Mon, Mar. 18th, 2024, 10:32 pm
[i]inese_tk: marts

M-me Z Pušak
1, rue de L Ecole
Polytehnique
Paris

Exped: A. Vilde
9 Bd Gambetta
Nice

Nice 9.3.27.
Mīļā, Zelmuāt, kamdēļ no Tevis tik ilgi nekādu ziņu? Kas ir ar Tevi.
Savā istabiņā būšu tikai līdz 12.3 - tad - dievs zin kur.
Raksti uz ateliej /?/ - cik ilgi būsi Parizē. Es ari gribu braukt. Varbūt tūliņ tikko saņemšu Tavu vēstuli. Man Z. gribas, but pie Tevis, daudz stāstīt un varbūt raudāt...
Mīļi, mīļi skūpstu
Aļa

pastkarte no Nicas uz Parīzi )

par Zelmu Pušak neko pagaidām neatradu. ir info par Zelmu Bērziņu (Bērziņa ir vīra uzvārds), kas studējusi tieslietas Parīzē, Sorbonā. bet nav ne jausmas vai tā ir šī vai kāda cita.

Mon, Mar. 18th, 2024, 05:15 pm
[i]mufs: vēl par arsa praksēm,

dzimumzīmi nolāzerējis, ārsts iedeva lapiņu ar to, kas jāsmērē virsū. Tā kā neatceros, ko iepriekš ziedu, līksmi paņēmu un devos uz aptieku lejā.

kaut kāda štrunta 5gramu tūbiņa pa 29 eur, karl, 29 eur!!!

un pēc nedēļas lietošanas varu, roku uz sirds liekot, apgalvot, ka ņefiga tur nav nekādas inovatīvas tehnoloģijas, nav tur nekā labāka kā tajā parastajā 4x lētakajā caurspīdīgajā gelā, kam nosaukuma neatminos, vnk kārtējais latviešu superfarma, kas samaksājis dakterim

Mon, Mar. 18th, 2024, 04:10 pm
[i]shelly:

Aizdomājos par izteicienu "uzlekt augstāk par savu dirsu". No kurienes tas vispār radies? Es esmu redzējusi, kā cilvēki - un ne obligāti sportisti, vienkārši sportiski jauni cilvēki - ar nelielu ieskrējienu pārlec paši savas galvas augstumam, ne tikai zemākām ķermeņa daļām. Vai senlatvieši bija tik šausmīgi slikti lecēji (lēkātāji?)?

Mon, Mar. 18th, 2024, 12:27 pm
[i]inese_tk: marts

12. II 1958. g.

Kāda dīvaina diena šodien - vakar vakarā vēl bija sals un pa radio paziņoja, ka šodien būšot sals -19, bet - līst lietus, ielas un ietves ledu klātas. Pat autobusi un trolejbusi nevarēja braukt. Kad gāju no rīta uz darbu, ielas bija pustukšas no satiksmes līdzekļiem, ļaudis druzmējās pie auto un troljebusa piestātnēm un izmisīgi vēroja ledojošo ielu... Kā gan nokļūt darbā?
Gāju cauri Komunaru parkam - kā ledus jūra, pie ka ļoti grubuļaina - tik tikko varēja paiet uz priekšu.
Liels nemiers iesēdies sirdī. Jautājums - Kāpēc, moka mani visu dienu. Vai ir vērts maz vairs dzīvot? Varbūt vēl jādzīvo. Kā redzu tad varu vēl daudz palīdzēt cilvēkiem.
Šodien pat - nabaga nelaimigā Turovskaja. Neviens no advokatiem negribēja viņai palīdzēt - negribēja ņemt tās lietu, aizstāvēt tās intereses Augstākā tiesā, jo tas mums advokatiem ir jādara bez maksas. Konsultācijā esam 50 advokati un pēkšņi izrādījās, ka visi /nesalasāms/ "aizņemti". Nožēlojami.
Es paņēmu šo lietu, jo mana sirdsapziņa neatļautu to nedarīt.
Aizgājām abas uz Augstāko tiesu, kur es iepazinos ar lietu - rīt iešu to aizstāvēt Augstākā tiesā.
Turovskas vīrs, 31 g. vecs, godīgs un apzinīgs padomju strādnieks 5. X 1956. g. galīgi sakropļots pie darba Slokas papīra f-kā - 100% zaudējis /nesalasāms/ darba spējas /nesalasāms/.
Tautas tiesa noraidījusi Turovska prasību par attiecīgo atlīdzību no Slokas papīra f-kas.
Ceru, ka mēs un taisnība uzvarēs, jo padomju zemē nevar būt, ka pie darba sakropļots tiktu atstats savam liktenim.
Man sāp sirds, redzot to sirsnigo pateicību ar kādu Turovska runā ar mani. Gribēja ka vai, lai es ņemot 100 rubļus. Kategoriski atteicos un jautāju: "Vai tad jūs domājat ka man nav nemaz sirdsapziņas?". Tad atkal piedāvāja - gribēja adīt cimdus, teica, - par piemiņu no viņas. Atteicos, tad viņa mani pavadīja līdz trolejbusam un kad es jau biju uz trolejbusa kāpnēm, viņa man iebāza šos cimdus kabatā mēteļa. Rīt aiznesīšu cimdus uz Augstāko tiesu - atdošu. Ļoti neērti viss tas.
Bezgala žēl viņas. Viņai ir ari dēliņš slims bērnu triekas rezultātā.
/Pierakstīts, kā noprotams, vēlāk uz lappuses maliņas ar citas krāsas tinti/
Šaj lietā uzvarēju Augstākā tiesā. Turovskis, kas ir 1.gr. invalids saņems no Slokas papīrf-kas ik mēnesi 120 rubļus.

