Dienas ieguvums:
+ 20 EUR, kas atradās jakas kabatā starp čekiem, atstarotājiem, plāksteriem un citu spamu.

Dienas zaudējums:
- dibena jutīgums, no kā pēkšņi un negaidīti atvadījos, īpaši elegantā lēcienā ar ragutiņām piezemējoties Emajõgi ielejas lejā. Au.

Bruņošos ar 10×4 cm Latvijas karodziņu un iešu atbalstīt kādu no komandām.
Plānoju rīt iziet no mājām, aizbrist uz veikalu pēc provianta, bet tad gan palikt mājās līdz pavasarim (vai temperatūrai, kas ir siltāka par -10, atkarībā no tā, kas iestājas pirmais).
Tā, kamēr neviens ar mani nerunājas, es te postēšu tuftu un gaidīšu pontu komentāros.
Līdzīgi kā latviešiem ir "Saule, Pērkons, Daugava", igauņiem ir "Koit" (Rītausma).
Pēc idejas šodien ir svētdiena un tagad vajadzētu būt De Facto un citiem tādiem šoviem, vai ne?
Vispasaules bērnu aizsardzības dienas pasākumu apmeklēšanas rezultātā mums tagad virtuvē pie griestiem ir jauns aksesuārs — ar hēliju pildīts balons milzu falla formā.
Žēl, ka murks izdzēsies, tagad vairs savlaicīgi nepienāk informācija par pilnmēness iestāšanos, bet nu pēc nelielas izpētes ziņoju jums, ka vakar vakarā bija attiecīgā fāze.
Atbraucu mājās.
Salasījos te frendlistēs, ka bērni tiek posti "1." septembrim.
Visi trauki nomazgāti, pilna veļasmašīna piekrāmēta un iedarbināta, visi bērni (1 gab.) aizvesti uz dārziņu, kafija sataisīta (0,8 l), pat internets ir palasīts, t.sk. t.s. Parādnieka interneta brauzēšanas vēsture (nu pietiek taču, kom!), nu gan nekas cits neatliek, kā sākt strādāt.

Labrīt.

DELFI. Ozoliņš ar trīs rezultatīvām piespēlēm apbēdina Znaroku un Vītoliņu

Parunāsim par politiku.
Poll #19367 Ķīlis
Open to: All, results viewable to: All

Ķīlis

Hruščova balsī: es, protams, atjaunojos par rupjībām un pareizrakstības kļūdām.

Meita šobrīd mēģina uzlauzt datoru. Es tik dzirdu pēc datora pīkstieniem blakus istabā, ka paroles ievadīšana notiek nesekmīgi. Pēc otrā nesekmīgā ielogošanās mēģinājuma atskanēja viņai raksturīgais "Nu kas te notiek?!". Kamēr es šo trešo teikumu rakstīju, tikmēr par nesekmīgu ielogošanās mēģinājumu signalizējošie pīkstieni ir pārtapuši vienmērīgā melodijā.

kautskis vēl nav atnācis atpakaļ?

Brokastīs izriju čipšu paku ar dipu mērci. Kur nu vēl zemāk krist...

dienasgramata uztaisījis komūnu mana_diena pēc populārās krievu LJ komūnas odin_moy_den parauga. Lūk, arī mana ilustrētā šodiena.

Ko es šodien uzzināju — tā, ko latviešu valodā sauc par šokolādes desu, igauņiem ir "kirju koer" (raibais suns).

Es jau esmu pieminējis, ka vietējās diasporas "būšanas" man reizēm atgādina tādu kā seno laiku koloniju. Vakardienas valsts svētku pasākums šo iespaidu ļoti paspilgtināja. Turpmākais ir pa daļai alternatīvā vēsture, pa daļai vakardienas iespaidi.

Ir padsmitais gadsimts, latvieši ir nodibinājuši savu valsti [Latvijā] kādus dažus simtus gadu par ātru, bet tāda saujiņa latviešu iekārtojas Jaunajā pasaulē tālu no dzimtenes. Katram ir savas darīšanas, un diez cik bieži tie netiekas, bet vismaz reizi gadā tie sanāk kopā latviešu garnizona ģenerāļa mājā, lai atzīmētu dzimtenes svētkus. Māja būvēta tādā (arī mūsdienu skatījumā) koloniālā stilā, ar kolonnām, apkārt no akmeņiem būvēta sēta, ar stiklotu verandu. Un, starp citu, lai arī darbība notiek tālu no dzimtenes, ģenerāļa ģimene dzīvo uz tālās Rīgas vārdā nosauktas ielas.

Uz valsts svētkiem tātad tiekas liela daļa no tuvējā apriņķī mītošajiem latviešiem, lieli un mazi. Daži nodarbojas ar darījumiem, daži jau sajaukušies ar vietējiem un runā svešā mēlē, daži mācās svešatnē citu tautu dibinātā universitātē, tomēr ļoti liela daļa no latviešiem ir garnizona karavīri, kuri ļoti punktuāli ierodas 18:30, kā norunāts, un pieklājīgi atvadās visi reizē akurāt pulksten 22:00.

