Interesanti kāds uzdrīkstētos šodien remeikot "Falling Down" (kur Maiks Duglass amoku skrien)? Tagad skatos fragmentus un domāju, ka tiktu vilktas paralēles ar "deplorables".

Gribu redzēt kā LA taisīs savu damage control, kad tur reāli sāksies buboņa mēra uzplaiksnījumi. Tīfs tur jau ir tagad.

simo: man ļoti patīk šie lauki
es: man arī. kas tev vislabāk patīk?
simo: lauku lego
(tas ir ķīniešu atdarinājums no lauku veikala)

šodien atbrauca vecāsmātes radinieks labot kamīnu, pagaidām tikai nojauca un aizmūrēja sienu. Simo no viņa neatkāpās - nabaga cilvēks - tā jau nebija medusmaize to darīt, bet mazais cilvēks viņam visu vakaru komentēja pakausī, atradis tehnisku sirdsdraugu. stāstīja par saviem ķieģeļiem, klučiem, cementiem. palaikam uzsākot jaunu sarunas pavedienu ar "klau, man ir ideja, uztaisām jaunu dronu ar sarkanām elektrībām..."

vēl viens zinātnisks darbs, par kuru ir tā sajūta 'tādu es gribētu būt uzrakstījis' (moš nākamo!)

Vakar tātad drusku iedzēru, bet ne par to. Mēs atkal aizkavējāmies darbā (iedzerot), es atbraucu uz centru un jutu, ka ir iedzerts pietiekami daudz, lai tas neliktos tā ok to vienkārši pārtraukt. Aizgāju uz Cidoniju (of all places), kur izdzēru vēl divas malbeka glāzes viena pati. Tikai neiedomājieties, ka es tur tāda apgaroti pašpietiekama sēdēju - nu nē, es cītīgi browsēju telefonu, pīpēju, bet tieši to es arī gribēju. Cik tad vispār vēl mums tādu vasaras vakaru - cik vēl šogad, cik vēl vispār? Aizgāju mājās, pasūtīju Wolt no Planeta Sushi (of all places) un ap pusnakti jau zvanīja kurjers. Viņā galā kāds laikam kaut ko nebija sapratis, jo bija ielikti līdzi pieci irbulīšu komplekti. Tiesa, visu nemaz neapēdu - ieliku pārpalikušo ledusskapī un nolēmu aiziet uz vēl vienu pēdējo aliņu uz Aleponiju. Bija jau ap vieniem tobrīd. Un tad pa ceļam, kamēr gāju uz to Aleponiju, es domāju, cik ļoti es mīlu un ienīstu savu dzīvi, vienlaikus pieļaujot iespēju, ka varbūt tas arī ir labākais, ko es varu dabūt, cilvēks esot. Es izšķiežu naudu, es citreiz jūtos vientulīgi, bet citreiz pieduros, ka man ne ar ko nav jārēķinās, un man šķiet, ka tad, kad man būs viss, kas man pietrūkst tagad, tad man pietrūks viss tas, kas man ir tagad. Jo tā vienkārši po žizņi ir. Kad pirms 10+ gadiem nošņurkuši indie tirliņi dziedāja "I'll miss my freedom and my boredom, and my time spent alone", es to jutu. Jebkurā gadījumā, es pārrados mājās un vēl līdz pieciem rītā vaļājos uz dīvāna un skatījos seriālu. Es gan negribu to visu pārvērst arī kaut kādā prozaiskā dročilkā, kā tas raksturīgi, kad kaut ko raksti, jo kur ir loģisks nobeigums un ko tu vispār mēģini pateikt, vai visa tā "nevaru nerakstīt" figņa, un negribās izlikties arī tikai stāstiņa pēc, bet nu kaut kāda tektoniskā kustība mana prāta garoziņā vakarnakt notika un esmu priecīga, ka varēju to apzināt.

Nezinu kā Jūs, bet es acīs redzu, ka 11m soda sitienu neiesitīs.

Šodien ar rukšķi pirmo reizi bijām pie jūras, no sākuma negribēja iet iekšā, bet kad es biju droši iebridusi tomēr ienāca. Citās un tajās pašās ziņās man gribas rakstīt tikai par to kā man iet ar sunīti. Sorī

"Dundagas nespējnieku namā neviens ilgāk par mēnesi nav noturējies. Vismaz neviens no melnsilniekiem - nav!" - vecāmāte

Vai tas ir normāli, ka bites iekārto māju vecā kurmja alā?

Vai ir vēl kāds zvērs (izņemot lāci), kurš būtu gatavs paciest bišu dzēlienus, lai tikai tiktu pie medus?

interesati cik ilgi kamēr (((twitters))) nobanos šos akauntus. Tur vajag manuālu komisāru darbu, Algortims nepalīdzēs.

lēnām pabeidzu bindžot "frasier". ļoti mīlīgs un smieklīgs seriāls, piemērots tiem, kam apnikusi vidusskolēnu drāma vai kļuvis pārāk sāpīgi releitot ar viskretīniskāko varoni divdesmitgadnieku drāmās, kā arī iemīlēties viņa(s) drānās, pēcāk ķemmējot visus rīgas un pierīgas veikalus, lai atrastu kaut ko līdzīgu tam, ko redzēji savā noputējušajā monitorā. pastulbs deviņdesmito naivums for the win.

Tu nevari sevi uzstiept otram cilveekam virsuu kaa taadu dzemperi

Grafiti uz mūžīgajiem ledājiem

Atņemot vajadzīgo no nepieciešamā

Kad notiek publiska pūkas mešana, dainu vācelīte pildās. Krāšņi epiteti, salīdzinājumi, jaunvārdi - tas viss priecē amatiervalodnieka dvēseli.

"Njā, padomju laikā Izglītības ministrija arī skaitījās idiotu rezervāts, bet OIKlandes Izmirāta IZM ir tas pats. Laiki, valstu iekārtas un ekonomiskās attiecības mainās, bet tradicionālā idiotu pārpilnība IZM gan nemainās. Acīmredzami zem tās IZM idiotu maskas slēpjas kāda valdošās merdokrātijas klana ekonomiskās intereses uz kādu no LU īpašumiem. Tas viss, kā jau pie Izmirāta kleptoēzeļiem ir pieņemts."

No https://jauns.lv/komentari/raksts/zinas/345893-latvijas-universitate-pierada-izglitibas-un-zinatnes-ministrijas-analfabetismu

Sāpes ir tikai ilūzija.

Kurbads bija iespaidīgākā izrāde uz ko esmu bijusi. Neesmu, protams, Radzobe, bet vispār esmu redzējusi diezgan daudz ko. Pat ja patīk, tāpat vienmēr kaut kur kaut kad līdz galam nav. Šeit bija viss. Es pat spēju piedot uguņošanu un no tās es diezgan paniski baidos. Ļoti patika aktieri. Horeogrāfija. Tērpi. Scenogrāfija. Atcerējos, ka par spīti formātam, kas nav īsti mans, ļoti arī Skyforger. Dīvaini gan, ka mūzika likās ļoti dzirdēta. Apzināti neesmu klausījies, dzīvajā toč ne, un mājās man metāls tomēr par smagu. Drusku mistika

bā, te ir vilki. naktī gāju čurāt un pati dzirdēju

no rīta izprenkojām Eiženu, pievedām lielo suni (kurš nekad nenāk istabās) pie gultas un pamodinājām E