Atsaucoties uz iepriekš publicēto par piektdienu: Arī šodien man nav sajūtas, ka būtu piektdiena. Pārstrādāties nav labi, nav labi.

Atsaucoties uz iepriekš publicēto par slimošanu: Šorīt biju asiņains maniaks uz ceļa. Ar asiņojošu degunu un mani pie stūres nesāmies ar brāli uz Maskačku, jo viņam tur laicīgi bija jānokļūt uz Īpaši Svarīgu Notikumu. Bet pirms tam bija ne mazāk ekstrēmi. Guļu, guļu es no rīta, modinātājs jau sen nogulēts, bet tad vienā brīdī mani modina brālis, kurš sarežģītām teikumu konstrukcijām un svešvārdiem mēģina pateikt, ka ir nokavējis autobusu un viņam jātiek uz to Maskačku. Tagad un tūlīt! Tad, kad biju 5x pārprasījis un beidzot sapratis, ko viņš no manis grib, ieslēdzu mērkaķa ātrumu. Ielecu dušā, mazgājos, mazgājos, la la la la, mazgāju seju, noskaloju dušas želeju, skatos - visas malas ar asinīm. No deguna vienkārši tek straumīte. Hičkoks! Tad pēc tam vēl jānoskujas, arī izskatījās ekstrēmi, pa brīdim noslaucīt asinis un vēl turpināt ņemties ar žileti. Pēc tam uz skaitli "trīs" mērkaķa ātrumā lecām mašīnā, ar visu sastrēgumu uz Salu tilta pa 20 min nokļuvām galā.