Dienvidzemju cibiņi sūdzas par karstumu, ziemeļzemju cibiņi apcerīgi prāto, vai rudens ir jau sācies, vai vēl nav.

Mana cīņa ar rudens sezonu izpaudīsies kā velo atdzīvināšana — svētdien ar diezgan aizdomīga paskata aizmugurējo riepu nobraucu 31 km no Elvas cauri mežiem šurpām uz Tartu, pēdējo pieturu uztaisīju 2 km no mājām, un... pffffffff, riepa pārsprāga un izlaida gaisu.

Slikti, ka velo nav stumjams, slikti, ka principiālu iemeslu dēļ neiešu uz tuvāko velodarbnīcu. Domāju, ka rīt uz dārziņu brauksim vismaz trijatā — es, meita un aizmugurējais ritenis, tad vēl tik jāizdomā, kur atrast jaunu mīļāko velodarbnīcu.