![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Klaboņu ciema pamatskolas
3b klases skolnieka
Pzrka Grafomānoviča
domraksts
3b klases skolnieka
Pzrka Grafomānoviča
domraksts
"Durvju simbolika Aleksandra Peina mākslas filmā Sideways"
Plāns. Šis ir plāns.
Iztirzājums.
1) Pirmais punkts.
2) Otrais blāblāblā.
3) Trešais punkts, kas tuvojas beigām.
Nobeigums. Beidzot.
Šā gada 23. un 24. oktobrī skatījos ASV mākslas filmu "Sideways", ko 2004. gadā uzņēmis grieķu izcelsmes amerikāņu režisors Aleksandrs Peins. Filmā visi varoņi ir baltās rases pārstāvji, izņemot vienu korejiešu kanādieti (wtf?).
Filmu skatījos, jo biju lasījis atzinīgas atsauksmes vispasaules tīmeklī.
Šī filma sākas un beidzas ar klauvējienu pie durvīm. Un vispār arī filmas gaitā vairākkārt darbība norisinās pie atvērtām durvīm, galvenie varoņi diezgan bieži iet iekšā pa kādām durvīm un reizēm arī iet ārā. Ir arī situācijās, kurās viens no galvenajiem varoņiem drāžas (hihi) ārā pa durvīm un viņam pakaļ dzenas kāds kails otrā plāna aktieris.
Dažās situācijās galvenie varoņi divatā dodas iekšā pa kādām durvīm, vienā no tām situācijām sieviete dodas iekšā atmuguriski.
Reizēm abi galvenākie varoņi īsi pirms došanās iekšā pa durvīm pārdomā un palamājas savā starpā, un tikai tad dodas iekšā.
Atsevišķi būtu jāapskata sarunas, kas notiek caur automašīnas durvīm, proti, caur pavērtu automobiļa logu.
Bet vispār man labāk patika filmas mūzika un vizuālais ietērps, montāža, kā sacīt jāsaka.
Un vispār filma lika padomāt par draugiem un draugu būšanām. Un filma parāda dzeršanu pozitīvā gaismā.
Skolotāj, vispār man liekas, ka arī man ir jāraksta grāmata. Tas nekas, ka to neviens neizdos. Grāmatu rakstīt ir forši.
Ak jā, citāts:
Nu es nez, kaut kur internetā (nav svarīgi kur) kāds sūdzējās, ka šajā filma nav ne rindiņas, kas ļautu to saukt par komēdiju, lai gan oficiāli tā tiek saukta par tādu, bet šī aina bija garšīgs humors.
Iztirzājums.
1) Pirmais punkts.
2) Otrais blāblāblā.
3) Trešais punkts, kas tuvojas beigām.
Nobeigums. Beidzot.
Šā gada 23. un 24. oktobrī skatījos ASV mākslas filmu "Sideways", ko 2004. gadā uzņēmis grieķu izcelsmes amerikāņu režisors Aleksandrs Peins. Filmā visi varoņi ir baltās rases pārstāvji, izņemot vienu korejiešu kanādieti (wtf?).
Filmu skatījos, jo biju lasījis atzinīgas atsauksmes vispasaules tīmeklī.
Šī filma sākas un beidzas ar klauvējienu pie durvīm. Un vispār arī filmas gaitā vairākkārt darbība norisinās pie atvērtām durvīm, galvenie varoņi diezgan bieži iet iekšā pa kādām durvīm un reizēm arī iet ārā. Ir arī situācijās, kurās viens no galvenajiem varoņiem drāžas (hihi) ārā pa durvīm un viņam pakaļ dzenas kāds kails otrā plāna aktieris.
Dažās situācijās galvenie varoņi divatā dodas iekšā pa kādām durvīm, vienā no tām situācijām sieviete dodas iekšā atmuguriski.
Reizēm abi galvenākie varoņi īsi pirms došanās iekšā pa durvīm pārdomā un palamājas savā starpā, un tikai tad dodas iekšā.
Atsevišķi būtu jāapskata sarunas, kas notiek caur automašīnas durvīm, proti, caur pavērtu automobiļa logu.
Bet vispār man labāk patika filmas mūzika un vizuālais ietērps, montāža, kā sacīt jāsaka.
Un vispār filma lika padomāt par draugiem un draugu būšanām. Un filma parāda dzeršanu pozitīvā gaismā.
Skolotāj, vispār man liekas, ka arī man ir jāraksta grāmata. Tas nekas, ka to neviens neizdos. Grāmatu rakstīt ir forši.
Ak jā, citāts:
"Miles Raymond: Okay, so what's the plan? \
Jack: Uh... the plan is... you go.
Miles Raymond: ME?
Jack: 'Cause of my ankle. Still hurts. Just go explain the situation, Miles.
Miles Raymond: [laughs uproariously]
Miles Raymond: Explain the situation? Yes. 'Excuse me, sir, my friend was the one balling your wife couple of hours ago. Really sorry. He seems to have left his wallet behind. I was wondering if I come in, just poke around, I don't know'
Jack: Yeah, yeah, just like that. That's good."
Nu es nez, kaut kur internetā (nav svarīgi kur) kāds sūdzējās, ka šajā filma nav ne rindiņas, kas ļautu to saukt par komēdiju, lai gan oficiāli tā tiek saukta par tādu, bet šī aina bija garšīgs humors.