Šodien jūtos diezgan precīzi tāpat, kā aprakstījis vikings:

svoločizmz. Kā nepagūsti laicīgi nošņaukt degunu, tā jāšķauda, kā nošķaudies, tā uzreiz jāklepo, kā jāklepo, tā rupji jālamājas un neko sakarīgu pateikt nevar. A šodien vēl tik daudz jāizdara.

Esmu satuntuļojies ar džemperiem un vilnas zeķēm - tagad man ir dilemma, jo iekštelpas termometrs rāda +25 un kļūst karsti. Esmu piešņaucis kādu kilometru t-papīra - ko tur daudz niekoties ar salvetītēm. Galva kā vate, bet esmu apņēmies pabeigt tulkojumu-tuklojumu. Esmu jau saņēmis pusnopietnu atzinumu, ka esmu tipiskais slimais vīrietis (šeit viens bārdains joks par tēmu), tāpēc mēģinu sabalansēt starp (ne)žēlošanos par mazajām sāpītēm un varonīgu ciešanos. :)

Nejautājiet, ko es darīju pagājušajā nedēļā, dieva dēļ - nejautājiet! :)