/Alīna Grīnberga. Rokraksts. Alīnas Grīnbergas arhīvs/


šis ir pirmais ieraksts kladē - Alīnas dienasgrāmatā. tā iesākta 1958. gadā, bet rakstīta reti un neregulāri. šķiet, viņa pārsvarā pievērsusies rakstīšanai sarežģītos un grūtos dzīves brīžos. pēdējais ieraksts - 1977. gadā, bet pierakstīta ir mazāk nekā puse no klades. atšķirībā no Otto patosa pilnajām un diezgan nedzīvajām piezīmēm, Alīna raksta vienkārši un cilvēcīgi.
meklēju kaut ko par gadījumu ar Turovski periodikā, bet neko neatradu. varbūt nepareizi lasu viņa uzvārdu. Alīnas rokraksts nav no tiem vieglākajiem, īpaši personiskos pierakstos.

Mon, Mar. 18th, 2024, 11:15 am
[i]au:

es jogoju ar jūtūbi, neesmu tāds advancēts susļiks, kas spēj izdomāt savus vingrojumus pats.
nu lūk, vakar jogoju brīvdienu režīmā - pa dienu un ilgāku laiku - un jaunākais gandrīz visu laiku sēdēja blakus, skatījās uz ekrānu, uz mani, uz ekrānu, uz mani un komentēja, vai es daru pareizi vai nē. mierīgā, klusinātā, novērojošā pieaugušā balsī.

Mon, Mar. 18th, 2024, 10:25 am
[i]au:

vīrs laukos, uzzināju, ka man vajag trīs stundas, lai mierīgā gaisotnē tiktu no gultas līdz birojam.
ar jogu, bērnu brokastīm, kafiju, meikapu un trīs bērnu novietošanu iestādē.
neslikti.

Mon, Mar. 18th, 2024, 10:17 am
[i]mufs:

pirms laika tviterī kāda dāma dikti slavēja veļasmašīnā krāsojamu auduma krāsu. Izdomāju pamēģināt, nokrāsoju dvieļus, kuri neviens sen vairs nebija vienkrāsaini, uz koši egļu zaļiem. Ļ.patika.
Nokrāsoju pāris apģērba gabalus, nepatika, no antracīta krāsas sanāca pārāk brūns antracīts. Kas vissliktākais - izrādās, arī dabīgo šķiedru audumus šuj ar sintētiskajiem diegiem tā nu mana bēšā COS kleita tagad ir brūns antracīts ar bēšiem diegiem. Stulbi. vimaz labi, ka šuvumi lielākoties slēptie.

bet, kulminācija (pun intended)

gribēju atsvaidzināt gaiši pelēku gultasveļu uz to pašu antracītu, jo citas pelēkās nebija. ņemu ārā no vešenes un - pizģec - smuki nokrāsojies, izņemot dafiga violeti pleķi (es neko no krāsu jaukšanas nesaprotu, bet nu, tur lillā pigments ir pamatā, sintētiskais sporta ļifons norkāsojās gaiši lillā)
vienīgais, ko es spēju izdomāt ir, ka visā savā dzīves laikā tā gultasveļa ir saglabājusi katru seksa reizi, jo tie pleķi pēc formu un intensitātes dažādības neko citu neatgādina.

