Bauskas pusē, ap Ziemassvētku laiku.
( ... )

Lai jums laimīgs gads, mīļie (paši zināt, kuri tādi ir).

Kopumā man šķiet, ka gaisā virmo daudz eiforisku cerību.
Tad jau redzēsi, kas sanāks.

pēc šitādiem svētkiem biezākas brilles jāņem, lai makā ieskatītos ar kādu rezultātu, bet vienalga baidos

(20+25)^2=2025
1^3+2^3+.....+9^3=2025
(1+2+3+4+5+6+7+8+9)^2=2025

matemātiskās ēverģēlības, bet rītā uz darbu

Nu tā – atradu pirmo vietu, kur piekasīties. A111 paskaidrojumā "Iespējams, aktieris Fabriss Lukini" vietā esmu diezgan drošs, ka būtu bijis jāraksta "Iespējams, režisors Lukīno Viskonti".

kaut kā nesagaidu es "jauno" gadu vairs ar prieku. un arī "veco" gadu es nekādi nevērtēju. pēdējo reizi man gadījās pateikt ka gads ir bijis "sūdīgs" par 2019. gadu, un biju ļoti priecīgs ieskandināt 20tos. un tad pēkšņi izrādījās ka 2019 bija brīnišķīgs gads.

priecīgus poxmeļus

Laimīgu Jauno gadu, mīļie! Lai mums tas nākošgad ir mierīgāks, priecīgāks, veselīgāks un labiem notikumiem daudz bagātāks kā šis!

Cik šaura telpa,
Ko acis aptver!
Un redzamā debess
Galvu spiež.

Aiz jūdžu kalniem
Jau zeme beidzas,
Virs mākoņiem pakārtas
Zvaigznes mirdz.

Dūcošā steigā
Uz priekšu mūs aizrauj
Gaismas tālē
Mūžīgais laiks.

Bet tāle tālu
Un nenāk tuvu,
Un neatkāpjas
No papēžiem nakts.

Rainis

mjā. nu šis bija ļoti savāds gads. man skan galvā teikums - "pīrāgam nabagam abi gali apdeguši". šim gadam pirmais gals bija apātiski apdedzis, otrais - dinamiski. pa vidu bija vasara. ļoti romantiska, tomēr arī mokoša vasara. es nesaprotu kā vienā gadā var notikt tik daudz, turklāt lielākoties huiņas (dārgie lasītāji, piedodiet, ka šogad tik daudz lamājos savā cibā, bet tas mazliet palīdz distancēties no tām huiņām. es ceru, ka man nākamgad nebūs vajadzības tik daudz lamāties). man kopumā gāja ritīgi grūti. BET - kā K teica - viņš neatceroties, kad es iepriekš esot likusies tik dzīva un man esot glovs, arī, kad es esot bēdīga. laikam jau labāk tā, nekā apātiskā numbnesā. un - diezgan daudz gāju uz končiem, teātri un klausījos mūziku un pēc savas iniciatīvas satikos ar cilvēkiem.
šogad nomainīju darbu, mira tuvinieki, zirgs lielāko gada daļu bija uz slimības lapas, netiku galā ar dārzu, klašoju ar māti (un brāli), dirsā ar finansēm, izšķīros un iemīlējos.
aaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaa


( mēnešu hailaiti )

Nav tā, ka es neapzinājos šādu risku, bet jauno gadu es sagaidīšu ar zilu aci. I had fun, of course, bet tāpat tas nav tas, ko es gribēju. Stulbi arī tas, ka spēju noturēt fokusu visu laiku, izņemot pēdējās piecas minūtes, kad pēdējie trīs raundi bija daudz vieglāki kā vidējie, jo man izdevās atlābināties. Atslābinājos mazliet par daudz. Ceru uz vēsturisko pieredzi, ka ballītes, kuras es pavadu ar zilu aci, ir diezgan jautras.

"remdens kā paralēlais visums, kur viss ir tikai majonēze"
(šo izgudroja ChatGPT, dzejnieki var iet atvaļinājumā)

Plānoju, ka man vajadzētu nopirkt planšeti - acīm būtu vieglāk. Man taču uzrakstīja jaunas brillēs - 11. Iepriekšējās brilles man bija pirms vienpadsmit gadiem un tad bija par divām dioptrijām mazāk. :( Un ja tālumā es vēl kaut cik redzu, tad tuvumā ar tādu stiprumu jau ir drusku problēmas. Sāku pat aizdomāties, varbūt man vajadzētu to acu operāciju. Bet ar planšeti - lielākiem burtiem un attēliem - būtu vieglāk. Tas arī jau būtu labi.

