http://www.youtube.com/watch?v=6EaP3cH9d-I

Un tas atgādināja, ka ap 14 gadu vecumu es vienai savai tā laika "mīlestībai" zvanīju no telefona būdiņas, lai nebūtu no mājām jāzvana, un laikam jau arī nācās runāt ar viņas mammu vai māsu, lai pasauc pie telefona. :)

Un tad kaut kad vēlāk, ap 16-17 gadu vecumu, man bija viena "mīlestība", kurai mājās vispār nebija telefona, gāju pie viņas uz mājām, zvanīju pie vārtiem, un tad bija loterija, kas nāks atvērt.

Lūk, no rīta kā cēlos, tā vēlos, nepaskatījies ne pa logu, ne termometrā, ne ledusskapī, un briesmīgi nosalu, par ko biju dikti pārsteigts. Lūk, tagad paskatījos termometrā un atkal esmu dikti pārsteigts, jo rādās, ka aš -10 °C. Kas to būtu domājis... Bet nu ziema kā ziema, beidzot būs tapis pienācis gals tam atkušņu periodam. Jāvelk siltās apakšbikses un jāšļūkā uz dārziņu.

Current music jau kuro dienu:
http://www.youtube.com/watch?v=aOZsU8elXrI

Sveiciens Smaidām vārdadienā! Smaidām!

( ķīniešu muzikants un haizivs )

Rakstot [citam] maketētājam adresētus komentārus PDF failā, sāku saprast vistu_zagļa attiecības ar pacientiem. :)

Pārdomas tapa pēc kārtējā [manis rakstītā] komentāra no sērijas "Var mazliet lielāku atstarpi starp šo rindiņu un melno laukumu?" un pēc ierosinājuma visā failā mazliet samazināt ikonas.

Atjaunināju savā Samsung Galaxy telefonā operētājsistēmu. Auksti sviedri, ka es jums saku, auksti sviedri! Tādi pārdzīvojumi nebija bijuši kopš laikiem, kad tālajā 2007. gadā kādu rūteri padarīju par ķieģeli.

Bet nu ko lai saka, pats uzprasījos.

Kā iesāksi jauno gadu, tāds arī būs viss gads, jeb apdomā labi, ko raksti pirmajā janvāra ierakstā, lai decembrī, taisot ikgadējo MAS, nebūtu kauns — man, piemēram, kauna nav, lai arī pazīmes liecina, ka jauno gadu esmu sagaidījis dažādām zeķēm kājās. :)

Tagad jau vairs nekas neliecina, ka pagājušajā naktī es būtu iemaldījies kaut kādā bohēmistu dzīvoklī piecas mājas no Uni galvenās mājas un ka mājās būtu pārrāpojis ap pieciem (par ko liecina atskaites punkts / komentārs kādā svešā cibā, labāk paklusēšu, kurā). Vārdsakot, sagaidīju kvalitatīvi un pat galva nesāp (loģiski taču, jo gulēju līdz diviem). Skaidrs arī tas, ka nav jēgas iedzērušam pulksten piecos naktī krist panikā par to, ka ir pazudis telefona lādētājs, ja skaidrā prātā pamostoties viss top... ē, skaidrāks.

Ak jā, vēl par tēmu, kā sagaidīju, tā pavadīšu — sagaidīju ar tīriem traukiem mājās (speciāli iespringu uz to), nejauši ar atšķirīgām zeķēm kājās, Vanemuines piekalnītē, viens bez kompānijas, bet toties jau 5 min pēc jaunā gada atradu vienu draugu un iepazinos ar dažiem jauniem draugiem un devos bārgājienā, kas noslēdzās citā piekalnītē. Laikam arī pikojos un 3 naktī spriedu par Eiropas politiku komunisma mantojuma mārketēšanas jomā.

Šovakar izmantoju iedvesmu un ķēros pie savas fotoizlases par 2012. gadu. Atlasīju pirmo tuvinājumu, bet pie otrā tuvinājuma aizķēros pie bildēm iz pagājušās vasaras, kad kādā nomaļā Kurzemes kapsētā safočēju senču kapakmeņus — neliela faktu pārbaude uzrādīja nesakritības gadskaitļos (un, gočpendel, kādas problēmas rodas, ja bērniem ieliek tādus pašus vārdus kā vecākiem, sūkstījās pzrk, kuram ir tāds pats vārds uzvārds kā viņa tēvam). Zvans vienam radam uz Rīgu izvērtās par starptautisku konferences zvanu ķēdi, komunikāciju pavedieniem paralēli telefonā, skaipā, draugos, kas noveda pie tā, ka guvu panākumus dažu labu digitālā ciltskoka uzturēšanas gaitā radušos problēmu novēršanā (labs pzrk, še tev cepumiņš!), tikmēr vēl aizklikšķinājos līdz dažādām iedvesmojošām vietnēm turpmākai radurakstu pētīšanai. Vārdsakot, ražens un produktīvs vakars izdevās no tā vien, ka gribēju uztaisīt fotoizlasi par 2012. gadu.

