هر سبزه که بر کنار جویی رسته است
گویی ز لب فرشته خویی رسته است
پا بر سر سبزه تا به خواری ننهی
کان سبزه ز خاکً لاله رویی رسته است

Parindenis

Ik zālīte, kas aug strauta malā,
No eņģeliskas būtnes lūpām izaugusi.
Nebradā nevērīgi pa to,
Kas tagad izaudzis no pīšļos vērtušās tulpjvaiga skaistules.

Visu dienu notirinaajos domaajot par potenciaalajiem miiljaakajiem un pavisam aizmirsu, ka shodien tachu kaazu jubileja. Liidz 4 gadiem neizvilkaam.

Vai es šodien uzvilku garroku ğemperi, lai nebūtu vēsi planšeti rokās turēt (ārpus segas)?
Mhm!

man šorīt notika tāds nepatīkams gadījums. mums te uz laiku pieklīdis vīratēva aizvēsturiskais pasāts un fords bija servisā līdz šim vakaram. aizbraucu ar to pasātu uz pastu izņemt paciņu, braucu atpakaļ. izgriezos uz maģistrālās ielas, kura ir liels garš kalns lejup - apmēram 2 km sākot gandrīz no pilsētas robežas, līdz lejai, kur jāpagriežas pa kreisi un jāuzbrauc kalnā uz mūsu māju. izgriezos es apmēram kalna vidū. gribēju ielikt otrajā ātrumā, bet ātrumkloķis pēkšņi vnk brīvi ļurkājās uz visām pusēm un nelikās it nevienā robā. es turpināju ripot uz leju. iela ir centrāla, pārsvarā ar borģūrām gar malām un zīmēm "apstāties aizliegts". satiksme bija vidēji intensīva. man bija doma iegriezt dažu stāvvietu kabatā, kas ir gandrīz pašā kalna lejā, bet pretējā ielas pusē - pa gabalu jau redzēju, ka tur ir daudz brīvu vietu, lai lēzeni tur iegrieztos, taču, kad tiku tik tālu, tieši pretī brauca mašīna un tas nebija iespējams. tad jau es biju aizripojusi tālāk un tuvojos aplim. nenormāli paveicās, ka neviens nebija jālaiž - tiku tam cauri un iegriezu busa pieturā. zvanīju K. un kamēr gaidīju, kad viņš atnāks, turpināju ļurkāt to kloķi un viņš vnk randomā ieleca vietā - pilnīgi normāli ieliku ātrumā un aizbraucu turpat blakus līdz stāvvietai (un mēs pēcpusdienā pilnīgi normāli ar to mašīnu aizbraucām uz Valmieru noskatīties izrādi, uz stalli un atpakaļ).

kas man šajā visā visvairāk nepatīk ir tas, kas notika man galvā. protams situācija nepatīkama, bet galu galā bremzēm nebija nekādas vainas - varēju taču apstāties pilnīgi jebkur. bet man bija drausmīga trauksme tieši par to, ka apstāšos kkur uz maģistrālās ielas (vai nedoddies pie iebrauktuves aplī) un maisīšos citiem pa kājām, traucēšu/bloķēšu satiksmi un visi domās, ka rekur kkāda debīla čiksa kleitā (vakar humpalās nopirku izcilu zīdīga auduma, nepieguļošu kleitu, kas sver vienu gramu un šajā karstumā ir ideālākais apģērba gabals, jo neskaras klāt un visu laiku viegli plivinās un ir kabatas!) nemāk braukt un vnk apstājas ceļa vidū un nesaprot ko dara. man bija panika arī par to, ko domā aizmugurējā mašīna, jo es protams ripoju aizvien lēnāk un lēnāk + vēl kkādu daļu trauksmes radīja fakts, ka tā ir vīratēva mašīna, ne mūsējā. manliekas, ka, ja tas būtu noticis kkad naktī (tb kad nav satiksmes) un ar mūsu fordu, man tas liktos drīzāk kā kkāds piedzīvojums. "no malas" skatoties tas mans domu gājiens, tb galvenais par ko uztraukties šajā situācijā, liekas diezgan slimi un neveselīgi. galu galā - kas notiktu, ja es tiešām vnk apstātos uz tās ielas? droši vien pilnīgi nekas. pat, ja tā ir maģistrālā iela šai pilsētā un pilsēta ņudz pirmsjāņu drudzī, tas nav nekāds tur Vanšu tilts vai Valdemāriela Rīgā. nekāds episks sastrēgums jau tur neizveidotos un, to ko kāds par mani padomātu, es tāpat neuzzinātu. šaubos, ka te kāds lektu ārā no mašīnas uz mani kliegt. karoč, stulbi, ka man galvā tāds sūds un stulbi arī, ka man gribas sevi par to sūdu džadžot.

