Esmu drusku uzkārusies ar darbu. :( Man visu laiku ir tāda kā viltvārža sajūta.

Man uzdeva pārņemt no citas kolēģes darbu. Tur katra iestāde raksta kaut kādas savas tendences. Nevar īsti saprast ne kopējo struktūru, ne kā īsti tas pārskats tiek veidots. Kaut kāds savārstījums.

Ir arī skaista sarkana piekaramā lampa no Marokas: tika dāvināta, bet tā arī neatradu pielietojumu. Varbūt kādam nepieciešams? Šāda tipa: https://i.pinimg.com/originals/77/6c/50/776c50514d3cfd2ce339e60b254f5713.jpg

šodien fotkas no gazas .... vientuļajām mātēm, kas nes 3gadīgus zīdainīšus gruvešu fonā uz rokām, fotkās izaugušas 3 rokas

ahdeees ahdees, ko tie žīdi dara


https://www.instagram.com/p/DFg-xOZp0OS/?utm_source=ig_web_copy_link

paraudāsim par 3rokainām mātēm un 3gadīgiem zīdainīšiem

Runājot par komunikāciju ar klientiem. Elektrības ģeneratori darbojas ar dīzeli, un Virši tādu tirgo. Viņi atsūtīja info par pārslēgšanos uz Eiropas elektrotīklu, ir salikuši visādus linkus un telefona numurus, kur pārbaudīt informāciju par elektrības piegādes statusu, un kur pieteikt bojājumus. Ļoti cilvēcīgi, bez liekas histērijas, atlaižu solījumiem, vai pat aicinājuma iegādāties dīzeli ģeneratoriem pie viņiem. Watch and learn.

Ja man būtu bērni, es varbūt kaut kādā brīdī ieteiktu noskatīties "How to Have Sex". Vai vismaz man liekas, ka es zinātu, kā runāt par seksu ar pusaudzi. Ne tā, ka šī filma ir kaut kā īpaši laba, bet viņa kainda aizķer aiz tās neērtības sajūtas, neliekot to pārdzīvot pašam vai kādam no tiem, kas tev ir svarīgi. Citādi, protams, nekā tāda, ko mēs jau nezinājām, bet mums īsti arī nav receptes, kā no tā izvairīties. Look at us - we all are in a huge mess. Varam tikai noskurināties par to, kādos sūdos mums bija iespēja iekulties, un labi, ka daudzos no tiem mēs neiekūlāmies.

Janvāris tūdaļ būs galā. Man personiski tas bija absolūti murgains (ar dažiem piemīlīgiem pārsteigumiem pa vidu), bet apzinos, ka varēja būt daudz sliktāk.

Kā vēsta brīnišķā vietne https://www.timeanddate.com/sun/latvia/riga , laiks starp astronomisko saullēktu un saulrietu (tādā dienā kā šī nespēju to nosaukt par dienasgaismu, būsim godīgi, tas bija paildzināts lietaina jūnija vakars starp 23:30 un pusnakti) tagad ir gandrīz astoņas ar pusi stundas. Tas ir apmēram par pusotru stundu vairāk nekā pirms mēneša. Kas ir patīkami (vai vismaz piedāvā ieganstu mēģināt turpināt dzīvot), nosacīti gaišā laika pieaugums tagad ik dienas jau pārsniedz četras minūtes un visu februāri tendence būs augšupejoša.

Priekšā vēl ir vismaz divi ārkārtīgi nepatīkami mēneši. Tomēr ir pamats ticēt, ka pēc trim mēnešiem plauks lapas un ziedēs pirmie augļukoki.

Līga Āboliņa: "Kāpēc nedzimst tik, cik grib un vajag", valsts meklē risinājumu. Varbūt nemaz vairāk nevajag. Jāmeklē veids, kā pastāvēt samazinoties iedzīvotāju skaitam. Mūžīgā attīstība un pieaugums. Nekas nevar attīstīties mūžigi. Skat, kā dabā. Vieni dabīgas konkurences apstākļos pieaug un vairojas, citi savukārt samazinās un izzūd.

https://www.youtube.com/watch?v=-RQFHqnIfTc

man ir drusku žēl, ka tie nav mani sniegpulksteņi, kas Rīgā izplauka pirmie,
bet šodien uz Berlīni, tur ir daudz aukstāk, bet sirdij būs noteikti siltāk.

(ir kas jauns Berlīnē, ko nepalaist garām?)

