... Mēs reizēm pieejam šādiem jautājumiem pārāk formāli, vairāk nekā formāli. Es tiešām labprāt kādreiz paklausītos, kā mēs vērtējam vienas vai otras augstas amatpersonas padarīto vai nepadarīto darbu.
Godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Šajā brīdī es esmu saskaitījis apmēram 20 cilvēkus, kuri runā apmēram tikpat skaļi kā es un vispār nemaz neinteresējas par tādu jautājumu kā Einara Repšes atbrīvošana no amata. Un tāpēc es kādu minūti pagaidīšu, kamēr pirmajā rindā beigs runāt, kamēr trešajā rindā beigs runāt un kamēr beigs runāt pie loga. Es vienkārši paklusēšu kādu pusminūti.
Godātie radioklausītāji, paklausieties, cik jauki skan no Saeimas sēžu zāles tāda patīkama murmulēšana tanī brīdī, kad mēs runājam par Einara Repšes atbilstību Latvijas Bankas prezidenta amatam! Paklausieties kādu pusminūti!
(Klusē. Dzirdama deputātu sarunāšanās zālē.)
Man ir 15 minūtes laika...
Sēdes vadītājs. Es domāju, ka jūs varat turpināt, Dobeļa kungs!
J.Dobelis. Paldies! Paldies, kolēģi, ka vismaz nedaudz klusāk palika zālē! Es arī vairs netaisījos sevišķi daudz runāt. Vienkārši es gribēju tikai atgādināt par attieksmi, kādu ir parādījis šis dokuments, - par augstas amatpersonas attieksmi pret savu darbu un aiziešanu no sava darba. Un diemžēl arī par mūsu attieksmi pret tik svarīgu notikumu: politikā ienāk pietiekami solīds, zinošs konkurents ar visiem plusiem un mīnusiem, un mums ir jāpiedāvā viņam tie paši spēles noteikumi, kādus mēs piedāvājam arī citiem konkurentiem.
Tas bija kāda 2001. gada kādā decembra dienā.