Tā kā beidzot esmu ticis pie platjoslas interneta un iespējas atgūt kādu bišķi no mūzikas, no kuras nācās šķirties, kad pārvācos uz jaunajām portatīvajām mājām, kurās gan ir šaurāk, tomēr ērtāk, tad tagad izbaudu sen nedzirdētās maģiskās skaņas.*
Mobijs man vienmēr uzdzen skumjas, bet tādas patīkamas skumjas...
Bet vispār iemesls, kāpēc izrāpos no gultas, bija pārdomas par cilvēku attiecībām, salīdzinot tās ar uguni. Tās liesma ir jāuzmana, to nedrīkst atstāt novārtā. Ar mazu uguntiņu ir jābūt uzmanīgam - ja vēlies to iedegt gaišāku, tad var, protams, mazliet uzpūst, bet nedrīkst pūst pārāk stipri...
It kā vienkārši, tomēr tai pat laikā tā ir baigā māksla. (Pēc padsmit minūšu brīva domas klejojuma rakstu tālāk.) :) Šķiet, tā ir augstā māksla** un... (vēl pēc pārdomu pauzes, trulu skatienu veroties datora ekrānā) ...nesasniedzama māksla. Vēl nesen ar kolēģiem apspriedām kādu bijušo kolēģi (ko gan citu?), kura jau esot veca, jūtoties veca, un esot beidzot sapratusi savas dzīves kļūdu. Proti, sava dēla dzīves sabojāšanu, uzspiežot savu veto viņa laulībām. Pēc tam noraidītā līgava aizbrauca viena dzīvot uz Krieviju, tur viņai piedzima bērns (acīmredzot, no tā vīrieša). Tas gan neattaisno šī minētā vīrieša nodzeršanos, tomēr nevar apstrīdēt, ka dzīve tika sabojāta, pieņemot šādu lēmumu pieauguša dēla vietā. Mazliet personificējot šo stāstu, gribētos neatkārtot savu vecāku kļūdas, bet ej nu sazin', ko es sastrādāšu, jo nebūšu pievērsis tam pietiekamu vērību.
Labi, zaķi, vāveres un citi zvēri - ar labunakti! Patiešām ceru saldi pagulēt! Līdz 7:00 ir vēl 4h un
Es te vēl mazliet padungošu par to, ka in my dreams I'm jealous all the time, as I wake I'm going out of my mind. 'labnakt'!
* Lūdzu ievērtēt teikuma konstrukciju. Es centos. :)
** Gribēju teikt haute couture, bet moš tā nav ne tas, ne tas, jo rādās, ka atkal mans saprāts ir kārtējo jēdzienu patvaļīgi interpretējis, tā rezultātā padarot manu pasaules uztveri tik dīvainu un atšķirīgu.