Nu jā, mana vecmāmiņa nomira viņas mammas 100. dzimšanas dienas rītā. Tā bija arī mana 24. dzimšanas diena. Pavadīju ļoti daudz laika kopā ar mammu, palīdzot viņai organizēt bēres un risināt pēkšņo problēmu ar tukšu dzīvokli.
Nebija laika sērot, jo bija jāpieskata savi vecāki. Bēru dienā pat biju mazliet izbrīnījies, ka varbūt esmu notrulinājies tiktāl, ka nespēju paraudāt. Bet tie nebija vārdi, kas bija pēdējais piliens, mūzika sagrāva manu aizsargvalni. Bet tad jau atkal bija jādusmojas uz māsas nepiedienīgajām izdarībām un es jau atkal atguvu līdzsvaru.
Pavadīju daudz laika bez datora, Ventspili esmu izbraukājis krustu šķērsu. Esmu šo to pārdomājis par dzīves prioritātēm, bet mana vecmāmiņa tagad atpūšas pēc labi padarīta darba.