šodien rīta treniņš pārcēlās 15 minūtes vēlāk, bet man, ziniet, viss pa minūtītei salikts, tad nu izbraucu ar ričuku no spices 11:30, lai jau 12:00 būtu zoom mītingā pāri tiltam birojā.
cik labi, ka ir zūmi, jo pirms tam ģērbtuvēs paspēju pārvilkt tikai "augšu", sēdēju zūmā ar sporta legingiem un skaistu izejamo jaciņu. kā kovidlaikos!

Interesanti vērot, kā izpildās padoms par to, ka kafejnīcas jāver vaļā tur, kur tās jau ir.

Netālu ir Nīcgales ielas Green ar mini RIMI un pāri ielai vidējā Maxima, abiem 4-5 veikaliņi ēkā.

Maximā jau kādus gadus desmit bija Narvesens.

RIMI tai laikā tur sākumā nebija nekā, tad uzradās kkāds Tobiko suši, pēc kāda laika Dilana konditoreja.

( ... tālāk ... )

Runājot par personalizētām mārketinga ziņām. Kopš es esmu sakārtojis savus GMail filtrus, mani tās mazāk satrauc, bet ir bijuši brīži, kad man ir gribējies uztaisīt bukletu, kurā minēt lietas, no kurām izvairīties komunikācijā ar esošiem, bijušiem un potenciālajiem klientiem. Piemēram, prasīt atsauksmes par preci, kas vēl atrodas pakomātā, būtu sarakstā diezgan augstu. Ziniet, kas nav galīgi jobnuti atsauksmju prasīšanā? Amazon! No visiem late stage capitalism monstriem, šie būtu pēdējie, no kuriem es būtu gaidījis iejūtību, pat ja tā ir ciniski aprēķināta.

Lai vai kā, es galīgi neiebilstu, ja kaut kā tiktu regulēts, ka bez īpašas piekrišanas būtu aizliegts izsūtīt mārketinga materiālus, kurā saņēmēju uzrunā personīgi. Es vispār atļautu tikai tādus vietniekvārdus kā "mēs", "mums" un "mūsu". Un es te nerunāju par ķeksi "atļaut sūtīt mārketinga materiālus", kas nepasaka neko par to, vai šie mārketinga materiāli tiks sūtīti divreiz gadā, vai reizi divās dienās, un atklāti sakot visiem ir pofig par to, ja tas ķeksis nemaz nav ielikts. Es runāju par speciālu ķeksi, kas dotu tiesības ziņā iekļaut vārdus "sveiks" un "tu", saukt mani vārdā, paraut man matus, un izlikties, ka šo epastu nesaņem vēl simtiem vai tūkstošiem cilvēku. Tā noteikti nav pasaules lielākā problēma, bet ja mēs bez ironijas esam gatavi runāt par azartspēļu ierobežošanu, es neredzu iemeslus, kāpēc šādas mārketinga prakses nepielīdzināt tām. Es neuzskatu, ka mārketings principā nav legit instruments, lai ražotājs sasniegtu savu pircēju, bet atklāti sakot es arī azartspēles neuzskatu par fundamentāli sliktām. Kā jau daudz kas šajā pasaulē, arī mārketings ir slīpējies un korumpējies līdz tādam līmenim, ka lielākā daļa prakšu ētiski nu jau ir stipri apšaubāmas. Pat mazās lietās - es neiešu tik tālu, lai runātu par risinājumu izgudrošanu feikām problēmām. Un viss tas lepnums par to, kā tu esi sasniedzis savus mērķus labāk par saviem konkurentiem ir tik derdzīgs. Ir pilnīgi vienalga, kuram reklāma ir sanākusi labāk - Pepsim vai Kolai. Tie ir divi zīmoli, par kuriem nezina varbūt dažas ciltis Amazones džungļos, tāpēc šo produktu reklāma var apelēt tikai pie feikām dilemmām. And no one needs that.

