Sun, Oct. 16th, 2005, 02:40 pm
Es par sevi, grafomānu

Man patīk rakstīt (cik banāli) un man patīk lasīt (cik pseido...iski).

Ja vien tas būtu vērtīgi...


No citas operas.
Varbūt sameklēt, kur ir mans telefons? Šaubos, vai tur būtu kas jauns, bet cerība un muļķis taču ir kā māsa un brālis.
Tags: , ,
 Leave a comment | 9 comments

Sun, Oct. 16th, 2005, 03:02 pm
[info]kakjux

mees ta veel precamies jeb ne?
Thread - Reply

Sun, Oct. 16th, 2005, 03:05 pm
[info]pzrk

Kā?! Vai ta mēs jau neapprecējāmies?
Parent - Thread - Reply

Sun, Oct. 16th, 2005, 04:19 pm
[info]divi_g

Šī apprecēšanās, šķiet, izvērtīsies par permanentu procesu ;)
Parent - Thread - Reply

Sun, Oct. 16th, 2005, 04:28 pm
[info]pzrk

Pastāvīgā apprecēšanās, jā :)
Parent - Reply

Sun, Oct. 16th, 2005, 05:12 pm
[info]fadu

piezvani sev... jams sevi liks manīt
Thread - Reply

Sun, Oct. 16th, 2005, 05:34 pm
[info]pzrk

ai, tas tāpat bija vieglāk par vieglu - no manis grūti noslēpties! :)
Parent - Reply

Sun, Oct. 16th, 2005, 05:43 pm
[info]fjokla

priecē tas, ka telefons ir vienīgā lieta, kam var piezvanīt,ja pazūd...(tur tiešām bija tik daudz komatu?). varētu tak' i šallei, i cimdiem ...
Thread - Reply

Sun, Oct. 16th, 2005, 05:48 pm
[info]pzrk

Šajā sakarā es vienmēr atceros, ka manā saulainajā bērnībā man bija atslēgu piekariņš, kurš pīkstēja, ja kāds uzsvilpa pareizajā tonī. (Tiesa, tur vēl vajadzēja arī pareizi svilpt iemācīties.) Bet, kad baterija beidzās, piekariņš pazuda uz visiem laikiem... :)

Vēl jau arī draugiem var piezvanīt, kad tie pazūd. ;)
Parent - Thread - Reply

Sun, Oct. 16th, 2005, 07:50 pm
[info]divi_g

Aha, un es atceros viena ex-kolēģa stāstu par braucienu no Lietuvas vai Polijas tirgus, kur visi bija šitādus sapirkuši, un, kad viņš tiešām nevarēja atrast atslēgas un pasvilpa, atsaucās viss autobuss ;)))
Parent - Reply