Pirms pusotra gada mana tēva dzimšanas dienā man nebija dāvanas, bet bija plāns - aizbraucu uz zvēru veikalu tuvākajā lielveikalā, iečekoju pie vitrīnas piespraustos sludinājumus un nākamajā brīdī zvanīju uz numuru, kurš atbilda veselam baram 1 mēnesi vecu kaķēnu. Pēc tam sēdos auto un devos uz lidostas aizmugures teritoriju, kur kaut kādas noliktavas un attālas biroja ēkas. Vienā tādā birojā dzīvoja gudra kaķene ar Ļoti Attapīgiem Kaķēniem - mēneša vecumā visi kā viens zināja, kam ir domāta milzīgā smilšu kaste. Paņēmu vienu tādu mazu melnu, mežonīgi pūkainu piciņu, kura nemitīgi runājās, pīkstēja un visādi citādi izpildījās, turklāt satilpa uz vienas plaukstas.

Tēvs bija aizkustināts, bet mazā pūkainā piciņa izauga par lielu, mežonīgi pūkainu runci (rūkainu punci), kurš vēl aizvien ir ļoti "runīgs" un sabiedrisks.