یکً دست به مصحفیم و یکً دست به ًجام
گه نزد حلالیم و گهی نزد حرام
مایم در این گنبد فیروزه رخام
نه کافر مطلق نه مسلمان تمام
Parindenis:
Ar vienu roku uz Rakstiem, ar otru - uz kausa;
Reizēm tuvu pie atļautā, brīžiem - tuvu pie liegtā.
Zem šī marmora kupola tirkīza krāsā
Neesam nedz īsti bezdievji, nedz krietni musulmaņi.

home, sweet home. un lietus, vējš un karantīna.

Un tagad maitulijas taukaini spīdošiem knābjiem metas publicēt aizraujošo intrigu - bija vai nebija Cimdars pirms nāves pircis vakcinācijas sertifikātu?
Jā, es saprotu, ka politiski ietekmīgas publiskas personas gadījumā tas ir svarīgi, bet varbūt tomēr var ļaut līķim atdzist un tuviniekiem - sarīkot bēres; varbūt var sagaidīt tiesas/ ekspertīzes lēmumu, nevis mest elsojošajam pūlim svaigus kaulus bez pierādījumiem, tikai ar abu pušu asarainiem zvērestiem?

Ak, vai, ko tur šobrīd Liverpūlē sarīkojusi Watford!

Un, izrādās, tas vēl nebija viss...

یا رب تو گلم سرشته ئی من چه کنم
پشم و قصبم تو رشته ئی من چه کنم
هر نیکً و ًدی که از من آید بوجود
تو بر سر من نبشته ئی من چه کنم

Parindenis:
O, Kungs! Tu esi veidojis manu miesu - ko darīt man?
Tu savērpi manus audus un velkus - ko darīt man?
Ar visu labo un slikto, ko pasaulē laižu,
Tu iezīmējis manu pieri. Ko darīt man?

Atvainojos par "Emīlijas" spoileri, ja kāds vēl nav redzējis, bet Sīmaņa nevīžība pēdējā sērijā ir briesmīga.
Nepietiek ar savu un citu klišeju atkārtošanu, klīstot pustumsās, pusmiglās un bēniņos, vēl arī daži varoņi jānošauj, lai pēc tam titros viņus augšāmceltu un izziņotu par nogalinātiem vēlāk, citur un citos veidos. Jo kurš gan varētu atteikties no šaušanas epizodes, ja reiz ticis pie filmēšanas?
Un filmas beigas, kas tas vispār bija?
Pirmās četras sērijas ir daudz prasmīgāk uzņemtas, tomēr ļoti traucēja tas, ka gandrīz visi spēlē savu varoņu likteņus caur zināšanām par tālākajiem notikumiem, un gandrīz nemaz netiek no konkrētības līdz vispārinājumam. Kairiša "Melānijas hronika" uzstādīja latiņu daudz augstāk - pierādot, ka ir iespējams notiekošo rādīt arī neziņas un pārsteiguma pilnām acīm, pat ja varoņu dzīves scenārijs jau sen uzrakstīts un skatītājiem zināms.
Arī aktieriski no to laiku cilvēku tēla ne reizi neizkrita tikai Bartkevičs un Dzelzītis, tuvu tam bija arī Maliks un Anže. Pārējiem lielā mērā traucēja scenārija shematiskums, jo filmas mākslinieku radītā fiziskā vide bija detaļām daudz bagātāka nekā scenārija piedāvāto cilvēcisko izpausmju vide.

Ja man būtu ļoti daudz naudas, es pirktu visādus smalkus veco laiku traukus no antikvariātiem. Šausmonīgi patīk.

vakcinācija ta vakcinācija, bet cikiem ir bijusi revakcinācija? mhm?

kaut kad pavasarī vienai no vakcīnām (neatceros vairs kurai un slinkums meklēties) pamanīju, ka ražotāja garantētais laiks ir trīs mēneši. t.i. pēc trim mēnešiem jāveic revakcinācija, ja grib būt garantēti imunizēts. tad nu kā ir ar tiem slimajiem valkcinētajiem? tie ir tie pirmie vakcinētie, kas nav revakcinēti un vairs nav imūni un saslimst, jo viņu imunitāti nodrošina sertifikāts nevis imūnsistēma vai kā?

vispār tā rupji parēķinot man nekādi nesanāk, ka Durlandē kādreiz būs vakcinēti 70%, lai iestātos pūļa imunitāte.

tā kā iekārtojamies vien ērtāk dīvānā un graužam vien popkornu tālāk.