Starp karavīriem ir arī kāds sirms un bārdains vīrs, kas, šķiet, piedzīvojis dažādus laikus. Stāsta par čangaļiem un čiuļiem tālajā dzimtenē, par dienēšanu Latvijas piekrastē pie noslēgtajiem lībiešiem, kas varbūt pusstundu stāvēs uz ielas runājoties ar kaimiņu un turot klēpī ābolus, tomēr pat neiedomāsies ne uzcienāt, ne uzaicināt iekšā; turpretī Latgalē tantiņas aicinās iekšā uz kafeju pat nejauši garām ejošus patruļas kareivjus. Un stāsta, kādi nez būtu pigori, ja Kolkā ierastos latgaļi un kā šie varētu mēģināt saprasties. Sirmais bārdainais vīrs tik runā un runā, bet visi karavīri (lai arī šajos svētkos nav formastērpos).

Pasākums kopā tāds diezgan neformāls, reti kurš runā par lietu (kāpēc vispār savākušies, vai kāpēc tiek svinēti konkrētie valsts svētki), visi pa maziem pulciņiem sadalījušies dzen tuftu par visu ko — bērnudārziem svešatnē, karavīru piedzīvojumiem, hokeja rezultātiem, Gruzijas karu, latviešu biedrības tapšanas progresu, latviešu kora (jēgpilno?) darbību un citiem tikpat eksitenciāliem jautājumiem. Nav arī nevienas svinīgās runas, tikai visi automātiski pieklusina balsis un ieklausās, kad runā ģenerālis.

Kad pulksten 22:00 punktuāli karavīri ir izsoļojuši pa durvīm, mazliet haotiskie laji saprot, ka arī tā kā pienākas doties prom no ģenerāļa mājas, bet žēlām acīm noskatās uz pašu sanestajām alus bundžām — lajiem jau kauna nav, krāmē tik somā iekšā bundžas, uzprasoties pat vienu sasmērēto sviestmaižu plāti paķert līdzi. Pēc tam, tādi viegli apskurbuši, saprata gan, ka ir kā tādi [cenzēts kādas tautības nosaukums], kas no viesībām aiziet vairāk apkrāvušies nekā bija atnākuši. Bet ko padarīsi — tāda dzīve!

Atgriežoties realitātē... ai, nespēju atgriezties realitātē! Esmu apskrubis, khe, apskurbis kā dulla muša! Neprasiet man, ko es darīju šodien. Nē, paprasiet gan!

Šitāds cirslīgums man sen nebija gadījies:
Ir nakts, meita mani pamodina, paskatos pulkstenī - laiks celties. Aizejam uz virtuvi, ieslēdzu gaismu, ieslēdzu datoru, slēgšu iekšā rīta TV. Esmu tāds ļoti samiegojies, bet pamazām sāk rasties apjausma, ka kaut kas nav riktīgi. Sasprindzinos, koncentrējoties uz digitālā pulksteņa ciparu uztveršanu, līdz vienā brīdī rodas atklāsme, ka pulkstenis ir 01:50 nevis 07:50....

Šodien kādai igaunietei lasīju lekciju par to, ka vīrieši pēc dabas sacenšas viens ar otru, kā uzskates materiālu sāku saukt piemērus iz dzīves.

Piemēram, pirmajā klasē skolā mēs ar manu vēlāko gadu labāko draugu sacentāmies ātrlasīšanā (bija mums tāda disciplīna VĻKJS 30. gadadienas [..] vidusskolā). Man jau labpatiktos domāt, ka es biju klases ātrākais lasītājs, ej nu sazin, kā tur bija. Katrā ziņā mums abiem tas palicis atmiņā, lai arī neskaidrā.

Nu, protams, ka arī pieauguši vīrieši sacenšas, iekarojot sievieti. Kas tur ko brīnīties? (Lai gan, iespējams, viņa viltīgi mēģināja cita veida informāciju izspiest starp rindiņām, ak, sievietes.)

( current music )

Draugu draugi feisbukā ziņo no ASV austrumu piekrastes:

Bath tub full, water bottles, canned food, porch cleared off, windows shut, and of course ample beer in the fridge. Ready for you Sandy!

