Viena piezīme par dzīves ironijām.

Daži vietējie latvieši (studenti) kapos uzgājuši latviešu karavīru kapus. Tagad uz Lāčplēša dienas tuvošanos bija sarosījušies, ka vajadzētu iet tos kapus apkopt. Doma jau aizgrābjoša un aizkustinoša, ja tā īpaši neiedziļinās. Bet!, kā teica Ivars G.

Pirms dažām dienām runājos ar latvieti, kas te ieprecējusies jau pirms vairākiem gadiem. Izrādās, igauņi uzskata (es te atstāstu man stāstīto, ko teikuši viņas igauņu puses radi), ka tie konkrētie kapi esot kādām soda vienībām, ne gluži brīvības cīnītājiem bāleliņiem, un igauņi neesot īsti sajūsmā par latviešu entuziastu ideju tos kapus kopt.