Dod Dievs, ka nav aizdedzies skurstenis...

Ķīnas spiegošanā apsūdzētais balons

SC vētras paiet garām

- sensenos laikos (pag gadsimtā), kad vēl labi pārvaldīju zviedru mēli, strādājot zviedru kantorim, dažiem no kolēģiem bija iespēja nokļūt uz apmācību SWE. Tad daļa no kultūršoka bija par alko tirdzniecību un systembolaget, bet otra daļa par kandžas dzīšanas un lietošanas tradīcijām, kas LV bija mazliet atmirušas. Pat ļoti labi situēti zviedri (lielu biznesu īpašnieki) dzina, lietoja, cienāja viesus, un sacentās, kuram labāka/garšīgāka kandža.
Nav brīnums, ka tieši SWE ir viens no lielākajiem, un manuprāt, labākajiem alko esenču ražotājiem.
Ja piesauc UK, tad šeit katrā Pūres līmeņa miestā ir veikals brūvētājiem - tiek tirgots aprīkojums alus, vīna, alko iegūšanai un uzglabāšanai. Un daudz mikro brūžu, pārsvarā alus, sidra, džina ražotāji.
DE kolēģi stāstīja, ka vēl pag gadsimta beigās darba vietas ēdnīcā esot bijis alus krāns pieejams.

- saules un vēja enerģijas uzspiešana un "uzvaras gājiens" priecē. Pietiks darba vismaz tuvākajiem 5 gadiem, projektējot sistēmas. Tas savukārt ļauj saņemt algu un pensiju iemaksas.
Paralēli ir iespēja mācīties par storage, pārvades tīklu, un switch boards projektēšanu, lauciņā trūka un trūks cilvēku.
Lietotājiem vulgaris laiks padomāt par mājas rezerves barošanas sistēmu (UPS/storage), black-out ir neizbēgami.
Un malkas apkuri kā alternatīvu, kamēr vēl pilnībā nav aizliegts ierīkot jaunas krāsnis (vecās aizliegt nesanāks, bet mēģinās).

- kādēļ Austrālija, kas ir lielākā urāna ieguvēja, par lētākajiem uzskata saules paneļu risinājumus? - Meteo dati, kas saistīti ar solar irradiance, dos atbildi.
- kādēļ LV, kas ir lielākā kūdras, un liela šķeldas eksportētāja, neizmanto lokālas kūdras / šķeldas koģenerācijas stacijas, bet uzsēžas uz gāzes koģenerācijas stacijām? - talantīgi kuratori/lobisti
- kādēļ LV pieņem lēmumu likvidēt kūdras ieguves un eksporta nozari, apmaiņā pret kapeikām no eirofondiem - talantīgi kuratori/lobisti
- kādēļ DE, kam IR AES, pieņem lēmumu tās slēgt, uzsēžas uz gāzes koģenerācijas stacijām, un, bezizejā atjauno īpaši "zaļo" ogļu staciju darbību? - talantīgi kuratori/lobisti
- kādēļ LV velk ar OMD atjaunošanu - talantīgi kuratori/lobisti

stc, laiks piesekot Gobzemam, izskatās tīri labs bezmaksas motivators.

Bet, ja nopietni, par cibu nezinu, šeit, pie mums, viss, protams, ir citādāk un vispār - daudz labāk nekā jebkur citur uz zemes, bet LV sabiedrība kopumā atturībniekus neieredz, iespējams, tikpat kvēli kā homoseksuāļus. Pietiek palasīt kaut vai kādus delfi komentārus pie rakstiem par attiecīgajām novirzēm un tās skartajiem.