Sun, Mar. 17th, 2024, 09:56 pm
[i]krii:

Kopš gada sākuma šī ir pēdējā diena tumsas valstībā. Gaišā laika ilgums - 11 stundas, 58 minūtes, 58 sekundes (https://www.timeanddate.com/sun/latvia/riga). Tas ir pat mazliet vairāk nekā pērnā gada 26. septembrī (11:56:57), taču mazāk nekā 25. septembrī (12:01:44).

Ceru, ka šī informācija ļaus mums turpmāk labvēlīgāk pieņemt septembrus.

Jau rīt gaisma valdīs visas 12 stundas, 3 minūtes, 50 sekundes, un mēs varēsim sevi uzskatīt par pārziemojušiem.
Gaišais laiks būs ar mums līdz šī gada 24. septembrim (12:03:50), taču jau 25. septembrī atgriezīsimies apmēram šodienas situācijā (11:58:08).
(Tas, protams, pie nosacījuma, ka nebūs iestājusies kodolziema.)

Par pavasari! Priekā!

Sun, Mar. 17th, 2024, 07:26 pm
[i]bljanna: PP

Puika, kas tēlo Vidvudu Eglīti ir tik sasodīti foršs!

Sun, Mar. 17th, 2024, 12:11 pm
[i]scope:

Pēc Slokas ezera takas, kad saule jau austu debesīs, nolēmu apciemot Raganu purvu, lai paskatītos, kas tur ir/nav mainījies.
Mani sagaidīja diezgan apokaliptisks skats, jo, kā izrādās DAP tur realizē ainavas atjaunošanas darbus, izcērtot kokus un atjaunojot augstajam purvam raksturīgo ainavu.

https://www.daba.gov.lv/lv/jaunums/raganu-purva-norisinasies-ainavas-atjaunosanas-darbi

... )

Sun, Mar. 17th, 2024, 11:59 am
[i]ravejsledzejs:

no balkona varu redzēt koku, kura galā ir vārnu pārim ligzda. jau kādu laiku lopiņi tur cītīgi ņemas. aizvakar pēcpusdienā viena vārna zālienā cīnījās ar stiepli (kabeli). ik pa laikam vilka to uz koka pusi. skats visai iespaidīgs. vienīgais kā to var noraksturot vārdiem: drāte, drāte, kur tu to vārnu stiepsi. nezinu vai lopiņi to vadu dabūja līdz ligzdai vai arī sētniece aizvāca, bet katru reizi, izejot uz balkona uzsmēķēt, redzēju putna cīņu; drīzāk jau dona Kihota cīņu ar vējdzirnavām. šodien, cik redzu, tad pāris šeptējas tikai pa ligzdu vien.

upd.: tikko ievēroju, ka šitie zvēri to stiepli ir dabūjuši augšā līdz ligzdai. daiļi no tās nokarājas. vējš arī tāds, ka vārna ligzdā nevar iekārtoties. lai kā pagrieztos, tā vējš tai dibenu paceļ gaisā un astes spalvas noliec kā lietussargu pār galvu; un lopiņš atkal maina pozu un mēģina iekārtoties...

Sun, Mar. 17th, 2024, 11:31 am
[i]scope:

Slokas ezera taka.
Nedaudz piesalis un slidens, nedaudz slapjš, vietām takas laipa nedaudz grimst zem gājēju svara, beigās bez gumijniekiem nekādi.
Sākuma laipa plata, ar malinām, pēc tam jau šaurāka un bez.

https://www.visitjurmala.lv/lv/redzi-un-dari/apskates-vietas/dabas-takas/slokas-ezera-taka/.
... )

Sun, Mar. 17th, 2024, 11:13 am
[i]black_data: Spectres: AM Gold

Jāpierod, ka "for nearly two decades" patiesībā nav tā, kā pirmajā brīdī izklausās. Tas ir apmēram tik pat sen, cik Arctic Monkeys, vai kas tāds. Un ja es apmēram nojaušu, ka Arctic Monkeys ir "Do I Wanna Know", tad nav nekā pārsteidzoša, ka es neesmu dzirdējis kaut kādus kanādiešu postpankus. Tas, kas man izklausās pēc "for nearly two decades", patiesībā ir "for over four decades".

