Šodien sajutos kā koju laikos, kad ap dažām pirmajām sesijām man izveidojās nehumāns dienas režīms - pa naktīm negulēju, no rītiem gāju snaust, pamodos pavēlu vakarā un tad biju patiesi sašutis, ka bibliotēkas, veikali un citas svarīgas iestādes tiek slēgtas jau ap to laiku, kad es ēdu brokastis.
Šorīt bija jānodod viens darbs, un tad nu sēdēju visu nakti līdz finišam ap 6 no rīta, tad sapratu, ka mazulim nav brokastu ēdiena un man būs jāiet plkst. 8 uz veikala atvēršanu, tad man bija skaidrs, ka tādā nakts stundā aizmigt un pamosties stundu vēlāk nav man pa spēkam, un tad nu sēdēju un klikšķinājos pa Google building maker, manu jaunāko atklājumu-spēļmantiņu-smilškasti, kur no reālu ēku fotogrāfijām (Google Maps) var taisīt 3D modeļus priekš Google Earth. Vēl neesmu atklājis, kā to piedabūt darboties ar Latvijas teritorijā esošām ēkām.
Bet nu novirzījos no tēmas. Mans stāsts bija par to, kā plkst. 7:57 es stāvēju pie veikala durvīm kopā ar bezdarbniekiem sniega tīrītājiem, un tad plkst 8:03 stāvēju pie tukšām kasēm, gaidot, pie kuras no tām parādīsies kasieres kundze. (Šis ministāsts ar to arī ir galā.)
Bet pēc tam ap 9 biju paēdis savas ierastās brokastis, un gāju gulēt - pamodos ap 16-iem, un tad vairs nevarēju saprast "kā būt". Un vēl mazliet vēlāk gājām staigāties pa piesnigušo pilsētu (par sniega trūkumu ārā neviens neprotestē). Viss, vairs neko aizraujošu no šī stāsta es nevaru izspiest, paldies par uzmanību, ar labu nakti!
P.S. Noskatījāmies "Knowing", dodu tai 7 keidžus no 10.