Starp citu, šobrīd var dabūt tidal uz diviem mēnešiem par 2$. Protams, jāņem hi-fi nevis standarta. Ja salīdzina ar spotify... Nu, paši saprotat.

- kā sauc to kur uzlādē tās mašīnas ar benzīnu?

(cerams, pēc īsa laika vairs nezināsim)

Kad tu zini krievu valodu tikai izteicienu līmenī (un attiecīgi smīdini taksistus)

- dovegiķe meņa da Maksimi, požalusta
- ?
- ja otčohnulasj čto ješčo ņe večer

Uz Putņa izslēgšanu no Progresīvi partijas tiešām var skatīties kā uz kārtējo "kreiso" uzbrukumu vārda brīvībai: kreisajiem šausmīgi nepatīk tāda vārda brīvības koncepcija un ļoti patīk cenzēt, cenzēt, cenzēt.

Otrs veids kā skatīties, ir drausmīgais maziskums no partijas puses. Nu, biedrs biški izrunājās? Nu un tad? Ir taču tiesības paust visādus uzskatus, vai tad nevar tāpēc palikt par ierindas biedru? Bet partijas vadība ir tik maziski, tik ļoti ievainojami un lepni, paštaisni un pašlepni, nu nepacietīs! Izslēgt! IZSLĒGT! Pat ja tas ir vienīgais ko varētu izdarīt, vienīgā reakcija, tad davai bliezt no tā lielgabala pa to putni! Kāpēc partija nevarētu būt drusku cēlāka, un nevar vienkārši noignorēt? Komentēt - jā, biedram Robertam ir tiesības izrunāties, ja cilvēkam sāp lai jau runā! A mēs paklusēsi un iesim tālāk! Nevar. Maziskums un sašūtināšanās. Nu, it kā dzīvē nekā cita nebūtu, tik tuvredzīgi un nespēj paskatīties nedaudz plašāk: taisīs savā pīļu dīķī baisāko drāmu.

Ļoti bēdīgi ka tādas lietas par partiju atklājas. Bet tāda ir kreisuma bērnišķā slimība. Ļoti slimīgi uztver citādus viedokļus.

***

Vienai no partijas ideoloģiskā brieduma pazīmēm būtu jābūt ka tādu individuālu biedra "izslēgšanu" nemaz neizskata. Jo ir ideoloģija un cilvēks kas piedalās, ir tomēr ideoloģijas uztvērējs un nesējs. Jā, visādi līčloči var būt, bet ideoloģija veido egregoru, un savukārt egregors nosaka virzību. Cilvēks pats noliktu biedra karti, ja ar ideoloģiju vairs nav draugos.

Uz Jāņiem Zaiga beidzot atklāja, ka 110k EUR mediju atbalsta konkursā visvairāk piešķīrusi:

