Gribēju uzrakstīt par to, kā es šorīt (ne)orientējos savā bardakā.
Pirmkārt, pārkrāmējos jaunā, mazākā somā. Daļēji arī tāpēc, ka apdegušie pleci negribēja uzņemties nekādu baigo nastu. Daļēji tāpēc, ka jaunā. :)
Otrkārt, sāku meklēt un lasīt kopā ikdienā nepieciešamās lietas, kam tajā somā vajadzētu būt - maks, telefons, pildspalva (blociņu esmu aizmirsis ielikt), 1x lietojamie kabataslakatiņi, briļļu maks (ar īpašo briļļu tīrāmo
lupatiņu drēbes gabaliņu), telefona lādētājs, "smaržošanās instruments", (pasi esmu aizmirsis paņemt), no šodienas arī zāles un lapiņa ar ārstes norādījumiem. Lielo Grāmatu šodien tomēr neliku iekšā, jo to mani pleci man nepiedotu. Tas viss it kā tika diezgan veiksmīgi atrasts un apkopots
iekš to som'. Atlika atrast trolejbusa kartiņu. Braucot
sēņot (nē-bet) laivot to šķietami neņēmu līdzi, jo ceļojumā neviens posms nebija ieplānots ar trolejbusu (kartiņu nafig). Tātad šorīt izrakāju visas bikšu kabatas un somas kabatas, un izšķirstīju visu grāmatu (jā, tur tiešām atradās vairākas vecas vilciena biļetes, bet ne trolejbusa). Nekur to neatradu, bet tad es vienā bikšu kabatā atradu piecīti. Tas mani tiešām nomierināja, un pārtraucu savus meklējumus - galu galā, biju 20 min nokavējis no optimālā no-mājas-iziešanas laika. A bet toties, kad trolejbusa pieturā sāku meklēt sīknaudu pa maku,
viola! voila! - kartiņa atradās droši noglabāta makā!
Izrādās, ka es sevi varu arī patīkamā ziņā pārsteigt ar kādām nebūt apdomīgām rīcībām! :)
Toties tās nokavētās 20 minūtes bija pietiekamas, lai
kārtējo reizi darbā palaistu garām "puķošanas" un sveikšanas
action. Gandrīz jau būtu izpalikusi muļķīgā kauna sajūta, jo takš kārtējo reizi man nekā nebija ar ko sveikt (
dežūrējošā konfekškaste bija izlietota pirmsJāņu sveikšanā), bet tad ap pusdienlaiku kolēģe man klusiņām pastāstīja par šārīta "priekiem", un dabūju atkal iekšās no sirdapziņas (protams, dabūju iet uz tirgu pēc puķītēm pēc pusdienām).