aiz loga darbojas gliemežu pasta auto, šim ziemas rallijs sniegputeņa apstākļos

derētu pašam arī iet ārā un apsnigt

"atķēdo manu sirdi"

dzied ģipšu karaļi

aiz loga stihija. būtu es dzejnieks, varētu tapināt kādu stihotvoreņiju

pacel roku, ja Tu šo lasi

arī ar visām nejēdzībām un grūtībām, man tomēr ļoti patīk dzīve un tās procesi

(lai nebūtu jāraksta atsevišķs ieraksts, gribēju arī atzīties, ka esmu traks un tāpēc bīstieties manis. Bet būtībā jau... tā kā viss ir relatīvs... tad var gadīties, ka kādam liksies, ka viņš/viņa pati/pats ir traks/traka, bet es esmu tas guru, kas ir pilnīgi normāls - viss ir relatīvs, kā šodien teica cibiņš agressor, ja nemaldos - šeit)

dabūju pēc nopelniem par visu savu lēno būtību :/
skumjākais ir tas, ka nevar nepiekrist...
bet bija sāpīgi

pavazājos pa bibļetēku, atcerējos savu seno, nepiepildīto sapni - vakarā pirms slēgšanas paslēpties kādā tumšā bibiliotēkas stūrī un ietusēt tur pa nakti, tipa lasīt un lasīt un lasīt...