Lai vai kā, 15 martā iznāca albums ne tikai tai kantrī dziedātājai, kas te nesen uzstājās SNL, bet arī Spectres. Iespējams viņi tā nemanāmi būtu noskanējuši fonā, kamēr es rosos pa virtuvi, ja es nesāktu ieklausīties, vai "AM Gold" gadījumā nav kaverversija. Kainda nav, but you be the judge. Bet astoņdesmitie much.

https://youtu.be/Kye76vAcEnU?si=q2cTeEx1EEMc7FnG

Sat, Mar. 16th, 2024, 08:36 pm
[i]ravejsledzejs: tumsas detektīvi

"-tu esi otrajā stāvā?
-mēs kāpjam augšā.
-tev nav izvēles!"

izcili!

tā var jau ari turpināt:
-tu esi mājās?
-es veļos iekšā.
-tev nav izvēles!

-nolaid bikses.
-tūlīt tevi drāzīšu!
-tev nav izvēles!

utt.

ja es būtu spoks, tad nu ar šādu pieklājību es nevis ar jamiem komunicētu, bet gan drīzāk kādu vaļīgu ķieģeli uz galvas uzgāztu.

Sat, Mar. 16th, 2024, 01:02 pm
[i]pikaczu: Igaunijas pareizticības garīgais mantojums un savoka glamūrs

Igauņi ir uzražojuši savu versiju par Kung Fu Hustle - https://www.youtube.com/watch?v=OZtgZ9YaCfU pieejama ltv replay ar nosaukumu Neredzamā cīņa.
Andrijs Baumeisters savā lekciju ciklā par Meistaru un Margaritu stāstīja, ka Bulgākova romāns daudziem sekularizētajiem padomju cilvēkiem bija pirmā iespēja uzzināt kristietības stāstu.
Igaunija ir diezgan postprotestantiska vieta - ar saviem nenoliedzamajiem utilitārajiem panākumiem, kad izsapņotā materiālā turība jau ir sasniegta un tomēr nākas domāt par to, kāda tam sasniegtajam ir jēga. Filma sākas kā balagāns, pārestetizēta, saldā glazūrā pasniegta Brežņeva laiku padomija, kur kā viena no butaforijām parādās pareizticīgo klosteris. Pie tam filmā klosteris kā vieta patiešām rada paradīzes stūrīša, pēc kura ilgojas sirds, iespaidu. Tālāk stāsta fonā ļoti spēcīgi ir parādīti kristietības elementi - ikonogrāfija, arhitektūra, sakrālā mūzika, lūgšanas. Filmas autori neapņirdz "melnsvārčus", mūki ir gudrības avots un stāstā iztrūkstošās tēva figūras substitūti.
Patiešām interesanti, ka mūslaiku igauņiem vajadzēja tieši šādu pasaku terapiju. Gan par ticību, gan padomju laiku.

Fri, Mar. 15th, 2024, 11:01 pm
[i]meness_berns: ---

Viendien nesen strādāju dārzā, iedomājos, ka neesmu noskatījies vairākas jaunās sērijas "Pansijai pilī", un pie sevis noteicu tieši šādus vārdus (nepārspīlēju, goda vārds): "Diez, kā tad mūsu Arnītim iet..."

Kļūdams vecs, sāku uzvesties tieši tā, kā to darīja veci cilvēki, kad es biju jauns, un par kuriem es domāju – nē, nu tā taču nemūžam nedarīšu, tas nav normāli.

Fri, Mar. 15th, 2024, 06:47 pm
[i]vilibaldis: Sadzīve

Uztaisīju sev dienu, pieteicos izstādei ikaunijas lauku muzejā. Dabūju atbildi, ka darbi ir "more than interesting".