Man pajautāja: ja Latvijā visi pārietu uz elektro auto, ko tas nozīmētu elektrotīkla apgādei? No sākuma, pirmais instinkts ir mēģināt izrēķināt cik enerģijas tiek importēts ar dīzeli, benzīnu, utt, un sarēķināt kāds būtu elektroenerģijas ekvivalents. Bet vieglāk ir vienkārši sarēķināt cik elektrības vajadzēs vispār.

Latvijā 2021. gadā ir reģistrētas 850 000 automašīnas (tostarp smagie un autobusi, bet to nav tik daudz, tikai daži tūkstoši).

Pieņemsim, jāapgādā ar enerģiju 900 000 automašīnas.
Pieņemsim, visi auto ir ar 82 kWh bateriju (apmēram kā Tesla Model 3 Long Range), un ar 82 kWh var nobraukt 500 km. Tas nozīmē lai nobrauktu 100 km ir jāielādē 82 / 5 = 16.4 kWh.

Pieņemsim, katrs auto nedēļā nobrauc 500 km, kas ir apmēram tie 82 kWh, un tas ir enerģijas budžets ko nepieciešams pilnībā uzlādēt. Auto vajaga kaut kādā veidā iesmelt tos 82 kWh nedēļas laikā. (Par veidiem zemāk. Dažiem auto vajadzēs vairāk, dažiem mazāk, pieņemsim ka viss izlīdzinās.)

Latvijai nepieciešamā jauda mēnesī ir: 82 kWh * 4.2 (nedēļas) * 900 000 (auto) = 309 960 000 kWh = 309 960 MWh

Cik tas ir daudz? Savulaik aprunātā Visaginas AES bija plānota uz 3400 MW jaudu. Ja tādu kurina uz pusi jaudas, mēnesī AES saražos 1700 MW * 24 h * 30 = 1 224 000 MWh, kas ir aptuven 4 reizes vairāk nekā nepieciešamais enerģijas budžets lai apgādātu visas automašīnas Latvijā. (Sanāk, AES brīvi apgādātu Lietuvu, Latviju, Igauniju.)

Bet ja ieslēdz uz pilnu 3400 MW jaudu, tad vispār 8 reizes vairāk (!).

***

Kā lādēsies automašīnas?

To var izdarīt vairākos veidos: pieslēgums privātmājā pie visparastākās elektrības rozetes: auto lādējas ar 3 kW jaudu, un 82 kWh ielādēs apmēram 27 stundās. Ja nav privātmāja: 3 kW pieslēgumi Berlīnē tagad ir pie daudzām ielu laternām: tāpēc ka spuldzes nomainīja uz LED, atbrīvojās nopietna jauda, un tur var piestāt un atstāt auto pa nakti lādēties = auto stāv savas 10 stundas, un lādējas. Šādi pieslēgumi varētu būt arī stāvvietās pie darba: aizbrauc strādāt, 8h auto stāv un lādējas. Bet reāli, šis ir vajadzīgs tikai 1 (!) reizi nedēļā!

Var pieslēgt pie ielas stabiņa kam ir 11-22 kW jauda, lādēšanās ātrums tad atkarīgs no auto iebūvētā lādētāja. (Tesla Model 3 ir iebūvēts 11 kW lādētājs, Tesla Model S un citiem monstriem ir 22 kW.) Berlīnē šie ielu "stabiņi" sāk parādīties arvien vairāk. Ir pa brīvu pieeja pie Ikea, pie būvniecības preču veikaliem.

Tad, auto var pieslēgt pie standarta 50 kW lādētāja, tur pilnus 82 kWh ir jālādē nedaudz virs 1.5 stundām.
No otras puses, var bateriju turēt tikai 50% pielādētu un tā braukāt, lādēties kad SoC nokrītas uz kādi 10%. Tad jālādējas savas 20 minūtes - jāsaprot tikai cik tālu jābrauc. Ja tev ir 500 km range, tad 10% SoC ir 50 kilometri range - līdz tuvākajam lādētājam jāvar aizvilkt. Šobrīd biški izpratni bojā tas, ka lādētāji nav uz katra stūra, bet ir pat retāk nekā degvielas uzpildes stacijas...

