Itak, īsais sprints rakstīšanā līdz nospraustajam autobusa atiešanas laikam, uz kuru esmu ieplānojis paspēt paspamot, saģērbties uzvalkā un braukt uz pulksteņdarbnīcu. Neprasiet, kāpēc es braukšu uz pulksteņdarbnīcu uzvalkā. Bet varbūt paprasiet, būs interesanti. Nē, tomēr neprasiet. Nu, labi, dariet, kā zināt.

Saprotu, ka dažiem neliekas interesanti, ka es rakstu par to, kā es rakstu, bet šis ir mans žagaru saišķis* un mans žurnāls (eta maja masina, eta moi krusdels, u nevo prava, tak sto u menja vsjo vparadke!), un es rakstu, kā gribu, dariet, kā zināt.

* iečekojiet, kā to tulko Google mašīntulks. (Nav jau nepareizi, bet piedauzīgi un mazliet smieklīgi gan.)

Pēc neskaitāmām novirzēm no tēmas un iespraudumiem atgriežos pie tā, ko taisījos rakstīt, lai gan visam nepietiek laika un daļu nāksies atlikt uz vēlāku laiku.

Vakar pēc korporatīvā tīmbildinga tātad devos uz alternatīvo tīmbildingu — ar kādu laiku nesatiktajiem čomiem izdzert visu alu Vecrīgas bāros, gvelžot muļķības par niekiem, politiku, pasaules dominēšanas plāniem B un citām tādām lietām. Vērā ņemams panākums — kaut kad ap pusnakti dažas latviešu skaistules nāca pie mūsu galdiņa, lai koķetējoši nosauktu mūs par gejiem. :)

Piezīme par pasaules godības paiešanu — no viena tāda Vecrīgas bāra, par kuru man ir atmiņas par tusiņiem pirms vairākiem gadiem un ļaužu pūļiem tādiem, ka ābolam nav kur nokrist, mēs tikām bezmaz ar slotu izdzīti, jo bijām plus/- vienīgie klienti, un pulksten 23 tikām laipni izlikti uz ielas.