Fri, Mar. 15th, 2024, 02:34 pm
[i]inese_tk: marts

TĀLOS ATSPULGOS RAUGOTIES
OĻĢERTS LIEPIŅŠ
MANA MŪŽA ATMIŅAS
(168. turpinājums)
Ap to laiku (1935. gadu) Oto, ko klasē saucām par „Grīnbergu Aš" (it kā otrais locījums viņa vārdam Atis, ko izrunā līdzīgi ūdeņraža ķīmiskajam simbolam H) beidza augstskolas juridisko fakultāti. Darbu tam Ulmaņa laikā bija grūti dabūt, bez tam nebija arī cerību ka kā maģistrs viņš varēs strādāt tiesu amatos vai advokatūrā. Gan sacerēja diplomdarbus saviem kollēgām, kam nebija pašiem laika vai prasmes, bet ko ar atsevišķiem pasūtinājumiem nopelnīsi? Par viņu apžēlojās rakstniece un politiskā darbiniece Austra Ozoliņa-Krauze, pieņemdama savā „Piena Eksportā" par prokūristu. Pēc Latvijas tirdzniecības tiesībām prokūrists bija īpašnieka „otrs ego", īsti piemērots darbinieks uzņēmumā, kur īpašniece pati nekad nevēlējās sēdēt. Tagad, kad Austrai tuvojās aizbraukšanas laiks, viņa vēlējās savas intereses veikalā likvidēt. Oto dzīvesbiedre Alīna, krietnā nervu ārsta Jāņa Vildes māsa, pazina avīzes korrektrisi Annu Saksi, reizēm nāca viņai vakaros izpalīdzēt. Arī Alīna bija mana studiju biedre. Komūnistu laikā Franču licejā, ko vadīja Jānis Kadilis, tā darbojās vecāku padomē. No tās uzzināju, ka Krauze atprasot no Grīnberga kādu naudas summu, kas pie viņa vēl glabājusies un pēc Oto ieskata pienākoties viņam. Tajā pašā laikā mūsu īrnieces līdzīgu informāciju bija sniegušas Paulai, tikai pretēja rakstura, proti, ka Grīnbergs ieturot naudu, kas esot veikala. Strīds turpinājās ilgāku laiku, un attieksmes starp Grīnbergiem un Krauzi un Leiko manāmi atvēsinājās. Tā kā es vairāk satiku Grīnbergus, tad to apgaismojums man likās pareizāks, kamēr Paula, mājās dzīvodama, bija paļāvusies īrnieču ietekmei. Austra to redzēja un aicināja Paulu par šķīrējtiesnesi, bet kad tā atteicās, sacīja, ka šķīrējtiesnesis būšot rakstnieks Andrejs Kurcijs, kas esot „Latvijas sirdsapziņa", bet Paulai vajadzēšot iet uz Padomju sūtniecību liecināt. To dzirdēdama, Paula noskaitās: „Kāpēc man jāiet uz krievu sūtniecību? Tieciet paši ir savām lietām galā!" Tas bija prātīgs vārds, mūsu kreiso paziņu attieksmes arī pamazām sāka uzlaboties un tie izlīga, bet pēc tam, kā tas bieži mēdz būt, bija aprunājuši Paulu un sākuši nepatiesi vainot tā kā savu nesaskaņu cēloni. Caur lielajām stikla durvīm noklausīdamās, sieva tad bija pamatīgi „sabrāzusi" marksistus, kas izrādījās naudas lietās viens pret otru diezgan nepiekāpīgi un neiecietīgi.
1980.10.04 Latvija Amerikā

