Šodien divās novērojumu stacijās uzstādīti jauni 14. oktobra dienas maksimālās gaisa temperatūras rekordi - Mērsragā +16.5°, bet Daugavpilī 19.9°.

DELFI. Deputāts Gobzems sola prasīt 'de facto' atsaukt sižetu par māju

pēc tā, kādas feisbuka reklāmas man pārsvarā piegādā, jaunai sievietei ar bērniem, tad lielākās pasaules problēmas manā vecuma kategorijā ir
mēnešreizes. neviens vēl nav ar tām ticis galā, ak, visādas piltuves (viena par otru labākas), biksītes, kas Beidzot Ļaus Mēnešreižu Laikā Gulēt (a ko es līdz šim darīju - staigāju apkārt, vai?)
platas pēdas. izrādās, visi cieš no pārāk ciešām kurpēm. un tad nu visi izklājušies ar "kurpēm, kas patīk tiem, kam nepatīk kurpes"
sliktas diētas. jā, nevis diētas kā tādas, bet sliktas. jums visiem ir sliktas diētas, mēs piedāvājam vislabāko! vienīgo īsto!
tizlas detektīvspēlītes. tās īsinās laiku un palīdzēs sajusties gudrākam. gudrākiem, jo es ieraudzīšu nodevīgu peļķi zem animētas mašīnas. jā, kā tad.

es, protams, saprotu, ka pati vainīga, norādot savu īsto dzimumu un vecumu, bet kamon. manā vecumā un šādas problēmas?

pirms gada šajā datumā mēs ar VZ vilkām divus čemodānus cauri Prāgas centram, bičodamies par to, cik tas viss skaļi. nespēju atcerēties, vai gājām pa taisno uz SpB, vai nolikt tos čemodānus vispirms.
bet tas viss bija jocīgi. atceros, ka jutos pārsteigta, cik salīdzinoši vienkārši es jutos tās beidzot jau oficiālās pārvākšanās dienas sakarā.
gads. prikiņ?

pa šo gadu ir noticis un izdarīts, izdzīvots un piedzīvots viss. vienkārši viss.

un, lai tur vai kas, bet fuck me, I am indescribably grateful that this decision happened (by accident just after I broke up with my CZ girlfriend) and we all did that, all the people who helped me and everything, we all moved me here (and Fluffball, too) and I almost want to hug everyone and send them hearts, even though brains would be more appropriate.

un kaut kādā ziņā, jūtos satraukusies par to, ka tagad laikam sāksies jau nākamais gads te. cik daudz visa vēl var notikt?
bet šodien, ļauži, šodien ir vienkārši wow un thanks, frog.

ko tik neuzzināsi strādājot (dabūju gūglēt tata nano, pasaulē lētāko auto made in india):

https://www.bbc.com/russian/society/2011/07/110701_india_car_sterilisation.shtml

Dievam visi ērmi mīļi.

paklausoties jura pūces idejas, sāku fanot par latvijas 7000 novadiem
vispār jau vajadzētu tikai piecus novadus - kurzemi, zemgali, vidzemi, latgali, rīgu
un repbatlu, kas īsti ir galvenais novadā, tur liepāja/ventspils, rēzekne/d-pils
tikai rīgai ar jūrmalu ir skaidrs savstarpējais iznākums

Nav tagad pa rokai attiecīgā grāmata ("Cilvēks bez valsts"), bet, ja mani atmiņa, neviļ, šis izteiciens tur latviski bija iztulkots kaut kā drusku jancīgi. Kad šaubies, nocietinies - tā kaut kā.
"When in doubt, castle."
Cik gan saprotu, runa tomēr ir par rokādes taisīšanu. Vai arī es maldos?

ar milzu nepacietību gaidu nedēļas beigas, kad varēšu darīt visu to, ko šobrīd darīt nevaru. nupat sāku justies reāli pārstrādājusies, kas ar mani principā nenotiek (ne tāpēc, ka esmu wonder woman, bet tāpēc, ka esmu slaists). kļūstu par vēl sliktāku cilvēku nekā parasti. pirms dienām pateicu m: lūdzu nerunā tagad, es tāpat nespēju iedziļināties. savukārt deju indietis mani nokomentēja: tu saki čau tā, it kā kādam iešautu.

***

bet tās filmas, o! kā pēdējo iztulkoju ļoti, neticami sliktu un 100% indisku lav storī, bet indieši ir labi ar to, ka katrā filmā viņiem ir vēl divas, trīs filmas, un šajā konkrētajā gadījumā - kā džeks cenšas tikt pie vīzas, lai dotos pie mīļotās uz londonu (viņa ir nri, jā, ir īpašs termins indiešiem, kas dzīvo ārpus indijas). visvienkāršākais veids ir iegūt studenta vīzu, taču džeks ir bišk lohs un ar mācībām viņam nevedas, tāpēc vīzu viņam neviens nedod. vēl ir variants iestāties feikajā universitātē, kuru vienīgais pastāvēšanas mērķis ir palīdzēt divnieku karaļiem tikt pie studentu vīzām, taču diemžēl feikā universitāte prasa 2,5 miljonus rūpiju par pakalpojumu. tad ir variants doties uz maroku un konteinerī nonākt kalē, lai dotos uz londonu kājām pa tuneli. pilnīgi iespējams, ka džeks nonāks cietumā - kā viņam dzīvespriecīgi skaidro labais onkulis - bet hei, tas būs britu cietums, tāpēc plāns nonākt londonā šā kā tā būs izpildīts.

