tās duālās sajūtas - tūlīt izlidoju uz divu nedēļu rezidenci uzbekistānā. tur nebūs ne ēst jātaisa, ne drēbes jāmazgā, ne bērnu loģistika jāplāno.
bet man tikuntā liekas, ka palikt mājās ir vieglāk.

cilvēks un viņa komforta zonas (un mana komforrta zona ir ļoooooooti plaša)

ja tramps būtu prezis, nekas tāds taču nenotiktu

pag, tramps taču pāvests?

visi ir redzējuši indiešu filmas, mana paaudze pat pie diskodancera siekalojusies
es ar viņu redzēju

tas nav nekas vairāk kā slānīšanās ar bambusa nūjām

saderam?


p.s. tiem, kas tankā indija tur pāris paramilitāros objektus ar raķetēm razhujārija, pakistān sakot ar kaut kur kaut ko šaujot un trāpīja indusu ļotakam - kas interesanti, jo ja runājam par gaisu, tad tur karo raķetes ne ļotaki

bet šis nav nekāds jaunums, ir bijis iepriekš

Nepatīkami, bet izskatās, ka Dienvidāzijas polla pirmais variants jau anihilējies:
https://bsky.app/profile/nktpnd.bsky.social/post/3lojpi4dfk22d

Ak, šausmas, izkrita plombe, kas bija zobā divdesmit gadus vismaz. :( Toreiz to zobu laboja vietējā daktere, jo Rīgā man piedāvāja zobu tikai izraut, bet tas ir nedaudz redzams, kad smaidu. :( Diez tagad ārsti arī piedāvās raut laukā jeb mēģinās glābt?

un šorīt braucu cauri Rīgai un smaržo pēc pļautas zāles un tas ir tik kapitāli.

Es pēdējā laikā daudz domāju par nāvi.

Brīvdienās biju aizbraukusi uz laukiem. Ārā bija pavēss, tāpēc es nedaudz pakārtoju grāmatu plauktus mazajā istabā. Mums laukos ir ļoti daudz mācību grāmatu. Skolas mācību grāmatas ir metru garš plaukts divās rindās un vēl mazliet + vēl otrs tāds pats plaukts divās rindās ar grāmatām par fiziku, matemātiku, ķīmiju. Šis tikai latviešu valodā. Vēl ir arī lērums (tāds metru plats un 60 cm dziļš plaukts pilnībā piekrāmēts ar grāmatām par fiziku, matemātiku krievu valodā).

Gribu pamazām grāmatas salikt pa tēmām (mums laukos ir vairāk kā 2600 grāmatas). Saistībā ar to es apzinos, ka man ļoti besī, ka grāmatas izdod/ izdeva kaut kādos nestandarta formātos. Kaut kādi mazi knipucīši. Vēl kaut kādas kvadrātformas. Kaut kādas pagarinātās formas. Mākslas grāmatām var saprast - tur vajag, lai varētu bildi lielāku ielikt, bet kāpēc kaut kādi stāsti vai romāni tādās jāliek?

Bet vispār - kad paskatījos dažas vecas mācību grāmatas - man trāpījās par latviešu valodu - man liekās, ka tās ir visai sakarīgas un saprotami uzrakstītas. Un uzdevumi latviešu bērniem uzrakstīti saprotamāk kā, piemēram, LAIPAS grāmatās (kuras domātas pieaugušajiem, kuri vispār nezina latviešu valodu, bet kurās uzdevumi sarakstīti tā, ka izskatās, ka to mērķis ir atbaidīt cilvēkus no latviešu valodas apgūšanas, nevis palīdzēt to apgūt (piemērs - aizpildiet tabulu, ievietojot vārdus atbilstošajos locījumos). :(

nostījāmies Latviešu mīlestību. es viņu esmu redzējusi miljons reižu dzīvajā. es zināju, ka manā ikdienas valodā ir daudz citātu no šīs izrādes, bet vakar skatoties sapratu, ka patiesībā to ir vairāk, es vnk esmu paspējusi aizmirst, no kurienes tie nāk.
nostaļģiski, saldsērīgi, smieklīgi bet arī veci. Latviešu mīlestība radās tieši, kad es sāku strādāt garderobē. viņa aizgāja uz urrā un tika rullēta pat 6 dienas nedēļā. garderobes dežūra uz šo izrādi bija 17.45 - ~23.20 - esmu pavadījusi neskaitāmas stundas kopā ar viņu. gan skatoties pa random cēlienam, gan dzerot un/vai spēlējot badmintonu ar kolēģiem foajē. lai gan viņa ir filmēta pirms miljons gadiem un aktieri tur ir jauni un svaigi un kā skatuvnieks vēl strādā toreizējais industriālis, bet tagadējais pareizticīgo priesteris (un puķes beigās pasniedz kvfr Ance), viņai ir vecuma sajūta. viņa ir izaugusi no konteksta, pareizāk sakot, konteksts no viņas. bet viņa noteikti ir atstājusi lielu nospiedumu manī - par to, kas ir teātris un kāds var būt teātris un kā vispār ir teātrī.
favorīti laikam joprojām autoosta un visu laiku lecāmies un bibliotekāre.

