Rūpīgi visu apsverot, man šķiet, ka pēdējo reizi lidoju NATO samita laikā, kad bija ekstra brīvdienas un es aizšāvu pie bērnības dienu tikpat-kā-vecmāmiņas ciemos.
Šoreiz atkal pie vāciešiem, tikai šajā reizē — pastrādāt. (Tikai nevienam nestāstiet — konfidenciāla informācija!)
Daži no apsvērumiem, kas mani šai sakarā satrauc — kā nejauši nesākt runāt ar vāciešiem igauniski (manam pašreizējam valodu mikslim tā varētu būt reāla izpausme) un kā nejauši nepieminēt karu. :)
Sekojiet ziņām, laika ziņām, fōrskvēr čekiniem un jaunumiem tuvākajā frendlistē.