Domājot par šīm brokastu padarīšanām, man izdevās beidzot izdomāt, cik vecs ir manu vecāku suns, tb atrast atmiņu atskaites punktu. Vidusskolā, 10. klasē, man bija "null-tās" stundas. Lai uz tām paspētu, man bija jāceļas "nakts vidū", kad visi pārējie vēl gulēja. Tad nu tad man bija rituāls ēst brokastis kopā ar mūsu suni. Es sataisīju pastētmaizītes, sagriezu tās mazos, apmēram 1×1×1 cm kubiciņos, un tādus mēs abi ēdām - vienu es, vienu viņš, vienu es, vienu viņš. (Vidusskolas pēdējā gadā maniem vecākiem jau bija nākamais, tagadējais suns, kas nozīmē, ka suns-pastētmaižu ēdājs pazuda nākamajos vai aiznākamajos Jāņos. Nu, tas stāsts nav tāds pašsaprotams, un suņa vecums no tā nekādi neizriet (vau, vau), bet man tas radīja pietiekamas asociācijas.)
"Savā laikā" mīļotās meitenes lutināšanai esmu gājis uz Matīsa tirgus maiznīcu pirkt svaigus, tikko ceptus kruasānus, ko viņai ļoti patika ēst brokastīs. Bet citādi man nav gadījies bieži pasniegt brokastis gultā, jo viņa brokastis gandrīz nekad neēd.
Runājot par brokastīm gultā, iečekojiet šo produktu - tikai 40 bakši, tas būs jūsu un varēsiet lasīt grāmatu gultā un varbūt pat to apvienot ar brokastu kafijas dzeršanu. Protams, var jau izdrukāt bildi un aiziet pie kaimiņa galdnieka (palūgt, lai viņš tādu uztaisa, ja vēl nesapratāt mājienu), bet es jau neesmu kūdītājs.
Ak, jā, man arī vienmēr licies interesanti, ka vārds "brokastis" pēc būtības ir ļoti līdzīgs angļu valodas vārdam "breakfast". Izdevniecībā Avots 1992. gadā izdotā Konstantīna Karuļa "Latviešu etimoloģijas vārdnīca" skaidro, ka
brokastis [bruõkastis], vsk. brokasts. Aizguvums, no vlv. vrōkost [ŭr-] 't. p.' (v. Frükost, burtiski 'agrais ēdiens'). Skaņkopu vr- latviešu valodā pārveidoja par br- un vārda nobeigumu -ost pielīdzināja latviešu cilmes piedēklim (kā vārdā mielasts).
(Uzminiet nu, kurā vietā es ierakstīju/iemainīju citu simbolu, jo īsto nekādi nevarēju atrast MS Word simbolu krātuvē?)
P.S. Šī ieraksta tapšanas gaitā tika atlasītas, atskatītas un atmestas arī citas ilustrācijas, kas tā arī būtu palikušas mētājoties uz izdevniecības grīdas, ja vien čaklā gūgle nebūtu tās uzlasījusi.
P.P.S. Šis bija piektais ieraksts sērijā. Labu apetīti!