Negribas tā uzreiz mētāties ar stipriem vārdiem, bet tā nu bija psc ņemtne. Atnācām mēs pirmā janvāra vakarā mājās, un ko es redzu — ceļš uz manas mītnes durvīm ir aizbarikādēts ar kupenām, kas nogāztas no jumta. Bija variants brist līdz ceļiem un dziļāk (dziļākā kupena tā uz aci ap 1,5 m) kupenās, vai arī tramdīt saimniekus, lai dod lāpstu. Zvans pie saimnieku durvīm, un sāk gaudot neciešami skaļa signalizācija. Mēs abi tādi izturīgi ļauži, kādas pāris minūtes izturējām. Tad zvans uz mobilo. Tā un šitā, viegli sadzīviski strīdi par būtisko un nebūtisko, skaidrs, ka kaut kā mājās iekšā jātiek, skaidrs, ka tas nav izdarāms ar sniega lāpstu parasto, sniega lāpstu koka.

Bija man plāns vēl tai pašā vakarā pasēdēt ar brāli un parunāt par būtisko, tāpēc zvanu viņam, lai mani negaida, bet gan lai nāk šurp ar lāpstu. Pēc brīža bija klāt arī pats saimnieks, tā un šitā, no savas garāžas izvilka vērā ņemamas sniega lāpstas, pastāstīja par sievišķi, kas pie dienu esot ieradusies, un, pilnīgi neko neklausoties, kāpusi uz jumta un sašķūrējusi visu sniegu lejā pa savam prātam. Tas nekas, ka esot bijis plāns, ka normāli, spēcīgi jaunekļi esot sarunāti uz sniega tīrīšanu nākamajā dienā, šī sašķūrējusi pofigā visu sniegu lejā, a man viss mājupceļš (ap 20-30 m taka gar māju) aizbērts ar smagu, pielijušu sniegu no jumta, pat durvis nevarēju normāli atvērt.

Izbesījos, pastāstīju pieklājīgi par savu dusmu.

Izraku tādu ātro apkārtceļu, pa terases augšu, kur vēl arī ērkšķainas rozes patraucēja, un gājām ar meitu mājup — gulēšanas laiks jau bija klāt. Nezinu, par ko viņai bija satraukums, bet arī viņa nevarēja aizmigt.

Arī brālis jau bija klāt, iztukšojām katrs pa vērā ņemam dzērveņu uzlējuma tilpumam, un... kad viss jau bija izdzerts, sarunājām, ka es iešu rakt lielās kupenas, bet brālis tikmēr ies pēc "papildspēkiem" uz savām mājām.

Kādu stundu biju racis savas tranšejas, kad šis zvana — kamēr aizgājis līdz mājām, jau esot "saguris" tā, ka vairs nekur netiekot. (Novērtēju, ka vispār piezvanīja, izklausījās tiešām "nost".)

Lūk, bet tagad es esmu atgriezies siltumā, reibums rakšanas rezultātā tā kā mazinājies, tāpēc tagad rakstu šo tekstu un cenšos labot kļūdas "as it happens".

Vārdsakot, ja vēl pieskaita šodien pie vecākiem pāršķūrētos sniega kvantumus, man šovakar sapņos sniega cilāšana vien rādīsies. (Bet man jau patīk.)