Beidzot, var pieslēgt pie augstas jaudas lādētāja, bet tad jau jāskatās lādēšanas līkne, jo ar pilnu jaudu lādēties baterija var tikai apmēram no 10% līdz 35% SoC (State of Charge, cik daudz uzlādēts), un tad jau jauda krītas. Šobrīd Tesla Model 3 pilnu akumulatoru var dabūt apmēram 40-50 minūtēs pie Supercharger, bet tas ir tikai svarīgi kad jāmauc reāli garš gabals, nezinot kur nākamais lādētājs: piemēram Polijā starp lielpilsētām. (Vācijā Superchargeri ir daudz, daudz biezākā slānī noklāti un nav nekāda stresa.)

Gargabalniekiem es daudz cerību lieku uz 800V lādēšanās tehnoloģiju, uz 350 kW lādētājiem kas būtu tieši lielceļa malā (kā Ionity), un jaunu bateriju tehnoloģiju, tipa 4680 formāta baterijas.

***

Viens no interesantākajiem veidiem kā risināt fizisko lādēšanās pieslēgumu jautājumu būtu taisīt masīvu infrastruktūras projektu, un pie visām daudzstāvenēm rakt pazemes stāvvietas, kur katra auto vieta ir aprīkota ar elektrības rozeti. Arī pilsētas centrā rakt daudzas pazemes stāvvietas. Piemēram, Drēzdenē ir pieejams šāds apskats ar parkošanās situāciju, un izcenojumi nekož: 1,50 € stundā, bet ar maksimumu dienā 6 €, ja esi vietējais: 3.50 € (dienā), ilgtermiņa lietotājam mēnesī 77,35 - jeb 2.50 € dienā.

Pazemes stāvvietas atbrīvotu ielas kas šobrīd aizparkotas ar stāvošām automašīnām, dotu vietu vairāk velo celiņiem un sabiedriskā transporta joslām.

Salīdzinoši, Rīgas centrā uz ielas atstāt ir 2.50 € stundā un laiks tikai tikšķ. Cik tā viena pazemes stāvvieta uz Dzirnavu/Blaumaņa ielas(?) maksāja, vai nebija 9 € dienā? Kāsēji. Bet ja var pielikt lādēties, vinnē visi: gan stāvvietas operatoram nedaudz peļņa, gan auto vadītājam labi.

Būtībā latviešu nacionāļu loģika ir šāda: mēs nesniegsim veciem cilvēkiem informāciju par vakcīnām krieviski, pat ja mums pašiem tā rezultātā būs jāsēž mēnesis mājsēdē. Es pat nezinu, vai nosaukt to par stulbumu vai par stingru principu ievērošanu. Iespējams, ka starp šīm divām lietām nav nemaz tik lielas atšķirības.

Tieši šādas ziņas ir iemesls, kāpēc es neko daudz neticu žurnālistu rakstiem par sertifikātu pirkšanu. Es nenoliedzu, ka tādas lietas ir iespējamas un ir notikušas, bet vairāki stāsti par uzdāvinātajiem sertifikātiem tikpat labi varēja būt izpušķoti bez faktiska pamata.

Šoreiz apmelojums par Cimdaru ir atmaskots, tāpēc ka bija nosaukta konkrēta, turklāt sabiedrībā labi pazīstama persona. Pārējos gadījumos konkrēti vārdi netika nosaukti, tāpēc pierādīt, ka notikušais ir bijis nedaudz citāds vai vispār nav bijis, nevienam nav bijis vajadzības.

Jo tālāk naktī, jo saprātīgāki man šķiet tie, kuri šovakar bija piekrāvuši iepirkumu ratiņus līdz augšai pilnus ar alkoholu. Komandantstunda no 20.00 piektdienā līdz 5.00 pirmdienā. Bet nu jau vairs neko, par vēlu. Laiku atpakaļ nepagriezīsi.

Skriet ir neizsakāmi garlaicīgi un man nepatīk, bet ļoti patīk tā sajūta pēc tam.

par polijas infrastruktūru: ceļš no Berlīnes līdz Belostokai (un atpakaļ) ir gatavā bauda, labāks par vāciešu autobāni. Vācija vispār ir ilgi uz sava "pamatīguma" lauriem gozējusies, viss ir noplucis un nojāts, un būs nepieciešams smags darbs lai atkal uzpucētu. Polijā viss tikko pabeigts būvēt un foršs, jauns un smuks.

