Biju mežā, parunājos ar ežuli, viņš man teica puk, puk, puk, un es viņu neviļus nosaucu par ezīti (nevis ezi). Bet tad es sapratu, ka esmu viņu sabaidījis, un atvadījos. Ziniet, tā dziesma vai kas tas bija (par to, ka "visi eži alās la la la") tomēr nav patiesa. Jo ezis bija vienīgais izgājis ielās, citi sēņo, vismaz šajā rajonā.

Bet pirms tam, pie vakariņām, es skatījos Requiem for a Dream. Ziniet, tā filma tiešām ievelk. Sevī.

Jā, mežs, mazliet lietus un nakts ir labāk par uzdzīvi, kas noteikti sit augstu vilni "Latvijas galvaspilsētas labākajos naktsklubos".