Thu, Mar. 14th, 2024, 07:39 pm
[i]inese_tk: marts

Žurnals "Informators" un viņa nozīme

Žurnals "Informators" iznāca buržuaziskā Latvijā laikā no 10. oktobra līdz 12. decembrim 1932. gadā. Tā bija savdabīga, līdz tam neparasta mūsu legalās preses forma, ko pielietojām toreizējos buržuaziskās Latvijas politiskos apstākļos - ekonomiskās krīzes posmā. /seko izklāsts par tā laika ekonomiskajiem apstākļiem un cik zemnieku saimniecību izūtrupētas 1931. gada laikā un apstākļiem kādos rīkotas 1931. gada saeimas vēlēšanas un kā 1932. gadā tika vardarbīgi likvidēta strādnieku un zemnieku frakcija, kuru man slinkums pārrakstīt/ (..)
Kādā dienā pie manis ieradās Strādnieku un zemnieku frakcijas saeimas deputats Emils Sudmalis (..), kurš man pastāstīja, ka esot noorganizēts jauns preses izdevums, jautājums esot saskaņots ar Latvijas komunistiskās partijas Centralās komitejas pārstāvi - Frici Deglavu. Man esot partijas uzdevums darboties līdzi šai jaunorganizētā preses izdevumā. Biedrs Sudmalis bija gādājis arī par to, lai ap jauno žurnalu sagrupētu personas, kas politpārvaldei nedotu nekādas aizdomas par žurnala sakariem ar Strādnieku un zemnieku frakciju vai Latvijas komunistisko partiju.
Lai nebūtu žurnala uzturēšanā un noorganizēšanā jāiesaista daudz personu, tad tika izraudzīta komanditsabiedrība, kā juridiska organizacija - žurnala izdevējs. (..) Augusts Kalniņš un Voldemars Rubenis bija noslēguši līgumu par komanditsabiedrības dibināšanu, ko nosaukuši skaistā itaļu vārdā "Avanti" - "Uz priekšu". Itaļu vārdi fašizētai Skujenieka iekšlietu ministrijai patika un komanditsabiedrība "Avanti" pieteiktā žurnala izdošanai saņēma iekšlietu ministrijas atļauju, ko toreiz sauca par koncesiju. (..)
Par "Informatora" atbildīgo redaktoru kļuva rakstniece Austra Ozoliņa-Krauze, kura jau pirms tam izdeva žurnalu "Nord-Ost" krievu valodā. Rakstniece Ozoliņa-Krauze buržuaziskās republikas sabiedrībā bija diezgan pazīstama preses darbiniece ar neapšaubāmiem ienākuma avotiem un mantas stāvokli, kas krita svarā "Informatora" legalizēšanai. Ozoliņa-Krauze bija piedalijusies arī Vispasaules pretkara kongresā Amsterdamā. (..)
"Informatora" redakcijas izcils darbinieks bija Aleksandrs Sakss, tagad populārās padomju rakstnieces Annas Sakses brālis. Sakss bija augstākā mērā idejisks cilvēks. Materialu sagatavošanai "Informatoram", tā rediģēšanai un prasmīgam satura iekārtojumam žurnalā viņš veltīja daudz ikdienas pūļu. (..)
Žurnāla redakcijas darbā dalību ņēma arī pazīstamā aktrise Marija Leiko. Savu slavu viņa bija guvusi darbodamās Vācijas teatros un filmās. Tagad tā bija ieradusies Latvijā vairīdamās no hitleriskā fašisma, ko tā nīda līdz sirds dziļumiem. (..) Marija Leiko kopā ar Ozoliņu-Krauzi sarakstīja lugu "Marija Vaļevska", ko veltīja Aleksandram Kažokam, kura nama dažādos dzīvokļos risinājās visa žurnala rediģēšana, sastādīšana, ekspedēšana.
Lielu ieguldijumu redakcijas darbā deva arī Voldemars Rubens un daži mākslinieki, kas sāka pulcēties ap "Informatoru". Starp pēdējiem ir jāmin mākslinieks Haskins, kas bija žurnala mākslinieciskais vadītājs. (..) Zīmējumus grieza linolejumā tāpēc ka cinkografijas klišejas bija dārgas. Tos savus zīmējumus, kas bija vērsti pret sociāldemokrātiem, biedrs Haskins parakstīja ne ar savu vārdu, bet ar - I. Tenders. (..) Ar savām grafikām žurnalam daudz palīdzēja arī mākslienieki Augusts Pupa, Alfreds Žurgins, K. Bušs. Visu šo mākslinieku zīmējumus, daļa no kuriem bija iespiesta "Informatorā", 1933. gadā komanditsabiedrība "Avanti" izdeva atsevišķā krājumā ar nosaukumu "Laikmeta sejas". "Avanti" izdeva arī mākslinienka Z. Haskina 48 linogriebumus zem nosaukuma "Izvēlētā tauta". Šo krājumu buržuaziskā vara konfiscēja. Izdevās paglābt vien dažus eksemplarus. (..)
Arī Otto Grīnbergs žurnalā "Informators" ievietoja dažus rakstus. (..)
Tomēr oriģinaldarbi neizveidoja žurnala galveno saturu. To izveidoja tulkojumi no pasaules preses dažādiem izdevumiem. Tāds arī bija žurnala redakcijas darba princips, t.i. balstīties galvenokārt uz tulkoto materialu. Šo principu uzspieda politiskie apstākļi kādos vajadzēja pastāvēt žurnalam. Aizskarot jautājumu par buržuaziskās Latvijas politisko režimu, varēja sagaidīt žurnala nekavējošu konfiskaciju. (..)
"Informators" savās slejās sniedza ari romanu. Savā pastāvēšanas laikā tas iespieda visu diezgan garo, Teodora Plivjē romanu "Ķeizars aizgāja ģeneraļi palika". Šo romanu "Informatoram" tulkoja tagad popularā padomju dzejniece Mirdza Ķempe (..). Kad pārtrauca savas gaitas žurnals "Informators", tad izdevēji vēl iespieda kā vienreizēju izdevumu ši romana beigas. Vēl jāatzīmē, ka dzejnieks Eriks Adamsons tulkoja žurnalam indiešu dzejnieka Tagores dzejas (..).
Ilustrētais nedēļas žurnāls "Informators" pastāvēja tikai dažas dienas ilgāk par diviem mēnešiem. Pavisam iznāca 11 numuri un pēc tam atsevišķs izdevums minētā romana nobeigumam. (..) Pēc sava ārējā izskata žurnals bija īpatnējs, krietni līdzīgs franču preses izdevumiem un pēc sava apmēra (16 kvarta formata lappuses) tas spēja ietilpināt diezgan daudz materiala. (..)
/Alīna Vilde-Grīnberga. Mašīnraksts. Alīnas Grīnbergas arhīvs/