Kā jau minēju, mūs ar Samurajčiku saista abpusēja pieķeršanās par spīti abu pušu acīmredzamiem trūkumiem.
Samurajčika melnumiņš citādi kristāltīrajā dvēselītē ir apņemšanās (un šķietami arī spēja) aprīt visa rajončega pārtiku.
Milzīgs klucis speķa, kas kā nebūt patrāpījies trotuāra malā zālītē? Samurajam tas nieks? Beigts sabraukts putns? Dodiet, lūdzu, divus.
Bet citādi brīnumjauks sunītis.
Aizvakar, tātad, sagaidām krēsliņu, jo abi ciešam no karstuma. Ejam uz mūsu mežiņu. Esam visjaukākajā noskaņojumā. Ieejot mežā, pie pašas slimnīcas laižu Samuraju vaļā. Nav neviena suņa, ne cilvēka.
Aleja bija tukša, neviens nebija atnācis apsēsties zem liepām, klasiķa vārdiem runājot.
Nolemju iet pa stigu, domāju, uz ezeriņu šodien ne. Pēc metriem piecdesmit Samurajčiks metas pa labi. Tieši krūmos iekšā.
Nu nekas, domāju, dažreiz viņš ķer peles, tūlīt atnāks.
Neviens nenāk.
Saucu, saucu.
Neviena nav.
Lamādamies lienu iekšā krūmājā, zāle līdz acīm, katrā pudurī desmittūkstoš ērču klakšķina, ko jau ērce var klakšķināt. Saucu, saucu. Suņa nav.
Esmu diezgan izmisusi, jo nāk tumsa. Pazudis mans mazais mīļais sunītis. Pēkšņi, kas tad tas. Vai tā nav ruda astīte? Eju tuvāk un redzu....
(Reklāmas pauze!)
Tātad, redzu milzīgu kaudzi ar izmestu pārtiku. Kādas normālas ķerras lielumā. Saskatīju tur Brī sierus, žāvētu vistu šķiņkus, pa vidu kaut kāda putra vai risoto, mizas, sēnes.
Un pie visas šīs nepārprotami pūstošās pārpilnības stāv mazs rižs krancis un vakara klusumā rij cik spēka. No visas sirds, aknām un aizkuņģa.
Klusumā vakara debesīs kāpj manas lamas.
Uzlieku Samurajam siksniņu un velku ārā no krūmiem. Nez kur gadījušās, kur ne, garām paiet divas pārsteigtas vidusskolnieces. Noskatās, kā jocīga tante velk aiz siksnas mazu nabaga sunīti un lamājas.
Riet saule. Dzied strazds.

What's Inside the EU Green Pass QR Code?

Maģistra diploms
Borisa Vipera goda stipendija
Un cita diplomande (tehniski ne no mana kursa, t.i., pabeigusi pēc akadēmiskā), kas pienāk un saka "es izlasīju tavu darbu un man pilnīgi zosāda uzmetās, ka tā var to darīt"
Pēdējais ir attiecīgi labākais un priecīgākais; ka cilvēki, kam tas galīgi nav jādara, ņem un lasa un kaut ko iegūst

/Pirmo reizi pa ilgiem gadiem gribas piezvanīt vecākiem un teikt, I maded it

saulgriežu pelde saullēktā izpalika, jo es pat nepamanīju kā izslēdzu modinātāju. nekas, visu nakti peldēju savos sviedros un nopeldējos ezerā, kad pamodos.
pojenes nozied kosmiskā ātrumā. pagalmā biezos vālos krāmējas pojeņu un filadelfu smaržas. mēness nenoriet caurām dienām un naktīm, visu laiku karājas debesīs un briest. kā tāda Trīra Melanholija. Jāņu dienas vakarā būs piebriedis pavisam pilns. dārzā sārtojas pirmās zemenes, dzīro laputis un citi mošķi un šūpuļtīkls brikšņu pavēnī ir odu barotava. vakaros virs ziemeļpuses horizonta glāsmaini plīvurojas sudrabainie mākoņi un ezis nāk ēst kaķu barību. gaiss pilns tveices un svīru saucienu. briest pērkons. kaut nu tas būtu žēlsirdīgs - padzirdītu, bet nesakapātu dārzu. pasaulē nav nekā skaistāka par maiju, ja nu vienīgi jūnijs.
vakar ap astoņiem vakarā aizbraucām pastaigāties pa Strenču dabas taku. bija skaisti un joprojām karsti. satikām visādus zvērus un triljons odu, paldies, Gaujai, ka bija kur ik pa laikam paglābties.

bet saule atkal jau veļas tumsas bezdibenī.

šodien biju uz tirgu - mazas mazas zemenes, visur mazas mazas zemenes. nav lijis. drusku papļāpāju ar saimniecēm - cer uz lietu, bet arī negrib, jo būšot krusa un visu sasitīšot.

man ļoti patīk šādas nelielas sarunas tirgū. tās uzreiz - uzreiz! - izrauj mani līdz galam laukā no rīgas un ieliek mazpilsētā uz palikšanu.