Šonedēļ pirmo reizi kopš pārvākšanās uz Igauniju devos tulkot sinhroni, EN-LV-EN, bet konferences vidū uzradās organizatori, sak', viens runātājs gribot runāt krieviski, vai tā nebūšot problēma [tulkot uz EN]. Es saku, netulkoju vis', vienlaikus mana (pieredzējusī) pāriniece to mierīgi uzņemās, sakot, ka viņa paņems to runātāju. Protams, ka šis ar savu uzrunu ieilga, un vienā brīdī... ar 5 sekunžu iepriekšēju sagatavošanos es pirmo reizi mūžā tulkoju sinhroni no krievu valodas angļu valodā. Beigās jau nebija tik traki, pat diezgan viegli, daudz grūtāk bija tulkot itāli, kurš runāja angļu valodā (nepārtraukta WTF sajūta, jo vispār nav skaidrs, ko viņš mēģina pateikt), vai citu krievu, kurš runāja šausmīgi lauzītā angļu valodā (vai varbūt tas bija tas pats krievs, ej nu sazin, tulki bija iesēdināti bedrē aiz zāles sēdvietu pēdējās rindas, kur nevienu runātāju nevarēja saskatīt), vai kanādieti, kurš ar saukli "es runāšu īsi, lai ātri tiekam pusdienās" metās aizrautīgi cepties un bērt savu sakāmo.

Kanādieša sakāmais vispār arī bija interesants — šis bija baigi sašutis par dažām specifiskām būvniecības prasībām Latvijā, turpretī cits runātājs, Krievijas krievs, runājot par būvniecības procesu, tā ļoti praktiski sauca skaitļus: ja Krievijā būvniecības otkats ir tik, tad šeit tas ir tik reizes mazāks. Vārdsakot, krievs to jau ir ierēķinājis savā projekta tāmē, kamēr kanādietis sašutis cepjas un dodas tikties ar pilsētas mēru un premjerministru.

P.S. Sveiciens sw un zvirbuleens, kuri mani nesen ieteica citai konferencei, ar tiem organizatoriem gan nekas prātīgs neiznāca.

( current music )

...es nekad neesmu bijis Stokholmā;
...nekad neko neesmu nopircis ībejā...

ēēē, gan jau vēl ir kaut kas tāds, ko nekad neesmu darījis, nevaru izdomāt. Un ko tu, manu mazo draudziņ, nekad neesi darījis, par ko Tev liekas, ka to jau gan tev šajā vecumā būtu jābūt izdarījušam?

Turpinot ziņot par notikumu atrisinājumu, pienāca automātisks meils, ka mans IR elektroniskās versijas abonements ir pagarināts līdz nākamā gada beigām (bija solījuši to kā kompensāciju).

Economic Left/Right: -5.25
Social Libertarian/Authoritarian: -3.03
( politiskais kompass )

Kā jau daži pamanījuši, cibā tiešām (pārsteidzoši?) līdzīgi politiskie uzskati.

divi_g nesen iešārēja linku iz vietējās avīzes, kur dažādi repatriējušies igauņi sūdzas, cik viss te ir briesmīgi, cilvēki nelaipni, neatbild uz sveicieniem un vēl burkšķ pretī, ja tu šo uz ielas pasveicini (par šo tēmu arī komentators nesen pastāstīja, kā ir).

Nezinu, kur un kāpēc viņi tādus kultūršokētus igauņus izrāvuši, gan jau pilnīgi jebkuram cilvēkam iestājas lielāks vai mazāks kultūršoks, pārvācoties uz citu valsti.

Šodien praksē pārbaudījām, ka vells nav tik mells, kā to mālē — meita izdomāja pamāt garām braucošam autobusam, šoferis arī pamāja pretī.

Ar to pašu autobusu tai pašā vietā novēroju arī citu īpatnību, kas, man šķiet, ir atšķirīgas kultūras, kapu kultūras pazīme: kāda sieviete, kas acīmredzot bija apmeklējusi turpat blakus esošos kapus, pie kapu vārtiem esošajā pieturā gaidīja autobusu, autobuss atbrauca, piestāja, un sieviete kārtīgi notīrīja kājas (kā to parasti dara pirms ieiešanas mājā, uz kājslauķa) un tad tik kāpa autobusā.

Secinājumus no šī novērojuma palīdzēja izdarīt cita sieviete, kas vēl 5 min pirms tam bija turpat netālu iznākusi no kapiem un zālītē noslaucījusi kājas pirms kāpšanas automobilī.

(Stāsta hronoloģiskā secība: a) sieviete noslauka kājas pirms kāpšanas automobilī, b) 5 min. vēlāk cita sieviete noslauka kājas pirms kāpšanas autobusā, c) 15 sek. vēlāk mums pamāj draudzīgs autobusa vadītājs.)

Bet nu, izlaižot pārlēkšanu pie secinājumiem, gribēju teikt, ka ļoti labi izstaigājāmies, man ļoti patīk šāds laiks — diezgan silts, miglains, rudenīgi dzeltens, un vēl nebija satumsis. Nice Weather for Ducks, indeed.

( ilustrētā svētdiena )

Tagad ķeršos pie pankūkām, taisos taisīt barteri — pankūkas pret āboliem, tikai nezinu, ko ar tiem āboļiem darīšu.