gan mēs, gan Decibels katrs savā kalendārā velkam krustiņus līdz viņa brīvlaišanai. šobrīd jau nedēļu nodzīvojis bez ārā iešanas. viņš ir atkopies un sakopies un rīt vēl pēdējā AB šprice. caurums ir diezgan aizvilcies, tūskas nav, vairs nesmird, tik apakšpusē vēl tāda kā kabata, kurā krājas caurspīdīgi balts brūces eksudāts. mugurkauls zaudējis asumu un apaudzis ar smuku miesiņu. ēd dūšīgi un neizvēlīgi. kastīti viņš ir apguvis aptuveni. regulāri izrāda vēlmi iekakāt dīvānā un divas reizes ir to izdarījis. dīvāns gan jau no sākuma tika apklāts ar miskastes maisiem un vecu pledu, tā kā vismaz savākšana nav ļoti grūta. bet visādi citādi ar smagām nopūtām un neapmierinātību izmanto kastīti. lielākā problēma ir tajā, ka viņš jūtas labi un viņam ir garlaicīgi. drusku paguļ un tad staigā apkārt drausmīgi bļaudams. no durvīm uz logu, tad citām durvīm un citu logu un tad sēž vienkārši telpas vidū un bļauj. diemžēl viņu nav iespējams nekā izklaidēt, jo viņa pasaulē neeksistē spēlēšanās koncepts - uz mantiņām nereaģē nekā vai izvairās. pētīt māju, kāpt uz skapjiem, izokšķerēt pakšus viņam neinteresē, viņš pārsvarā staigā pa vienām un tām pašām trajektorijām. multenes skatīties viņš nemāk, viņš nemēģina skatīties uz ekrānu (ja Riksim rāda kaķiem domātos video gan telefonā, gan kompī viņš skatās, groza galvu un ķeksē ar ķepu). viņš vispār ir neattapīgākais kaķis ar kādu man bijusi darīšana. nenormāli mīļš un sirsnīgs, bet totāls baurs/urla. vienīgais veids, kā atklājām, kā uz brīdi var iepriecināt un nomierināt Decibelu ir sapūst guļamvietā kaķumētras spreju. tad viņš kādu laiku tur valstās, nebļauj un arī uz kādu laiku iemieg. nu vēl var ņemt rokās un auklēt kā zīdaini, stāvot kājās. tas viņam arī patīk. viņš guļ rokās, spiežas klāt un murrā. vienkārši klēpī neder. vistrakāk ir naktīs. viņa ne visai labo kakāšanas paradumu dēļ atstājam viņam pieejamu koridori, kurā ir wc kastīte un virtuvi, kur vienā krēslā viņš ir iecienījis gulēt jau no laikiem, kad viņš tikai sāka pie mums nākt, ir barība un ūdens. bet guļ viņš ļoti maz, pārsvarā staigā šurpu turpu bļaujot, skrāpējoties gar durvīm un kāpj uz virtuves galda dauzīties pie loga. galds jau pamatīgi saskrāpēts. Rikardo arī ļoti izbesījies par visu šito. manliekas viņš sācis Decibelu nicināt. nu vismaz tādas jūtas, manuprāt, pauž viņa sejas izteiksme.

otrdien no rīta vedam kastrēt un nočekot kakla caurumu. tad lai izguļas un adjū. manliekas, viņš sapņo par to kā aiziet kādam kaķim iedot pa seju. tikai nezinu cik viņam bez oliņām vēl to gribēsies. gan jau kādu laiku vēl interesēs. es, savukārt, sapņoju iztīrīt, izvēdināt un sakārtot māju, un par mieru un klusumu.

tādas, lūk, jaunākās kaķu ziņas.

(esmu sākusi ļoti apbrīnot cilvēkus, kas regulāri dod pagaidu mājas visādiem random bezmāju kaķiem visādos random veselības stāvokļos)

Rajona runči ļooti sparīgi debatē par teritoriju un dāmām. Man kaut kā bija šķitis, ka parasti tas tomēr notiek vairāk martā?

Ne Ādamam ne Gideonam ne Mozum nebija pašapzinas. Toties Dāvidam & Jāzepam bija vairāk kā vajag.

ai labi tas bija spēcīgākais naida'n'niknuma izvirdums, kādu savā cienījamajā vecumā un nodilumā esmu spējīga izvirst. miers, bērziņš, laimes'n'sekmju vēlējumi, liega mūzika, skaidras debesis, serēns saulriets, kurā aizjāj neidentificējams stalts stāvs apmetnī, augšup aizlido lāstaciņa, beigu titru izkrāsojiet paši, un paldies, ka beidzot sadzirdējāt lūgumus un pieprasījumus nešipot šurpu turpu aitas, vispār nešipot, jo aitas vairs nav aitas utt.

Izveidots: 2003-02-04 14:47:16

Tātad pirms 20 gadiem kāds jaunietis saklikšķinājās internetu tiktāl, ka izdomāja piereģistrēties jaunajā aizraujošajā medijā, kas ļāva rakstīt dienasgrāmatu (weblog, saīsināti – blog). Toreiz bija kaut kāds cits domēns, ne klab.lv, vai ne? Neatceros.

