Un tas atgādināja, ka ap 14 gadu vecumu es vienai savai tā laika "mīlestībai" zvanīju no telefona būdiņas, lai nebūtu no mājām jāzvana, un laikam jau arī nācās runāt ar viņas mammu vai māsu, lai pasauc pie telefona. :)

Un tad kaut kad vēlāk, ap 16-17 gadu vecumu, man bija viena "mīlestība", kurai mājās vispār nebija telefona, gāju pie viņas uz mājām, zvanīju pie vārtiem, un tad bija loterija, kas nāks atvērt.