Šodien divas labas lietas notika. No rīta konstatēju, ka man vannas istabā ir salūzis krāns, taču jau vakarā tas bija salabots - manas dzīvokļa saimnieces vīrs atnāca un salaboja (man saimniece dzīvo šajā pašā mājā - tikai vienu stāvu zemāk). Otrā foršā lieta - jaunākais brālis ir piemontējis eņģītes vienam grāmatu skapim laukos. Ne vienu reizi vien tās durtiņas man bija uzkritušas uz kājām, kad es gāju tur garām vai tīrīju to istabu un es mēdzu lūgt, lai tas tiek salabots. Es pat nopirku enģītes. Tās vēlāk brālis izbrāķēja, jo vajagot tikai skrūvītes kaut kādas tur. Nu tad šoreiz, kad uzzināju, ka viņi brauks uz laukiem, palūdzu, lai paņem tās skrūvītes un salabo. Un salaboja. Es esmu tik priecīga. :)

Savukārt šonakt sapnī es redzēju, ka dzīvoju kaut kādā baigajā gaģušņikā - pagrabstāvā ar mazu lodziņu, kas aizklāts ar kaut kādu lupatu. Kad iznācu laukā, tad izrādījās, ka tā ir kaut kāda pieklājīga māja uz Barona ielas. Bet kad ienācu atpakaļ, vairs to savu dzīvokli nevarēju atrast.

funny because it is sad.

Anti-depresanti digitālā formā - "SK8 the Infinity". Ļoti smieklīga, maza anime ar brīnišķīgiem varoņiem un sirsnīgiem jokiem. Tikai 12 sērijas, bet man pat neprasās vairāk.




- Smalka vietiņa. Es varētu šurp atvest savu priekšnieci.
- Vai šeit ir kaut kas bez tomātiem?
- Vai te ir kartupelīši kanādiešu gaumē?
- Viesmīl, mums četras rāmena bļodas!!!
- Idiņ, šis ir itāļu restorāns.

- Kur Ādams?
- Laikam plāno ļoti efektīvu ierašanos.
- Jā, droši vien izšausies no lielgabala.

pēc kenedija
niksons 81
fords 93
reigans 93
bušs vecākais 93
kārters 100

klintons 78, bušs jaunākais 78 un obama 63 vēl sniedzas līdz rekordam un baidens 82, kamēr trampim jau 78, kas par 3 gadiem vairāk kā brežņevam ja kas

var sākt likt stafkas, vai new glen uzlidos un lidos un vai atgriezīsies

izskatās, ka daudzkārt lietojamās tehnoloģijas izspiež vienreizējās ... cik ekonomisks būs new glens, pastīsies

belozs ar blue origin sevi piesaka

Błe

“paranoid fantasies are disturbing, but they are a defence. They protect us from a more disastrous emotional state – namely, the feeling that no one is concerned about us, that no one cares.”

Excerpt From: Grosz, Stephen. “The Examined Life.”

ciltis tur nav beigušās, vēl joprojām ir virsaiši

reizēm pietiek vienoties ar pāris virsaišiem un lūk, visa ieleja ir hamās, vai visa ieleja ir isis vai alnustrs, vai kurdu demokrātiskā sīrijas apvienība

paši virsaiši ne sūda tālāk par savu ieleju nezin un viņu nepis - viņam svarīgi, lai viņa ļaužus netramda un aitas veselas, kur nu vēl kamieļi - jums vetārsti ir, sitam ķepā un bučas mučas

tad lūk, gazā nebūt hamasam ir tāda pati sievietes brīvā izvēle kā nenēsāt hidžābu, pat ja vīram pohuj -- vīramātei, kaimiņam, vai pat garāmgājējam ir ko pateikt

bet atgādināšu, tu dzīvo 5stāvu ēkā, kur katrā stāvā pa radu ģimenei - pa labi pa kreisi pretī un uz kaimiņu ielas vislaik ir cilvēki, kas ja ne uzmana, tad piefiksē un katram ir viedoklis ko nekautrējas paust skaļi

tas nav kā te, no ciema iebrauc jelgavā un dari ko gribi, pajāt kaimiņu viedokli, pirmkārt šamie neuzzinās, otrkārt, tu pat nesadzirdēsi

tāpēc visa gazas sabiedrības struktūra ir jāizjauc - ja gribat tikt vaļā no hamās

jo tā pati babene, kurai hidžabs riebjas, pirmā raus matus skuķim, kurš viņu nenēsā, lai tikai uz viņu nepadomā

un bezdarbīgi tīņi nočmorīs jebkuru kamrādu, kurš iedomāsies, ka viņam klāsa pelni sirdi vairs nededzina tā kā cīņa ar žīdiem pohui un viņš baigais civilists, dzīve beigsies kā cionistu spiegam un bērnu ēdājam