Nu, lai kā arī būtu bijis, 20 minūtes vēlāk tapa pirmais ieraksts (burtiski tik daudz, cik ietilpst viena ieraksta virsraksta rindiņā) un, kā saka, pārējais ir vēsture.

Apsveicu jūs un mūs, un pats sevi.

Vakar ar Mamā bijām uz baleta "Like Water For Chocolate" tiešraidi Apollo Akropolē. Sākumā dikti nopriecājāmies - lūk, kultūra beidzot atceļojusi no Londonas Karaliskās operas līdz pat Ķengaragam, osom. Tikai pamazām sākām aizdomāties, vai Ķengarags vispār tādam lielam godam ir gatavs. Jo visu izrādi - kas bija patiešām ļoti laba - nācās stipri koncentrēties, lai skatuvi nenozagtu blakussēdošie gopņiki, kas visas trīs stundas ēda, dzēra, runāja (galvenokārt par to, ka uz baletu nekad vairs neies) un čaukstināja papīrus.
Atsevišķa atkāpe par ēšanu. Nevienam nav noslēpums, ka man patīk ēst. Tā ir viena no manām mīļākajām nodarbēm. Es to daru daudz un bieži, varētu pat teikt - katrā izdevīgā brīdī. Taču pat es nevaru iedomāties, kāpēc lai kāds ietu uz Karalisko baletu, padusē iežmiedzis spaini ar Kentuki vistu spārniņiem. Vai divus milzu Mahimas maisus ar čipsu pakām unn šokolādi. Vai pasūtītu sev lielo picu uz zāli.
Sākumā es sevi mierināju, ka neviens taču nevar ēst trīs stundas no vietas. Nu, paēdīs pirmajā cēlienā, un tad beigs skrāpēt šķīvjus ar dakšiņām. Paliks vēl divi cēlieni. Ha ha ha.
Starp citu, uz šo seansu biļetes neviens nepārbaudīja. Tā kā varbūt visi šie alu cilvēki vienkārši bija sataisījušies uz "Juras laikmeta parku", bet sajaukuši zāles.
Nu, bet balets lielisks. Tas bija visu šo ciešanu vērts. Ja sanāk, noteikti aizejiet.

pilsēta tik forša, tik forša, būvmateriāli gan gļotaini sūdi. labi, ka ir labi kūkcepēji, kas no sūda pīrādziņu māk uzcept.

nē nu jā, filalogie filatēlisti var jau regulāri performēt vēdera izeju un nolaist podā profesionālas emaukas, bet tad arī nodiršiet profesionālus emauku emāju arhitektus un ex un in terjera dizainerus, lūdzu. nemaz nerunājot par emauku klientiem, bet ā mēs taču tikai darbā tēlojam modernus (un esam kosmosa reportieri, kas tikai godīgi dara sava darbu), spicas kurpes mai a$$, es vienīgo zelta atslēdziņa, tu sarūsējušais piekaramo atslēgu caurums (sarūsējis caurums, prikiņ), ar wokepannu pa galvu (mīlas rulli, studijā!), ar visu pienākošos cieņu pa purnu, viss, tagad jāiet audzēt

lai izbeigtu vienas otras pazīšanās, jāvar iet plašiem lauķa soļiem pat cauri vircas bedrei. Nevis kā es – skatīdamies, kur soli liek tā, ka ciskas berzējas.

Iesakiet, kur ir forši aizbraukt pastaigāties šajā laikā. Ne gluži centrā, bet kaut kur Rīgas apkārtnē, tuvāk dabai. Ja vēl kāda laba ēstuve tuvumā, tad vispār ideāli.

Lielajam šodien 7 paliek. Neticami. Šķiet, vēl nesen te rakstīju par grūtniecību.

Vārnām sācies "puķu/konfekšu" periods. Viņa sēž uz jumta maliņas un viņš pienes našķīšus no komposta kaudzes.