Stuff My Mouth with Gas-Soaked Rags
There, I’ve created order. The next time I want aspirin it’ll be in the bathroom closet on the second shelf in the sixth row beside the other pain relievers. Right beside.
Also, I’ve now painted everything in the place, everything, especially the hideous mint-green spine of this Thomas Pynchon book, which I do someday intend to read at least some of.
I’ve painted the stapler. That and my little travel alarm. The cleaning supplies and vitamin bottles are now Venetian gold. Jade green and lavender blue complement Venetian gold. So does a very deep yellow.
One problem, however, is I’m no longer sure if I have a lot of something or a little. Before shopping, it’ll be necessary to hand-weigh every item on the shelves.
And on the keyboard, I shouldn’t have coated gold on the numeric keys. The alphabet I can touch-type but the ampersand is where in the hell?

- Mary Robison, "Why Did I Ever" (2017)

Pārdodu nelietotu RKF dator/biroja krēslu.
Regulējams augstums, atzveltnes augstums, atzveltnes sagāzums - gan brīvkustībā, gan fiksējams.

Šāds te:
Bilde I
Bilde II
Bilde III

Kaut kad pārvedot, mazliet noskrambājies viens roku balsts Bilde IV

Atrodas Rīgā, Mežaparkā. Eiro 40?

"Jelgavas 94" atšalku sakarā šoruden bieži bija jādomā par attiecībām starp popkulturu un mākslu de profundis. Komiskā kārtā, noskatoties Žirā koncertu, pirmais, kas ienāca prātā ir pāris – Keivs kā popkultūra un Žirā kā de profundis. Ar to nekādi netiek noniecināts Keivs. Drīzāk taščos no idejas, ka iepretī kādam, kas jau tā pret mainstream ir pekles trubadūrs, var tik un tā atrast kādu, kuram tā pekle ir vēl dziļāka. Ļoti reti nākas šo dzīvē izbaudīt, un katru reizi kļūstu ārkārtīgi saviļņots, redzot, ka mākslinieks nevis "uzstājas", bet izdzīvo kaut kādus dostojevskisma velnus. Paldies SM komandai, ka atvilkāt.

teksasas policija kļūst aizvien apbrīnojamāka

Klepoju kā lokomotīve. Aptiekā man pārdeva ambroksolu Flavomed Putojošās Tabletes veidolā. Tad nu es jums pateikšu, dārgā draudze, šitā dzira ož pēc ToiToi zilā smirdšmidruma un droši vien arī tā garšo.
Bet citādi, ak cienījamā kundze, viss kārtībā, viss kārtībā! Brīvdienās redzēju jūru, sēnes un mežus, uzņēmu viesus, ciemos bija arī 2 sunīši, Pako, Buldodziņš un Fidži, Čivavas j-dze cukura paciņas svarā. Abi viens uz otru krietni izrējās, Pako paspēja izvārtīties kakā un piespiedu kārtā iet dušā.
Es arī gribētu sunīti.
Mazāk tīkamā balītes blakne - nomazgāju visus Vasarsmājā esošos traukus vismaz divas reizes.

pirmoreiz uzvarēju izspēli, nezaudējot nevienu dzīvību
tie ir svētki, taču ar ko es viņu uzvarēju
ar šobrīd laikam mentāli visatrofētāko un vienlaicīgi retardētāko kombo sevedži+troļļi!

es jau piektajā gājienā atvadījos no piederīgajiem, kā vienmēr padomāju, a nahuja es to visu vispār tagad daru
bet turpināju kaut kādā mistiskā veidā uzvarēt, uzvarēt, uzvarēt
var laikam naudu, bļ, krāt
trešais venomansers, trešais tasks... tas vispār not a big deal

nav ne ņuku, ne globālo aitemu, ne kaut kāda rediansa uz taska
taču jau final-4 ar slotu noslauka visu pārējo galdu nahren
/iegrimst analīzē/

izgāju pablenzt uz mēnesi, jaudīgs skats

William Carlos Williams

Love Song

I lie here thinking of you:—

the stain of love
is upon the world!
Yellow, yellow, yellow
it eats into the leaves,
smears with saffron
the horned branches that lean
heavily
against a smooth purple sky!
There is no light
only a honey-thick stain
that drips from leaf to leaf
and limb to limb
spoiling the colors
of the whole world—

you far off there under
the wine-red selvage of the west!

Pēc Uzņēmumu reģistru apkalpojošās firmas "Lursoft" datiem, Dimiters ir Rīgā, Matīsa ielā, reģistrētās kooperatīvās sabiedrības "LVPARITET" valdes loceklis kopā ar Ļevu Libinsonu un Jevgeniju Oksu.

starp citu, aptuveni pirms pusgada man izmainījās paraksts
tas nebija kaut kādas iekšējas katastrofas radīts, vnk es kaut kā pamēģināju parakstīties savādāk, un sapratu, ka tas man ir ērtāk, vieglāk, elegantāk
un kopš tā brīža tā arī rakstu

agrāk dažādās Instancēs, kur man nākas piedalīties ar oficiālu dokumentu, nekādus jautājumus neizraisīja tas, ka cilvēka foto pasē tomēr samērā atšķiras no cilvēka, kas viņu iesniedz
tagad visiem ir pohuj arī uz to, ka mans jaunais reālais paraksts nekādi neatbilst tam, kas tur atrodas

ar parakstiem man ir īpašas attiecības
man mamma padomju laikos strādāja pasu galdā, bija īsts milicis zilā blūzē un ar pagoniem
viņa savā ultraglītajā un kaligrāfiskajā rokrakstā (man no tā ir kā četrāpus līdz marsam) ar roku rakstīja šo pašu datus
savukārt, apzinīgie padomju pilsoņi parakstījās par to saņemšanu

jau tad bija redzams, cik astoņpasmitgadīgā pižona un bītņika dzeltenā žaketā ķeburi atšķiras no piecdesmitgadīgās rajona trieciennieces irinas sergejevnas ņevmelajlo plašā, aristokrātiskā paraksta