihaila, kas tā nosaukta par godu Gorbačovam; fakts) nosprieda pajāt uz šī viļņa un sadrukāja ironisku merčiņu par "nacisma" / pītersonisma / omārisma tematiku, kuras pārdošanas ienākumus apsolīja ziedot labdarībai. Hail Lobster līnijas atribūtika patiešām savāca vērā ņemamus līdzekļus, jebšu... viena no labdarības organizācijām JBP+ visai pieklājīgo (8oK?) ziedojumu principiāli pārskaitīja atpakaļ :/

Jordan Peterson Reacts To Marvel’s Red Skull Comic

https://videscentrs.lvgmc.lv/iebuvets/salaspils-kodolreaktora-virtuala-ture nezināju par šādu, ļoti patīk :)

Atkarīgais ir cilvēks, kuram ir mānija un depresija vienlaicīgi.

''ja mēs sāksim šķirot, mēs kļūdīsimies''. 

Ja kāds nelohs var pateikt, ar ko šis auto un numura kombo ir sevišķs, tad labi.

(Ja var kāds lohs, apsolu atvilkt vienu balsi lohu aptaujā. Bet tikai vienam.)

( voldemorts, tačkas un ceturtais reihs )