Vēl pa nakti vispirms Lauvam bija iesnas, deguns ciet/ acis vaļā, utt, viss parastais stafs, kad viņš beidzot aizmiga, es ilgi vārtījos pa gultu, līdz beidzot aizmigu un murgoju par vecmāmiņu: man zvanīja, ka viņa pieķerta, braucot bez biļetes, un aizvesta uz policiju, bet tur izrādījies, ka viņai vispār briesmīgi parādi un viņa izsludināta meklēšanā, un viņa pati neko lāga nesaprot, jaucās kaut kādos vecos notikumos vēl no Lauvas piedzimšanas*, es lūdzos, lai ļauj parunāt ar viņu pašu, ka esmu mazmeita, vai varu atbraukt un kaut ko darīt, un pamodos pavisam nosvīdusi.
* tad es viņu pēdējo reizi arī sapnī redzēju, nu ja, viss loģiski, par turpmāko dzīvi mēs runājušas neesam.

es nevarētu teikt, ka esmu sajūsmā par to, kā ir iesācies šis gads. drausmīgi daudz stresa dažādās frontēs. zirgu staļļa remonts un problēmas ar cirka bardaku. pirmās izrādes bija drausmīgas, jo cirks tā arī nebija salabojis staļļa tualetes un gaismu skatītāju zonā (un izskatās, ka nebūs arī uz nākamajām izrādēm) + bija vēl miljons neizdarīti svarīgi sīkumi. par mūsu naudu remontētajā kabinetā ir auksts un ir nezkāpēc izmestas ārā čupa ar kabineta mēbelēm. viss joprojām stāv kastēs un nekas nav atrodams. Decibela epopeja, kura joprojām turpinās un turpināsies līdz otrdienai. mēs visi esam viens otram drausmīgi noriebušies. mums Decibels - mēs viņam. viņš tikai staigā apkārt un bļauj un grib ārā, kakā dīvānā un grib kasīt savu brūci. fords, kam decembra skatē ielika vienu divnieku, kas tika saremontēts un mašīna praktiski netika kustināta, tagad dabūja 9 divniekus un tas papildu izmaksām, rada arī loģistisku jebļu. K visu laiku migrēnas. visu laiku. Salaspils mājā cīņā par hegemoniju ir pilnīgi uzvarējušas kaķu kakas. aizbraucu tur gulēt pēc 5h garas sapulces, man uzklupa iedzēris tētis, kurš gribēja, lai es eju lejā fočēt īrnieces kaķu kaku un citas drazas ārprātu un lieku bildes feisbukā. tad mēs viens uz otru bļāvām - es par to, ka sociālie tīkli tā nedarbojas, viņš, ka vairs nevar to izturēt. un tad atkal es - ka lai viņš iet un to saka īrniecei, nevis man. viņš uzskata, ka es esmu vismaz daļēji esmu par to atbildīga, jo tā ir mana draudzene. tas nekas, ka vairs nav. tad viņš aizgāja uz viņu bļaut pats, koridora vidu viņa savāca, bet es nākamajā dienā nogāju lejā un gandrīz papildināju to drazu ar savu vēmienu. pie kamīna un plikas dēļu grīdas ir vnk čupa ar kādām 10 kaķu kakām. ar Arāja projektu ar neiet baigi gludi. uzzinājām, ka ebreju kopiena ir sašūmējusies par to, ka izrāde par holokausta noziedznieku notiks cirkā. par to cirks - joki, klauni, pasmiešanās konotāciju. un ar scenogrāfiju arī galīgi neiet kā plānots, viņa negrib iespiesties esošajā budžetā. karoč visu laiku ir kaut kāda nepatīkama ņemšanās un nebeidzamas problēmas. būtu arī vieglāk, ka tās visas būtu par vienu tēmu, nevis ļoti dažādos virzienos, tas šausmīgi noņem enerģiju un spēju koncentrēties. ļoti, ļoti gaidu Decibela brīvlaišanu, lai vismaz mājās varētu dabūt miera sajūtu.

jābrauc peldēt un slēpot.

Ahoi,
Gluži par klasisko stenografēšana ne, bet par visādiem meeting notes/minutes utt., ar ko sanāk saskarties profesionāli - ir kādi ieteikumu, kā to visu uzlabot? Kādi online/klātienes kursi, kkādi citi know-how resursi ar padomiem?

Man it kā ir labs rokraksts (ko citi teikuši), bet paša piefiksētās meeting minutes (ko rakstu ar roku un tam dodu priekšroku), kas ātrumā rakstītas un ar saīsinājumiem, pēc 10min kļūst par ārsta izrakstītu recepti, kad pats jau vairs skuju nevaru izpīpēt, kas uzrakstīts, lai pārnestu digitāli.

Ieteikumi, padomi utt.? Nu, viens ir nominēt kādu citu, lai nav tā, ka viens gan vada/runā, un arī cenšas kko pierakstīt, bet tas ne vienmēr ir iespējams.