Varšavai cauri braucot gan bija tīras šausmas. Turpceļā trāpījos ap vakara pīķa stundu: visi nobrauktceļi no lielceļa bija aizsisti ciet, rindas uz luksoforiem iestiepjas kilometrus uz lielceļa. Kārtējais pierādījums ka transporta artērija cauri pilsētas sirdij ir absolūts stulbums. Varēja jau no LA ar viņu I-5 biški pamācīties. Atpakaļceļā bija pretējā joslā 3 uztaisījuši vilcieniņu: tās joslas stāvēja daudzu, daudzu kilometru garumā. Mana plūsma stāvēja dēļ "rubbernecking" efekta. Bet sūds ar Varšavu.

***

Poznaņas supercharger ir biški dīvains, viņš tādā pirkstus mētājošā kvartāliņā ievietots, un navigācija uz to ved nepareizi: lai būtu pareizi, ir jāiebrauc tālākajā ieejā (!) un tad uzreiz jānogriežas pa labi, tad viss ir ērti. Ja iebrauc tuvākajā ieejā, tad nākas diezgan stresaini pariņķot līdz atrod kur tas sūds paslēpies. Turpbraucot tikai pieslēdzāmies, palādējām un pastaigājām pa un ap kvartālu, atpakaļbraucot stress bija mazāks, pieslēdzos, noskaidroju Yelp ka ir pieklājīga ēstuvīte ("Lars, Lars & Lars") un tur uzēdām.

Pie otra superchargera, kas atrodas nosacīti Łódź tuvumā, bet tehniski ir tādā Lućmierz miestā, ir ļoti pieklājīgs restorāniņš Porto Fino, ceptie kartupeļi kā piedeva ("backed" vietējā izloksnē) bija super garšīgi. Ļoti iesaku restorāņu: bet skatieties atsauksmes. Esot personas kas saēdušies Bigoš stila kāpostus pēc tam aizpirž visu mašīnu.

Pēc tam jādudina līdz Belostokai: tur supercharger ir plānots, bet nav pabeigts. Izlīdzējos ar vietējo GreenWay lādēšanu. Darbojās perfekti, bet mērogs diemžēl nav tas.

Nakti jāpaliek Belostokā, pēc tam uz Kaunas - tur supercharger ir perfekts, un pie tam bez maksas. Lādējam līdz 100% tātad :) Neilgi pēc Latvijas robežas šķērsošanas auto brīdina: esam nekurienes vidū, neviens supercharger vairs nav aizsniedzams. Raksturīgi: lietuvieši var, latvieši (plānotais Salaspils supercharger) sūkā ķepu.

***

Latvijā lādējos 1x ar Elektrum un 1x ar e-mobi.

Elektrum aplikācija strādā OK, bet ir biški stulbums ar to vai vajaga spiest "Uzsākt" podziņu aplikācijā pirms vai pēc CCS vads ir pieslēgts pie auto. Nācās zvanīt uz atbalsta dienestu, tie pārstartēja kasti (lādējos tajā vietā iepretim bibliotēkai) un tad jau sāka darboties.

Vēl viena dīvainība: Elektrum aplikācijā pirms lādēties jāizvēlas naudiņas par cik lādēsies, tad sāk lādēties un tad neuzlādēto atskaita atpakaļ. Lādējos 2 piegājienos, vispirms 10 eur, uzlāde beidzas ap 9.98, Latvenergo atskaita 2 centus kā "refund". Sākam vēlreiz, pie apmēram 6 euro pielādēts pilns, Latvenergo atskaita 4 euro par refund. Kaut ko tādu es neesmu redzējis nekur. (Lai gan taisnību sakot, es ar aplikācijām neaizraujos, lietoju ADAC EnBW lādēšanas karti. Tāpēc nezinu kā vēl aplikācijas mācētu izvirst.)