neesi piekalts ekrānam, pastaigās izved, pa kāpnēm lejā un augšā tikt var?

neesi nosēdējis pakaļu plakanu pie ekrāna? var būt kādu fizioterapijas kursu? es pat varu piedāvāt, ir sertifikāti

nostījos degpunktā sižetu par bebru

varonīgie pažarnieki atstiepa bebru uz nordeķu dīķi

ok nordeķos vairs nav siltumnīcas un dīķī netiek izlieti visādi nitrāti nitrīti sulfāti un citi sūdi no atstrādātajiem ūdeņiem - padlaikos pa taisno dīķī no 2metrīgas trubas gāza ārā

bet bebrs nav zivs - viņš kokus grauž

ap nordeķu dīķi, kas latvijas kontūrās izrakts starp citu ..... ir tikai 100 gadīgi koki - nekādas jaunaudzes, pat krūmus tur izcirpuši


dīķī nav straumes, dambi būvēt nav kur un mājas ieeju neuzcelsi to ar dambi appludinot

kāpēc mums dumiķi tik neizglītoti ... toties lepni par padarīto - bebrim šī nav ūdenstilpne, kā viņiem instrukcijā rakstīts, bet stāvoša ūdens peļķe - pažarnieks atšķirības nejūt


da bļin aizved kaut vai uz daugavu ...ne parku

zēl vecos kokus, žēl garzobi .... ēst viņam gribās


pa nakti apciemos muižas dārzu un mēneša laikā nogāzīs un apskādēs visu pie kā var tikt klāt un piesitīs asti ... nax nax - te ziemu nepārlaist

- Mammu, es uztaisīju prezentāciju par LAIMU!
- Par augli vai slimību?
- Par šokolādes fabriku! /bombastic side eye/

Esmu izdzīvojusi piecas dienas bez Lauvas. Centos uz to paskatīties kā uz tādu treniņu priekšdienām - kā izskatīsies mana dzīve pēc gadiem 10 vai 20, kad Lauva izvāksies. Nu, neko. Gan jau pierastu. Visādā ziņā, dzīvoklis laikam ilgi nav bijis tik tīrs - izmazgāju logus, izsūcu visus pakšus un mēbeļapakšas, kur robots parasti netiek, izslaucīju kilo kaķu spalvas no radiatoriem, sakārtoju galdiņu pie gultas, novācu drēbes utt. Paskatījos "Tēvu Braunu" - vai es esmu teikusi, ka man ārkārtīgi patīk tēvs Brauns? Vienu dienu izgāju tautās - aizbraucu līdz centram, paskatīties uz pūtēju defilē un budēļiem, satiku aktrise un viņas mazo cilti, forši papļāpājām.
Tagad Lauva ir atpakaļ, es šujam pogas viņa adījumam un kopā apsmejam Das Hund.

Lūk, šī man tiešām patika! Vismaz 8 no 10 noteikti, pat ja otro reizi neskatītos.




"Ja sirds nav simbols, tad tā ir tikai sauja muskuļu. Sirds nav būtiskāka par urīnpūsli."
un
" - Tas raksturīgs visai viņai ģimenei. Viņi visi izskatās pie kaut kā vainīgi.
- Vai tad visas ģimenes nav pie kaut kā vainīgas?"

cilvēk, tās nav metaforas, tie ir tavas māsas un brāļi un tas esi tu pats

Kopš es apsvēru auto pārdošanu, auto kontā ir uz Getliņiem aizvestas riepas, vairāki braucieni uz IKEA, dārza tehnikas pārvešana mauriņa izveidei, pilna kaste ar zemi dobēm, un šodien būs otrā reize, kad palīdzēt cilvēkiem pārvākties. Galīgi nav slikti priekš "pārāk liela auto".

Šodien gan kravā ies arī tādas lietas kā "vajag aizvest mūsu liekās krūzītes", kas man šķiet drusku wild, kad runa ir par palīdzību mazliet labāk situētiem radiem. Kas atgādina to, ka sūds ventilatorā var ielidot jebkurā brīdī un pilnīgi no negaidītiem virzieniem. Kā arī to, ka problēmas, kas eksistē "sabiedrībā", var eksistēt diezgan "tuvu mājām". Un cilvēki turpina rakt sevi dziļākos sūdos, gluži kā visos absurdajos stāstos, kas ir dzirdēti, bet nav pieredzēti first hand.

