Starptautiskā zivju valodas diena.

Trīs dienas nevarēju sazvanīt bērnunamu. Beidzot sazvanīju, aizvilkuši bērnu šijā aukstumā uz Haides parku. Man kāds kaut ko pateica? Par māti ziņu nav. Es viņiem parādīšu, kā pildīt formulārus par māti ziņu nav.

kā man patīk indieši! esmu sajūsmā, autore gūdrīdos novērtē pati savu grāmatu ar 5 ballēm no 5 :) pareizi, pie malas feiko kautrīgumu. (jā, mana YA literatūras izvēle kļūst pavisam jokaina, tak vai es varēju neizlasīt grāmatu ar tādu nosaukumu?)

un labākie revjū joprojām ir divnieku-trijnieku robežās.
https://www.goodreads.com/review/show/1789024828?book_show_action=true&from_review_page=1

(When a woman who continuously says “I’m a strong, independent woman” but every page in the book puts her relative to the boys in her life, Imma raise my eyebrows)

Sveicināti, cienītie!

Vai kāds ir saskāries ar gnome un dwarf tulkojumiem?
Latviski saka rūķis, bet gnome un dwarf tomēr ir divas dažādas lietas.
Varbūt kāds fantasy zinātājs var pateikt. Pazemīgi pateicos!

esmu vīlusies - gaidīju rudens iestāšanos ar aukstumu un negaisiem, bet laiks ir viegli dzestrs, taču patīkams (tikai šonakt beidzot aiztaisījām logus). varēja vēl doties vasaras atvadu turnejā ar luksuspreci neldiju. waze'ā ir atzīmēts pat baltijas vecākais un resnākais kadiķis! man patiešām sāk iepatikties waze un viņa mistikie galamērķi, tie atgriež ticību labajam - sak', cilvēkos joprojām mīt izziņas gars un vēlme parūpēties par citiem. tiesa, pagājušovīkend waze mani uzstājīgi dzina cauri straupes zirgu pastam, kurš, protams, bija slēgts un neizbraucams.

tā nu nostaigāju savus 13k soļu pa mežaparku, kas bija episki tukšs. pāris cilvēki uz galvenā ceļā, bet citādi vējš dzenā mirušās lapas utt. sociofobe gavilē. zini, kas ir latvieša sapnis neatkarīgi no tautības? tāds, lai pasaule kļūtu tukša vai vismaz tukšāka, tak tukša ne jau no viņa, un tomēr mistiskā veidā viņa dzīves līmenis nekristos - nemainītos ne pieejamās ērtības, ne pūliņu apjoms, kas pieliekams izdzīvošanas nodrošināšnai.

Ir tāda sajūta, ka tūdaļ būs jāsāk nēsāt zeķes. Visticamāk, uzreizi vilnas.

BB ir kaulēšanās meistare.
1. LMT telefona aizsargplēve 10 Eur. Nāca no treniņa, baigi savajadzējās, bet makā tik 4 Eur. Pārdevējs bija atsaucīgs - iedeva savu darbinieka 50% atlaidi un pats piemaksāja 1 Eur (atdeva, nākot no nākamā treniņa)
2. Velo lukturītis veikalā 5 Eur. Atkal makā 4 eur. Dabūja.
3. Krāmu tirgus. Kubiks - rubiks 8 Eur. Nokaulēja uz 1.50 !!!, jo vairšk neesot. Uuuuunnn! totāli nolažojās, izvelkot no maka divīti. Pārdevējs pikts, neņēma, teica, lai velk vien ārā pārējos sešus arī.
4. Donātos uz Valdemārielas pasūtīja virtuli un secināja, ka nav maka. Saņēma dāvanā.

Un vēl, un vēl, un vēl...

Regulāri pamanu cibā ierakstus par visvisādu dārgu kopjošo kosmētiku un ļoti samulstu.
Jo es, ziniet, nelietoju neko.
Vakarā ar ūdeni nomazgāju dekoratīvo kosmētiku (ja no rīta biju atcerējusies ko uzmālēt), noslauku seju dvielī un eju gulēt.
(Uz dvieļiem reizēm paliek skropstu tušas pēdas, tas slikti.)
Saprotu, ka nepiedienas, ka vismaz kādu mīkstinoši-mitrinoši-pretgrumbojošo utt. kādreiz vajadzētu uzziest.
Bet slinkums.
Piedodiet.

Ejam ar puikām uz Ķemeru staciju, braukt uz Rīgu. Piebrauc uz velosipēda meitēns, gadus 12 veca, un sāka "dod pieci". Izrādās, spēlē tāda. Pa ceļam vēl kādas piecas velosipēdists lūdza "dot pieci". Kad nākošo reizi kāds sāks purināt par paaudzi, kura ieurbusies ekrānos, es spļaušu sejā purpinātājam. Ķemeri rullē! Dod pieci!

