Ja neskaita to, ka vakar franču valodas pirmā nodarbība notika ar diezgan negaidītiem pavērsieniem - kopā ar dažiem citiem līdzīgi domājošiem bijām sajaukuši kursu norises vietas un apmēram pusstundu pavadījām, iepazīstoties savā starpā un soļojot cauri Rīgas centram uz īsto norises vietu; ja neskaita to, ka dārgie kolēģi, ejot pusdienās, aizmirsa mani - čatā tipa sarunājām laiku, bet es kaut kā aizdomājos un nepamanīju, ka visi dodas uz выход, runā, ka 5 min gājiena attālajā ēdnīcā esot atskanējis pārsteiguma pilns jautājums "A kur pzrk?" (nu labi, tur tai jautājumā ievietojiet manu īsto vārdu), pēc kā sekoja zvans man "Hehe, kur paliki?"; ja neskaita to, ka šur tur šis tas šad tad shit shit notiek atbilstoši labākajiem shit happens principiem; visā visumā man iet labi, paldies, ka apjautājāties.
Tad man vēl ir šis tas sakāms mana personīgā Trumena šova veidotājiem. Manas dzīves saundtrekā, izlasē "Best of", pierakstiet, lūdzu, šādas dziesmas:
Louis Armstrong - What a Wonderful World
Monty Python - Always Look on the Bright Side of Life
John Lennon - Imagine
Paldies.