For Arendt, the present Now in which she writes and thinks is marked by the fact that thinking and reality are no longer linked with one another. Thought does not withstand the shock of reality.

1d - ļoti daudz prokrastrinēju. vedu Mudīti pie ārsta un uz veikalu.
2d - BF aizbrauc uz Rīgu. darbēju, cik spēju.
3d - diena, kad ļoti izbesījos. galvenokārt par darbu, bet arī, piemēram, par to, ka virtuves skapītis pilns ar peļu sūdiem. atklāju to, jo no rīta dzirdēju, ka tur kāds kaut ko skaļi grauž. kaķis tieši bija paēdis brokastis un izgājis ārā. pelītes no visa plašā klāsta bija izvēlējušās ievārījuma cukuru, iegraužot abas pieejamās paciņas. jāsamazina kaķim alga!!!!
4d - no rīta ar busu braucu uz treniņu. vajag pirms mačiem paspēt palekt arī reālus 80 cm šķēršļus, kas sen nav darīts. gāja labi, tikām abi labi galā. pēc tam ar busu braucu uz Rīgu. skumji pastaigāju pa CT - skumji, jo tāds tirgus ir retā lieta, kas man Smilčā pietrūkst. mellenes pa 5.90 kg, paprika 1.50... nopērku pusotru kg melleņu un eju uz Ā ielu. drusku paskatu saundčeku un tad ar K kečapojām tur pat ap stūri Ezītī. tur ir pasaulē negaršīgākais falafela wraps (sausa, ne līdz galam uzsildīta tortija, sausi un stiegraini kāposti, daži sūdīga falafela kumosiņi ar kkādu mērci un silti, ļumīgi svaiga gurķa gabali). ejam atpakaļ uz Ā ielu. visādi sen neredzēti frukti, piemēram gg. pēc tam ar visu atlikušo BF iedzīvi pārgruzītā auto braucām mājās.
5d - lielākā dienas daļa paiet palīdzot BF šķirot mantas un domājot kur tās novietot.
6d - mači. finišējam bez rezultāta, jo ir viens pilnīgi negaidīts zoks - vispār nejutu jājot, nedz saprotu skatoties video. bet nu tas izsit no ritma un ir vēl viens. attiecīgi diskvalifikācija. bet izlecam līdz galam. visas grūtās vietas sanāk ļoti labi. vispār grūts maršruts - daudz okseru un sarežģītas trajektorijas. protams, stulbi, ka bez rezultāta, bet tāpat priecājos par brīnišķīgo iespēju ar savu seniorzirgu turpināt lekt 80 cm gadu pēc stiegras traumas. man šķiet, ka viņš bija vecākais zirgs dalībnieku sarakstā (nu, Reiņa Fazāns, kas ir tikpat vecs, gāja kkādus mazos maršutiņus ar bērniņiem, bet no 80cm un uz augšu, manējais vecākais).
7d - no rīta ierodas mani vecāki (par to māte informēja iepriekšējā vakarā) un beidzot iepazīstas ar BF. nav baigi traki - pasēžam nojumē, iedzeram kafiju, uzēdam bulkas, papsītis izstāsta tikai 2 anekdotes. tad vecāki piekrauj mašīnu ar K mantām un prom ir. BF pļauj zāli. es uzcepu, sauksim to par tarti - kārtainā mīkla, biezpiens, sparģeļi, ķirštomāti un cietais + zilais siers pa virsu. un vēl šis tas. esmu ļoti apmierināta ar rezultātu. sāku kko rosīties pa dārzu, bet uznāk lietus, kas nerimstas līdz tumsai. guļam gultā un spēlējam datorspēles.

“The Pogues” Birmingemā.

Spaiders Steisijs izstaroja tādu šķietami kautrīgu diženumu un visu laiku sirsnīgi pateicās publikai. 60-70 gadus veci cilvēki divas stundas grieza milzu mošpitu. Skaņotājs nebija uzdevumu augstumos. Bija pieaicināta čupa sliktu jaunāka gadu gājuma vokālistu (un ar pilnu atbildību saku — daudz sliktāku par Šeinu). Bet tā kā trīs oriģinālie pougi ir leģendas, viņiem ir tiesības uzaicināt dziedāt jebko. Bet skaņotājam vajadzēja retušēt briesmīgākos karaokiskos brīžus, ko diemžēl nepaveica.

Asariņas izspiedās, protams, gan pie “measure of my dreams”, gan “and I ask myself the same question”.