TVNET sadarbībā ar leģendām apvīto TV šovu "Degpunktā" piegādā ziņu ar divdomīgu virsrakstu:
"No Daugavas izvilktā auto īpašniece izbrīnīta par atradumu"

Punkts numur viens. Atripinājāmies mājās no vecmāmiņas dzimšanas dienas svinībām, meita bezmaz uzreiz jau krita gar zemi aiz pārguruma (tas gan izpaužas tā, ka nevis aizmieg uz grīdas, bet gan kliedz pilnā balsī un ne par ko nepiekrīt ļauties pārģērbšanas procesam, bet nu tas šai vecumā ir ok), man pašam jau tagad ir iestājusies brīvdienu/svētku sajūta un ar milzīgu piespiešanos cenšos sevi pārliecināt, ka RĪT VĒL IR DARBADIENA, rīt vēl ir agri jāceļas un rīt ir jābrauc pelnīt piķi.

Es vairs neatceros, kāda bija mana ieraksta strukturēšanas koncepcija, kāpēc un kā taisījos to visu kārtot vairākos punktos, bet vēl gribēju piebilst, ka vecmāmiņas mājās gandrīz katru reizi šādās svinībās nāk virsū pārdomas par paaudžu nomaiņu — tai pašā dzīvoklī mēs ar brāli, māsu, brālēniem un māsīcām pirms gadiem 20-25 skraidelējām pa galdapakšu, kamēr "lielie" pie galda sēžot kaut ko nopietnu runāja, tai pašā dzīvoklī mēs spēlējām paslēpes, kas man tagad liekas neiespējams pasākums: kā tai mazajā divistabu dzīvoklī ir iespējams paslēpties un vēl kādu neatrast, bet mazizmēru cilvēkiem jau tādas izklaides ir vienkāršākas. Lūk, bet tagad tai pašā dzīvoklī sabrauc tie paši minētie vecmāmiņas mazmazbērni, jau ar saviem bērniem, kuri tagad dzīvojas pa galdapakšu, paslēpes nez kāpēc nespēlē, laikam "nepareiza" gadu starpība.

Toties mazajiem baigā izklaide, kurā šoreiz iesaistījās arī visi "pieaugušie". Lieta tāda, ka pa vecmāmiņas logu redzams dzelzceļš, pa kuru noteiktos laikos garām brauc pasažieru vilciens un nenoteiktos laikos — kravas vilciens. Mazajiem baigie svētki, kad garām iet vilciens, vajag "opā", vajag skatīties, kā šis tur divās sekundēs pazib garām (kravas vilciens jau kādu minūti tur klabinās garām, toties reti). Kad nu vienā tādā reizē kāds mazais nepaspēja redzēt vilcienu pazibam (dzirdēt ta' var), tad pieaugušie iesaistījās, ātri vien noskaidroja, cikos jābūt nākamajam vilcienam, un tad nu visiem bija par ko parunāt, pulksteņus saskaņojot, rēķinot, cik ilgā laikā vilciens atbrauks no konkrētās stacijas, ieņemot labākās vietas pie loga ...un kāds tāpat pamanījās nokavēt vilcienu. (Bet nu piebildīšu, ka alkohols tais mājās netiek lietots, kaut kā tā iegājies.)

Tagad atcerējos, par ko gribēju rakstīt otrajā punktā — es arī esmu pavilcies uz Game of Thrones, aizskriešu tagad pēc viena mēriņa un skatīšos nākamo sēriju.