Turklāt esmu nonācis interešu konfliktā ar miegu. Gulēt iet nevar, jo ir jāstrādā, bet nevaru pastrādāt, jo nāk miegs. Nu labi, šobrīd nav tik traki - darbā... tur gan. Tiklīdz zaudēju modrību un nepamanu iemigšanas pazīmes, tā izslēdzos uz dažām sekundēm tieši rakstīšanas laikā. Tas izpaužas, kā nejaušu taustiņu saspaidīšana un tad, kad pēc tām dažām sekundēm esmu atkal ieslēdzies, tad jāmeklē, kur esmu iedrukājis to nejaušo pirmsaizmigšanas tekstu. Bet visvairāk man bail, ka es aizmidzis novelšos uz grīdas vai izpildīšu kādu citu neadekvātu rīcību... Bail zaudēt kontroli pār sevi.
Kad tā vairāk nāk miegs, tad es eju uz tualeti vingrot - nu tā, kā kādreiz mācīja rītarosmi, to visu staipīšanos un liekšanos.
Un tad darba dienas beigās es sāku atmosties.
Ko tad es šodien tur darīju? Biju plānā galdiņa urbējs. Kad to biju izdarījis, tad man visa mugura bija nobirusi zāģa skaidām. Burtiski. Taisīju sev datorgaldu ;)
P.S.Nu tas faktiski bija tikai darbadienas beigās.