Bet tad nāca garlaicīgais Šumahera dominēšanas periods, plus vēl sāku studijas, kad no televizora atradinājos pilnībā (šķiet, vēl pirmajā kursā biju aktīvs weblapas f1.lv (vai kā nu tur bija) lasītājs). No sporta pēdējos gados biju pavisam "atgājis", ne es ko skatījos, ne pats nodarbojos. Tagad pēdējos mēnešos sāku šīs "kļūdas" labot (vismaz pakoriģēt). Vērojot mašīnīšu riņķošanu "brīvajos" treniņbraucienos, es domāju, ka šosezon atgriezīšos pie F1 vērošanas. Jāpiezīmē [sev], ka nevajadzētu nonākt līdz tādam stāvoklim, kā daži mani radi, kuri Formulas vērošanai gatavi ziedot viesību noskaņu, tb viesību laikā (jo viesības kā reiz iekrīt visbiežākajā sacensību laikā - svētdienu pusdienlaikā) skaļi nodoties televizoram. Nu tā kaut kā.
P.S. Heh, atcerējos, ka 8.klasē es Londonā nejauši iemaldījos 1.Formulas (vai Ferrari) veikaliņā, kur, ne mirkli nedomājot, par milzu naudu iegādājos sarkanu T-kreklu ar dzeltenu tekstu "Ferrari" uz muguras un priekšā bildi ar Žanu Alezī un info, ka viņš kādā tur posmā ir bijis trešais. Tūlīt sameklēšu precīzāk, bet tas nav svarīgi. Galvenais, ka man bija tāds krekliņš un es biju Alezī fans. (Vikipēdija saka, ka viņš esot uzvarējis 1995. gada Kanādas Grand Prix, tad jau tas krekliņš bija par šo tēmu. Upd.: Tā bija vienīgā Alezī uzvara un tieši viņa 31. dzimšanas dienā.)
Wir sind zurück.