Atpakaļ uz centru iet vairs nebija laika, tad nu gāju uz vilcienu, skaitot skaidro naudu un apsverot, cik tālu varu par to aizbraukt un ko es darīšu Valgā/Valkā un kā es tikšu uz Rīgu no turienes. (Vakar iedzēris alu, jau biju nonācis pie idejas, ka varētu stopēt; šorīt tas jauneklīgais trakulīgums ir jau gandrīz pārgājis.)
Bet nu manu dienu izglāba praksē pārbaudītā bauma, ka igauņu vilcienos pie konduktores var norēķināties ar bankas karti. Väga tore!