* ja vēlaties iegādāties žurnalu "Informators" - lūdzu, te būs https://biblio.ie/book/informators-objektvs-pasaules-preses-un-notikumu/d/1374341835
* palasīties var arī periodika.lv - http://periodika.lv/#searchResults:%23informators
* ļoti interesanta persona šķiet žurnala redaktore Austra Ozoliņa-Krauze
https://jauns.lv/raksts/sievietem/384874-starp-makslu-azartspelem-un-bohemu-aleksandras-belcovas-tuvas-draudzenes-un-mecenates-noslepumi
http://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa|issue:166547|article:DIVL822|query:Aleksandram%20Ka%C5%BEokam%20
* ir kaut kādas piezīmes, ka Otto un Alīnai bijušas siltas attiecības ar Mariju Leiko un viņas ģimeni, bet tad kaut kādu praktiskas (naudiskas vai mantiskas) dabas apsvērumu dēļ atsalušas skat. nākamo ierakstu
* būvuzņēmējs Aleksandrs Kažoks - Otto kādu laiku strādāja viņa birojā. šķiet bijis diezgan atvērts revolucionārajām idejām (piemēram, ļaujot savā dzīvokļu namā, kur vēlāk dzīvoja Otto un uzaugu es, organizēt visādus šitādus žurnālus un perināties revolucionāriem). Tas gan viņu neglāba no izsūtīšanas 1941. gadā. Nomira viņš 1942. gadā izsūtījumā. Bet manā Grīnbergu foto kastē ir viņa portrets ar uzrakstu - par atmiņu no Aleksandra Kažoka
* Samuils Haskins - ebreju grafiķis, mācījies pie Romana Sutas.
* nezinu vai šis teksts ir kaut kur publicēts. tās ir 12 ar rakstāmmašīnu rakstītas lapas. iespējams ir publicētas kādā revolucionāro cīnītāju atmiņu krājumā, kurus visi jau sen nodevuši makulatūrā. varbūt arī nav publicētas.. Ir publicēts krājumā "Cīņas balsis" (1959) https://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp|issue:695933|article:DIVL11

Thu, Mar. 14th, 2024, 12:01 pm
[i]black_data: Purple Negative: We Hope It's a Son

https://youtu.be/d70vGhv8Wrc?si=327A6eNL9AM5DKZl

20 most recent