Tipa Ieva no FB saka

Nu labi, pieljauju domu, ka varbuut iisas un kaisliigas attieciibas nav prieksh manis tas labaakais. Varbuut taa vietaa, lai plaanotu vasaras afeeru, man vajadzeetu nomierinaaties un paarstaat domaat par seksu? Bet kur tad es liktu savu destruktiivo energjiju? Un vispaar, kaapeec es projeceeju savas destruktiivaas kapriizes kaislee?

Pirmo gadu dzīvot jaunā mājā ir ļoti interesanti. Var uzzināt visādas lietas un tās, kas saistītas ar gadalaikiem, atklājas pirmo reizi. Piemēram, kur te aug ceriņi vai kurās vietās vislēnāk kūst sniegs, vai kuras puses logos pavasara vējos pūš visvairāk un cikos saule vasarā apspīd kuru zālītes pleķi. Un lūk, viens gadalaika secinājums (ziemā sapratām, ka lejā ir tiešām auksta grīda un visaukstākā tā ir uz virtuves flīzēm) nu jau ir evolvējis uz otro līmeni - tā aukstā grīda ir lieliska štelle. Arī mazais kukains to saprot un jau vairākas reizes pēdējā laikā diendusu guļ lejasstāvā uz grīdas, kur viņam ir iekārtota velšanās valstība (pleds ar lielu palagu pa virsu). (Šī ir viena no lietām, ko man kāds teica vēl grūtniecības laikā un ko es reliģiozi izpildu - ka bērnam pēc trīs mēnešu vecuma 75% nomoda laika ir japavada uz cietas virsmas.) Tā nu viņš tur kūņojas, veļas un mūmijojas (tas ir tad, kad satinas tajos palagos un īd), un tagad arī reizēm paguļ.
(Tavegils, saules krēms, ergosoma.)
Karstumu mēs pārlaižam tā, ka no rīta mēs nonākam lejā un pavadām šeit gandrīz visu dienu. Starpība starp lejasstāvu un augšstāvu ir daudzi grādi un, tā kā šeit lejā ir kādi 25, tad augšā ir reāls meh, pat kaķim tur vairs nepatīk. Atgriežamies mēs tur ap deviņiem vakarā, tad tur joprojām ir kādi 29 grādi, bet to ar trakām vēdināšanām diezgan ātri var nodzīt zemāk. Tad naktī tur atkal ir ļoti forši un svaigi, sešos no rīta ir brīnišķīgi un ap desmitiem rītā kļūst ellīgi grūti.
(Paladziņi, negāzēts ūdens ar sporta uzgali, kokosriekstu eļļa.)
Šodien man ir jāsakrāmējas pirmajam izbraucienam ar bērnu ar naktspalikšanu citurienēs. Protams, ka visas mantas lielākoties dzīvo augšstāvā, un protams, ka galva ir pilna ar visu, ko vajag paņemt līdzi, aizmirst nedrīkst, un, protams, ne no kurienes, reāli ne no kurienes ir atkal uzradies piena sastrēgums, tā nu es izlēmu, lai viss iet pa gaisu, uzliku uz krūts kāpostu, piekrāvu pilnu bļodu ar sauso barību ar aukstu pienu un lasu Hariju Poteru.
(Gultasveļa, kafija, bepantēns.)

هر ذره که در خاکً زمین بوده است
خورشیدرخی زهره جبینی بوده است
گرد از رخ نازنین بآزرم فشان
کان هم رخج خوب نازنین بوده است

Parindenis:
Ik puteklis ikvienā zemes malā
Reiz saulei līdzīga daiļava bija.
Esi maigs, notraušot gruzi no mīļotās vaiga -
Arī šis gruzis reiz bija daiļš vaigs.

"What was ir about scholarship and learning, he wondered, that seemed to wither the hearts of University men, leaving them incapable of loving anything as imperfect and fallible as an actual human being?"

Ellen Kushner, Delia Sherman. The Fall of The Kings.

Akdies ierakos internetos un atcerējos savu bērnības crushu un dzīves ideālu: Robin of Sherwood

Man pat bail domāt, cik liela daļa no maniem priekšstatiem par trū eksistenci nāk no šī (un no lupatās nolasītās grāmatiņas par Robinu Hudu)