Tātad Olivera Stouna 2004. gada filma "Aleksandrs", septītā filma grāmatā, NN ieteikums. Biogrāfiska action filma par Maķedonijas Aleksandru, līdz ar to gandrīz automātiski filmai dodu vērtējumu "ieskaitīts", jo par šādiem ievērojamiem un vēsturiski nozīmīgiem cilvēkiem pilnīgi noteikti vajag taisīt vairāk filmas (I need more cowbell!), tā teikt - ar mērķi iebarot skatītājam vēsturi ar karotīti. Tas nekas, ka vēsturnieki strīdas pretī. :)
Tagad lasu kritiķu un skatītāju atsauksmes un nevaru saprast. Varbūt es neesmu vienīgais, kurš nav varējis izsekot līdzi visiem dialogiem un monologiem. Daudzi šausminās par homoseksualitātes topiku (grieķu juristi pirms filmas iznākšanas esot solījuši tiesāties par šādu Aleksandra tēla sagrozīšanu), citi toties smejas par filmas kautrīgumu tieši seksuālo ainu ziņā. Vēl citi, arī es, pieduras pie filmā sastopamajiem angļu valodas akcentiem - tīrasiņu maķedonieši/grieķi runā "korektā" angļu valodā, savukārt daži provinciāļi - ar ķeltu akcentiem (īru/skotu). Šis ilustratīvais paņēmiens man patika.
Iespējams, arī pats Olivers Stouns saprata, ka kaut kur sapinies savā meistarībā, jo pa šo laiku paspējis samontēt vēl divus filmas variantus - vienu bik īsāku, un vienu kudiš garāku - tuvu pie 4 h.
Labi, aktierspēli un režiju pie malas... Ak nē, es vēl neuzrakstīju par aktierspēli, ak šīs radošās mokas. Nu, šajā gadījumā man nav ko teikt par aktierspēli, it kā ok, galu galā labs aktieru ansamblis savākts, tomēr kritika kritizē arī šo filmas aspektu.
Vārdusakot, pretrunīgi vērtēta filma. Iepriekšējā reizē esmu tai devis 6 no 10 (IMDb vidējais - 5.4), šajā reizē gribas dot vairāk, jo kopumā filmu uzskatu par vērtīgu un mūsdienīgu vēsturiskā žanra filmu, tomēr daudz neesmu gatavs dot, jo pārāk grūti uztverama. Kā norāda daudzi kritiķi, daudzas Aleksandra īpašības un mūža epizodes būtu pelnījušas vairāk "ekrāna laika".
Man toties patika aizdomāties par vēstures pārmantojamību - skat, vēl burtiski mūsdienās Grieķija protestē pret Maķedonijas valsts konstitucionālo nosaukumu. Neiedziļinoties mūsdienu konflikta niansēs (bet gribētos palasīties, jāatceras kādā brīvākā brīdī), šāds stāsts par Maķedonijas Aleksandru un viņa izveidoto milzu impēriju liek domāt, ka grieķi noteikti gribētu sevi uzskatīt par šīs impērijas mantiniekiem.
Nu tā, ko vēl jums pastāstīt? Es jūtos izpildījis pienākumu pret sevi un uzrakstījis par filmu. Vēl piebildīšu, ka mana sieva piebilst, ka vēlas piebilst, ka viņai savukārt filma patīk, jo augstu vērtē šādas spēcīgas personības, kas apveltītas ar ambiciozitāti un spēju daudz sasniegt, neraugoties uz [kritiķu] iebildumiem.
Treileris.
Pēc ilgām pārdomām un ieskatīšanās arhīvā, kādām vēl filmām esmu devis 6 no 10, šai filmai tomēr dodu 7 ferelīšus.