All that said, es nedomāju, ka strādāt reklāmas industrijā ir kaut kā īpaši sliktāk kā jebkur citur. Arī darbs bankā nav nekas īpaši cēls. Ēdiens un jumts virs galvas nav nekas tāds, no kā būtu jāatsakās cēlāku mērķu vārdā. Bet ja vien tu neesi ārsts vai skolotājs - it's just a job. Man tīri labi apmierina tas, ka es bieži dzirdu frāzes, ka mēs esam tikai cilvēki, kāds ceļ telefonu sapulces laikā, ja zvana bērns, vai beidz sarunu, ja sapulce ir izgājusi ārpus plānotā laika, un kādam ir jāved bērns uz pulciņu.

es ar sāku domāt par dārziņu ... dobelē ... mums atveda garšīgus piparus no tenerifes ... jāpamēģina izdzīt dēstus no sēklām

vēl jau argri, bet pēc mēneša vai diviem un tā un siltumnīcā

Gribu nopirkt Stirnu buka abonementu, bet baidos, ka kādos posmos nevarēšu piedalīties.
Krekls par velti gan vilina. :D

es galīgi neesmu sajūsmā par šiem laikapstākļiem, jo nu, visu laiku netīri suņi, netīra māja

bet, ieraugot nākamās nedēļas mīnusu solījumus, arī neesmu sajūsmā, dārzā jau tādi pumpuri, antuanetei solītā un nepaņemtā(!!!) kokveida peonija tūliņ uzsprāgs

bet visvairāk mani satrauc abas platlapu hortenzijas, kurām šogad pat bez segšanas nav nosaluši pumpuri, kas nozīmētu, ka arī nelielus mīnusus izturētu- BET viņi jau ir tik lieli un zaļi, ka es tgad nesaprotu, ko darīt. segt, nesegt, spēlē te krievu ruleti :(

būtu jau forši, ja vienu gadu izblieztu ziedus vairāk kā pa apakšām.

galvenais, kas man pietrūkst no franču kultūras, ir, ka varētu sirsnīgi izstrīdēties par politiski-sociāliem jautājumiem vai arī par attieksmi, pārmetot viens otram naivumu, reakcionārismu, nezināšanu utt - bez paliekošām sekām uz attiecībām.

nevis, teiksim, būt nostādītam izvēles priekšā: draugi vai smadzeņu šūnas

Kad man viņu vajag, es viņu nevaru atrast. Nu, tad lai iet arhīvos.

https://www.youtube.com/watch?v=HBjDZMJUduo

Man tikko Forum Cinemas palūdza atjaunot sava profila informāciju, un tur ir parādījusies iespēja izvēlēties dzimumu "nezināms". Ko es arī labprāt izmantoju. Jo ko gan viņi secinās no mana dzimuma? To, vai man patīk Marvel filmas? Pat ja tur ir kaut kāda vērā ņemama korelācija, es labprāt neiesaistos šajā bulšitā. Man kaut kā šķiet, ka dzimumu klienta datos norāda studenti, kas taisa savu pirmo datubāzi kursa ietvaros, jo nevar datiem izdomāt labākas dimensijas, bet kaut kā šī tradīcija ir iezagusies arī korporatīvajā vidē. Varbūt tāpēc, ka sistēmu veidotājiem ir zināmas autistiskas iezīmes. Es visu šo gadu laikā praktiski neesmu redzējis nevienu atskaiti, kas tiek šķirota pa dzimumiem, ja vien tās nav kaut kādas regulatoru atskaites, kur tu nevari izvēlēties šo informāciju neaizpildīt.

Manu Instagram dzīvnieku saturu kaut kā ir nomainījuši visādi ķermeņi. Daļa no tā ir epizodes no The Substance un AI ģenerēts saturs, bet ir diezgan daudz īstu cilvēku spektrā no gym bros līdz lielām krūtīm. Es tagad domāju, vai mans nesenais, sauksim to par sapni, nav saistīts ar šādu saturu soctīklos. Es nenoliedzu, ka ķermeniskās pieredzes ir svarīgas, jo tajos ir iesprostota mūsu apziņa, kā arī ķermeņiem piemīt estētiskas īpašības, un tas var būt gan pīrsings degunā, gan dzīvnieka seja uzzīmēta uz vēdera. Bet kaut kā dursku par daudz plastisko operāciju, rētu un ģenerālas ķermeņa ekspozīcijas. Es negrasos nosodīt nevienu, kam ir svarīgi kačāt bicīti, vai koriģēt uzacs formu, bet man kaut kā šķiet, ka viss ir ok, kamēr vien tas ir veselīgs un funkcionāls ķermenis.

Pirms desmit gadiem bija līdzīgi silta ziema, tikai dažas dienas zem -5C. Lielākā daļa bišu nomira no bada, jo izrādās siltā laikā viņas ēd vairāk un arī slimo vairāk un stropos uzkrājas mitrums. Tā nu šodien gāju likt stropos kandiju. Sešos stropos bites vairāk vai mazāk dzīvas. Tas labi, bet līdz izlidošanai vēl pāris mēneši, tad arī redzēs, cik palicis.