Ar e-mobi stāsts bija vēl skumjāks: izlasot ka aplikācija nestrādā ne pagalam, nolēmu paņemot to karti. Sacīts, darīts, bet tad šie izsūta karti ar kautkādu "eksprespastu" - tipa ceturtdien "izsūtīja" bet pienāca reāli tikai pirmdien. Viss tādēļ ka strādājot "attālināti" un vienkārši ofisā piebraukt, izsniegt/paņemt karti ir nepārvarami grūti. Dirsēji.

Un arī lādēšanās tāda pašķidra: uz Dzirnavu ielas (pie Tet ofisa) nevarēja pieslēgties jo no stūra kautkāds Reno Zoe savu 22kW pa kluso sūca, bet viens cits lādētājs nebija pieejams jo kāds to CCS spraudni bija nosviedis zemē, un, laikam, kautkādu plastmasu nošķīlis, vai vēl kautkāda cita problēma uzsākt lādēt. Pa to laiku Zoe bija atvienojies un Dzirnavu ielas lādētājs bija pieejams, tad tur viss notika. (Tas, salīdzinoši ir pluss e-mobi pieejai, ka lēnos slauc, bet ātri lādēties ir izdevīgi. Un arī vada galā karāties, izmantojot kā stāvietu, nav izdevīgi.)

Tas, ka e-mobi lādētājam ir 3 spraudņi (CCS, Chademo, un "Type2" zemas jaudas), bet darboties vienlaicīgi var tikai viens no tiem arī ir tāda unikāla dīvainība. Nekur tādu gājienu redzējis neesmu.

Arī tā letiņu izpratne par darbību secību, kuras pogas vispirms jāspiež un kurā brīdī lādētāja vads jāpievieno ir jokaina. Salīdzinājumam, lādējoties ar GreenWay lādētāju darbību secība ir šāda: 1) Izvēlies vadu, un iespraud to auto. 2) Nospied uz lādētāja pogu ar savu izvēlēto pieslēgumu (CCS) - pieslēgums jau ir iekrāsots, jo lādētājs zina ka vads ir paņemts. (Tehniski šis solis ir vajadzīgs tikai tāpēc ka teorētiski var reizē lādēties vairāki auto un tu negribi apmaksāt kaimiņa Chademo.) 3) Noskanē savu RFID karti, lādēšana sākas.

Pats svarīgākais ir ka vadu pie auto piesprauž uzreiz, un pēc tā brīžā par to var vairs nedomāt.

Nelasot visu politisko bazāru, bet tikai tos datus par vakcinācijas aptveri veco cilvēku vidū, ir skaidrs, ka vēstuļu sūtīšana strādā. Piemēram, 70-79 gadu veco cilvēku grupā, kam ir viens no lielākajiem riskiem, tie ir 58% pret 90% attiecīgi Latvijā un Polijā. Tas ir tik nožēlojami, ka Latvijā tas nav izdarīts nevienā valodā – lai gan maksimālai iedarbībai būtu jābūt arī krieviski.

Saprotams, ka viena vēstule nepārliecinās visus. Varbūt kādus 10%, vēl citus pārliecinās ģimenes ārsta zvans, citus iespēja dabūt Sputņiku utt. Vēl kādu varētu pārliecināt arī 20 eiro piemaksa. Tā vai citādi šie pasākumi, kam ir vismaz 5% efektivitāte, ir jāpielieto visi, nevis jādiskutē, ka tos nevajag, jo neviens no tiem nav 100% efektīvs.

Šiem pasākumiem būs izmaksas, bet salīdzinot ar zaudējumiem no mājsēdes, tās nebūs tik lielas.

Vakar ar draudzeni bijām smalkākā restorānā, kur viesmīlis atnāk ar speciālu sidrabkrāsas šaufeli uzlasīt (uzkasīt? uzšķūrēt?) uz baltā galdauta nokaisītās maizes drupačas.
Bija arī citi vijeboni, bet šis mani tomēr iespaidoja visvairāk.
Nākamreiz iesim uz kādu zivīgo restorānu, bet sarunājām, ka atgriezīsimies vairāk savas klases un ienākumu kopas areālā, jo pēc šitiem pišelinveidīgajiem, kad saņem rēķinu, gandrīz iestājas miokardīts pat bez Covid vakcīnas.

No piena produktiem vissmagāk ir šķirties no krējuma. Ir tik daudz visa kā, ko ēd/gatavo ar to...