protams, ir rēcīgi, ka milzumdaudz potenciālo progresīvo (un progresīvā nodokļa!) vēlētāju ir mikrošmikro (ieskaitot mani!), tas ir, cilvēki, kuri jau tagad optimizē nodokļus pūzdami un svīzdami un nebūt netiecas atdot valstij un/vai trūcīgajiem pēc iespējas lielāku savu ienākumu daļu + mežonīgi kauc, tiklīdz kāds iepīkstas par pienesumu viņu nodokļu slogam aļa obligātais vsaoi vai medicīnas nodeviņa (kas, būsim godīgi, būtu tikai taisnīgi, lai arī nepatīkami).

tikpat rēcīgs ir naivais pieņēmums, ka lielie nodokļi jau nu neatturēs cilvēkus pelnīt vairāk. mani, piemēram, attur jau tagad (tāpēc arī mikrošmikro). also, sensenos laikos, kad pašnodarbinātajiem PVN nodoklītis ierubījās jau no 10k ls gadā, es tupa pārtraucu strādāt, pietuvojoties šim ciparam, jo lol, nau vērc.

bet tāds nu ir tas pretrunīgi balsojošs cilvēks (ieskaitot mani!).

Novadīju ekskursiju, atslābu un sapratu, cik ļoti esmu izslāpusi pēc auditorijas.

Nekrāsojiet sienas baltas. Ja nokrāso baltas, negribas neko pie viņām likt.

Pieliku tikai divas (sarkani ierāmētas gan) fotogrāfijas katru savā telpā un ar to pilnīgi pietiek.

Un es nekad neesmu bijis īsti minimālisma fans. :-/

Vēl ir silti... Bet dikti vējains laiks.



Paskatījos radarā. Mākoņu zona sākusi sasniegt mūs. Vēl kāda stunda, divas un lietus būs klāt..

https://snob.ru/profile/30538/blog/142716?utm_source=tw&utm_medium=social&utm_campaign=snob&utm_content=blog

Šogad pirmoreiz peldējos 13. maijā, pēdējo – 21. septembrī. Maijā bija ļoti silts ūdens, septembrī – tiešām auksts. Divas minūtes ūdenī tomēr skaitās ūdenī, bet pēc izkāpšanas krastā varēja just kā asinis zem ādas joņo un karsē atdzisušo virsējo slāni. Un cik silts gaiss. Vai tā bija laba doma? Nnnnnnnu tas bija jādara.

Visu vakaru esmu pavadījis ārā, pa brīžiem paskatoties uz gandrīzpilnmēnesi, Marsu un zvaigznēm. Zincik cilvēku šovakar skatījās uz Mēnesi? Somijā, Polijā, Ēģiptē, Dienvidāfrikā? Simti tūkstoši? Miljoni? Visiem kaut kas kopīgs. krii uzrakstīja, ka nekad tā vairs nebūs. Pie laba tik viegli pierast.

Mantas sakrāmēju. Atvēru logu. Smags un diezgan stiprs vējš pūš, atnesīs lietu, bet vēl jau ir silti - +19°C. Zvaigžņu nav daudz, un gandrīz pilnmēness.
Diezin vai šogad būs vēl tik silta nakts. Teju pieci vasaras mēneši. Jau pieradu, ka ir silti un labi. Daudz saules, gaismas...
Bija laba vasara.
Un, ja padomā, ka šobrīd saule ir tik daudz, cik marta beigās, tad vispār šķiet neticami labs septembris. ;)

Pēdējo divu mēnešu laikā četras nedēļas dzīvoju šeit. Ja varētu strādāt manu darbu dzīvojot šeit, es būtu ļoti priecīga.

Kaut kā ir tā, ja situācija ir man zināma, vispārējais konteksts puslīdz skaidrs un es uzmanīgi klausos, tomēr visu ko saprotu čehiski. Es nevaru precīzi iztulkot varbūt visus vārdus katru atsevišķi. Bet es varu pārstāstīt nodoto mesidžu. Nu un ar laiku arī kaut kādi actual vārdi kļūst atpazīstami. Nesen sāku nojaust šo to par lietvārdu locījumiem. Tas kaut kā vieš cerību, ka tad, kad sākšu actually mācīties, tomēr izdosies šito mistiku kaut kā tomēr varbūt kaut cik, nu tā, lai varētu arī kaut ko pretī pateikt.

Bet lai tur vai kas, ja man kaut kas no salas pietrūks, tad tas būs veikalā brīvi pieejams jau atdzesēts baltvīns ar skrūvējamu korķi.

Vasara ir nākusi par labu Maskavas forštates kaķiem - viņi ir pieņēmušies ne vien miesās, bet arī garaspēkā, drosmē un ambīcijās. Gan organizētās bandās, gan vientulīgi viņi klīst pa šaurajām ieliņām un putekļainajiem zālājiem, mazgājas zem kokiem, snauž uz veikalu palodzēm. Satiekot mūs ar Ričmondu, viņi uzmet kūkumus, pieglauž ausis un norēc kaut ko, kas varētu būt: "Bļa, vecīt, tev problēmas? Mož, acī gribi, a?"
Uz to Ričmonds vieglā neizpratnē uzbožas, tomēr savaldīgi paluncina asti, a'la: "Eu, veči, kamõn, par ko stresiņš?"
Taču man ir aizdomas, ka, ja es viņu tūdaļ pat nestīvētu prom, lītu asinis. Kaķu, suņu un cilvēku.