Dārgie cibiņi. Man nav laika lasīt visus jūsu strīdus, bet man prieks, ka jūs diskutējat, citādi te kaut kādā brīvdienā izlasījis iekš pajautaa retorisku un/vai muļķīgu jautājumu, vai ciba ir mirusi (jo neviens redz neko nerakstot), man uz brīdi bija jāsabīstas, ka tā varbūt ir, bet nē — šodien skatos, ka ciba ir dzīva, vārās, ņemās, apvainojas, smejas viens par otru, tas labi. :)