BET!!! Beidzot ar manām divām kreisajām kaut kas sanāca - Indijas riekstu krējums.
Tā kā recepte, acīmredzot, gudrākiem par mani, proporcijas jānorāda nav, piegāzu par daudz etiķa - un ide(j)āli!!! Visi sojas krējumi ir efin saldi vai kokosaini, šis - reāli skābens.

Cits jautājums - kas tādus indijas riekstus ēd tāpat vien, ja pielej tikai etiķi un riekstu garša pazudusi kā frizieris lokdaunā.

Bet kopumā priecē, ka lēni, pārāk lēni, bet tomēr nāk pie mums vegānu ēdieni ar'.
Plus ģimene azartā - pērk visādus jaunumus, ko ierauga :)
Mīļi.

lokdauns: Latvijas valdība nolēmusi nevakcinējošos cilvīšu vārdā sadedzināt tās atlikušās ekonomikas paliekas, kas vēl it kā vilka dvašu. Personīgi, man nav skaidra motivācija: iespējams, man piemīt ir empātijas trūkums, un pārāk auksts aprēķins sirdī. Es tiešām neizprotu, kāpēc, kas īsti motivēja tā darīt? Kā vārdā?

Īstenībā, domāju ka lokdaunam trūkst leģitimitātes: tie kas vīrusam un/vai potēm netic, tie nekādu lokdaunu negrib, pat maskas atsakās vilkt, vai vismaz savu brīvo degunu noteikti atstāj ārā - tie ir pret.
Tie, kas ir vakcinējušies, un joprojām maskas nēsā, un pat pāri degunam: tiem nevajag, un būtu jābūt pret.
Kas īsti ir par?

***

Biju ar auto uz apmēram nedēļu: bija domāts palikt ilgāk, bet notinos jau trešdien. Apskatīju Rīgu, apskatīju cilvēkus. Rīga smukāka palikusi, īstenībā pirms dažiem gadiem bija daudz drūmāks skats. Respekt par Ikea, Decathlon, un visu to Dreiliņu kvartālu. Vācijas vakcīnas QR kods strādā bez problēmām. Cilvēki sab.trans. gan izskatās pēc sūda. Ja Vācijā (Berlīnē) transportā visi tikai ar FFP2 maskām, un tikai pāri degunam. Tas, kas Latvijā (Rīgā) darās, auduma maskas, un pat tās zem zoda, ir neaprakstāms pohujisms.

Lai gan: Polijā vispār cilvēki bez maskām pa veikaliem staigā. Nekādus kodus nepārbauda, neko. Viņiem tur kaut kāds "freedom day" pasludināts? Lietuvas kolēģis min ka vnk poļi testē mazāk, lai cipari mazāki. Iet vaļā tā vai šā, tikai īpaši par to nerunā. Bet cilvēki neko, ļoti patīk viņiem tā brīvība, viss it kā normāli.

***

Par robežām: virzienā uz Latviju neviens neko vispār. Virzienā uz Vāciju, apstādināja uz poļu robežas, bet tikai paskatījās pasi, un palūdza bagāžnieku atvērt - pēc tam "laimīgu ceļu". Citur neviens neko.

Kur internetā nopirkt krāsainus puķpodus? Vēlams, LV, jo negribas ilgi gaidīt.

هشیار نبوده ام دمی تا هستم
گر خود شب است در آن شب مستم
لب بر لب جام و سینه بر سینهٔ خم
تا روز به گردن صراحی دستم
Parindenis:
Skaidrā neesmu bijis, kopš esmu;
Būtu kaut pati Likteņa nakts, es būtu pilnā.
Lūpas pie kausa lūpām, krūtis - pie krūkas* krūtīm;
Līdz diena [nāks], mana roka skaus blašķes* kaklu.

* ir runa par dažādiem traukiem, kuru nosaukumus es slikti pārzinu.
Liriskais varonis pie krūtīm spiež خم, kurš varētu līdzināties amforai vai gruzīnu kvevri;
savukārt, tas, kam viņš skauj kaklu (صراحی), vairāk atgādina karafi vai māla pudeli.
Tad, kad es būšu īsta tulkotāja/atdzejotāja, konsultēšos ar valodniekiem, vēsturniekiem un orientālistiem par precīzākiem nosaukumiem, svinīgi solos. 🙂