Sākšu ar nelielu lirisku atkāpi. Šodien galīgi nevelk neko rakstīt, tāpēc nodarbošos ar Copy-Paste paņēmiena rakstības veidu. Viens no piedāvātajiem literatūras avotiem ir .txt fails, ko izraku no datora dzīlēm. Tapis, ja nemaldos, sestdien, kad kādā cerību pilnā brīdī biju izracis datoru no somas (ko, savukārt, pirms tam biju izracis no automobiļa bagāžniekā izveidotā kultūras slāņa). Cerēju uz haļavnu internetu, bet Gintas nekādi nevarēja atcerēties vietējā gaisīgā interneta paroli. Lūk:

Gerai!
Kāds jaunietis, sauksim viņu par Daumantas, ir ieradies brālīgajā kaimiņu republikā. Rīta cēliens bija ļoti aizraujošs, jaunietis centās restaurēt atmiņā iepriekšējā vakara notikumus, atrast pasi, atrast fotoaparātu, atrast brilles, atrast drēbes, atrast mašīnas atslēgas, atrast kādu pazīstamu seju, atcerēties, kas tā par pilsētu, kur jaunietis ir ieradies. Dienišķā deva ir izlietota, esam trīs reizes bijuši vietējā hipermārketā. Tagad nāk prātā, ka jāpiemin pāris frāzes, kas šajās dienās ir kļuvušas klasiskas. Viena varētu būt "pre-post-modernisms", no kā var atvasināt da jebko - kaut "prepurvs". Vakara sākumā sēdējām uz skatuves, turpat mums arī piegādāja picu, turpat arī bija pēdējais brīdis, kad es kaut ko atceros. Kā par brīnumu, šodien nav nekādu paģiru, varbūt tas tāpēc, ka jau no paša rīta devāmies ekspotīcijā uz vietējo ēstuvi nobaudīt kārtīgu kafiju, pusdienas (10-os no rīta). Hipermārketā mēs komunicējām ar visiem cilvēkiem, tūrisma aģentūrā uzzinājām, kā no Latvijas pieslēguma mobilā telefona var piezvanīt uz Lietuvas izziņu telefonu. Sasodītais Omnitel, kas spamo ar īsziņām, tiklīdz šķērsota robeža, nav papūlējies padomāt, vai tie informācijas telefona numuri vispār ir sasniedzami no tā telefona, kur viņi to spamu piesūtījuši.
Tagad sēžu tumšā telpā, gaidu nezinko, ārā līst lietus, un daudzi brāļukas ir aizgājuši ekspotīcijā pa pilsētu.
Šī starp citu bija iecerēta kā reportāža. Pulkstenis ir 16:17 un man joprojām nav pieslēgts wi-fi internets.

Labojums iepriekšminētajam apgalvojumam par klasiskajām frāzēm - par tādām drīzāk būtu jāpasludina "where's my camera", kas nāca līdzi mantojumā no iepriekšēja līdzīga pasākuma, kā arī "te quiero puta" no attiecīga nosaukuma Rammstein dziesmas, kas aizrauj lielus un mazus.
Nākamais literatūras avots toties ir čata izraksts, kad es šodien nepaguris kārtējo reizi stāstīju kā mums izgāja:

5:29 PM pzrk: Starp citu, mums bija baigais piedzīvojums ar pases pazaudēšanu. :)
sarunasbiedrs: Kas tad pazaudēja? Tu?
pzrk: Nē, ceļabiedrs, bet daudz netrūka, ka arī mana pase būtu aizceļojusi melnajā caurumā.
5:30 PM Atpakaļceļā, 2 km no robežas piestāju malā, lai pārbaudītu, ka mums visiem pases ir pie rokas, nav nekur pazaudētas, un tā.
Visas pases atradās, viss baigi forši, ceļabiedrs noliek manu un savu pasi uz pelnutrauka manā mašīnā.
5:31 PM Kā nu tur bija, kā nebija, klik, tiek piespiesta pelnutrauka atvēršanas poga, vāciņš paceļas un viena pase ieslīd melnajā caurumā aiz pelnutrauka...
5:32 PM Latvijā nevar atgriezties, pelnutrauku nevar atvērt, arī izņemt ne.
5:33 PM Ir svētdiena, un lai gan Šauļos (70 km jau no turienes nobraukti) manīju Škoda dīlera salonu, stipras šaubas, vai tur kāds būs uz vietas.
5:34 PM Latvijas vēstniecība droši vien Viļņā, kilometri 200-250...
5:35 PM Pastrīdējāmies, pasmējāmies, pastrīdējāmies, pasmējāmies, turklāt ceļabiedri vēl aizvien lielākā vai mazākā reibuma stāvoklī. :(
5:36 PM Lietuvas izziņu dienestu nekādi neizdodas sazvanīt, dienu iepriekš man pat izdevās sazvanīt Latvijas 1188, kuri iedeva šādu tādu LT izziņu numuru, bet arī to nekādi neizdevās sazvanīt.
5:37 PM Tuvākajās ciematā ieteica braukt atpakaļ uz Jonišķiem, jo tuvāk nekā neesot - "zdesj ģerevņa, tut ņičego ņetu".
5:38 PM Jonišķos noķērām uz ielas divus džekus, prasījām par tuvāko autoservisu, šie teica, lai sekojot viņiem.
5:39 PM Pilsētiņa izmēru ziņā līdzīga Talsiem, izbraucām visam cauri un atradās viena garāža, kur pāris bembji pacelti virs bedres.
5:40 PM Izrādījās, tas kaut kāds izbijis (?) autobraucējs tur ņemas, rādīja savu diplomu ar zvērīga paskata auto, ko pats savām rokām esot salicis.
5:42 PM Bišķi bail bija, kad viņš tur plēsa vaļā, pelnutrauku izņēma pavisam, arī ātrumkārbas kloķa pārsegu pacēla un pase bija rokā! :)
sarunasbiedrs: Neko nesabojāja?
pzrk: Izskatās, ka nē.
5:43 PM Paši mēs tur būtu mācējuši tikai izlauzt pelnutrauka vāku.
5:44 PM Katrā ziņā man tagad ir telefona numurs, kur zvanīt, ja Lietuvas ziemeļu daļā noplīst auto.
sarunasbiedrs: :))
5:46 PM pzrk: Un vēl es tagad sameklēšu Lietuvas izziņu telefona numurus, ko varu sazvanīt no sava pieslēguma.
5:49 PM Un, starp citu, tie telefona numuri, ko Omnitel piespamo pilnu telefonu, tiklīdz pārbrauc pāri robežai, pilnīgi nekam neder! Tu pat nevari piezvanīt pašam Omnitel, lai pateiktu, ka tie info numuri nekam neder! :)