Zināms, ka tik drīz miegs nenāks (un jau tagad skaidrs, ka rītdiena/darbadiena būs norakstāma diena), tāpēc es vēl te pasēdēšu, to fotoizlasīti pataisīšu.

Ielikšu vēl skrīnšotu no pašreizējās mūzikas, jo feina bilde:
( ... tālāk ... )

Tāds kopumā stabils gads. Pirmais pilnais gads Igaunijā, turklāt — varbūt tas izklausīsies paradoksāli, šis ir bijis pirmais gads pa ilgiem ilgiem gadiem, kad es neesmu mētājies apkārt pa pasauli, resp. neesmu mainījis dzīvesvietu. Tiešām, pārskaitīju visas savas dzīvesvietas pēdējo 10 gadu laikā, līdz šim 2012. gadam katru gadu esmu mainījis dzīvesvietu, bet pirms tam, gadsimta sākumā, dzīvoju kojās, kas vispār "neskaitās". Bet nu viss ir relatīvs, tāpat mētājos apkārt, tikai ar citu vērienu un šogad — piesiets vienām mājām.

Tāds stabilitātes gads, lai gan joprojām nejūtos nostabilizējis savu dzīvi. Darbavieta un darba apstākļi arī nav pārlieku mainījušies, lai gan vairākas reizes ir bijusi sajūta, ka šitā nevar turpināt.

Tai pašā starpā, kā līdz šim, esmu lēcis uz ecešām, brienot pret straumi, ar [manuprāt] ģeniālām idejām sakūdot "pūli" uz ģeniāliem darbiem, lai pēdējā brīdī nonāktu konfliktā ar "visu" pasauli. (Šis varētu būt kategorijā gada nedarbs, kas nebija, igauņu koris latviešu kāzās.)

Esmu darījis trakas lietas, piem., minies ar velo uz Igaunijas ziemeļiem, vienā dienā nobraucot ap 160-170 km; šī gada laikā vairākas reizes ir bijis tā, ka esmu ballējies tā, it kā nebūtu rītdienas (un tas nemaz nebija bēdīgi slavenā pasaules gala sakarā). Un es varētu teikt, ka es nezinu, vai tas ir labi vai slikti, bet man ir aizdomas, ka es pamazām sāku izbaudīt dzīvi.

Esmu arī saticis lieliskus cilvēkus, aizvien biežāk pats izvēloties cilvēkus, ar kuriem es vēlos pavadīt laiku. Pēdējos gados tas man kļūst aizvien svarīgāks princips (pēc iespējas — pavadīt laiku ar tiem cilvēkiem, ar kuriem es vēlos būt tai brīdī kopā). Tas gan neizslēdz manis paša kļūdas šajā komunikācijas aspektā.

Esmu darījis labus darbus un gāzis podus, glābis cilvēku(s?) un iekūlies jaunos parādos.

Esmu iesaistījies sabiedriskā organizācijā (turklāt piedalījies tās dibināšanā).

Atmetu smēķēšanu, kārtējo reizi. :) Par vienu netikumu mazāk.

Gada grāmata: Luisa Mamforda "The City in History", lai gan joprojām neesmu pabeidzis to lasīt. Lasu lēnām un ar baudu — ja pārāk daudz izlasu, tad sasmeļos pārāk daudz iedvesmas.

Gada filma: hmm, ļoti maz filmu esmu šogad noskatījies — pretēji iepriekšējo gadu praksei, kad cītīgi un daudz izvēlējos (un arī skatījos) filmas, šogad aizvien biežāk (turklāt aizvien retāk) skatījos filmas pēc TV principa, proti skatījos to, kas patrāpījās, nereti skatījos to, kas nejauši atradās jūtūbē pilnā garumā, un pēc tādiem principiem jau grūti tikt pie šedevriem. Turklāt biežāk mēdzu atkārtoti skatīties vecas un sen redzētas filmas. Gada filma: Midnight in Paris.

Gada mūzikas atklājums: dāņu Trentemøller.

Gada seriāls: Lost. Godpilnās pārējās top 3 vietas aizpilda The Big Bang Theory un Raising Hope.

Jāteic, ka gada tālākais ceļojums un gada foršākais ceļojums ne tuvu nebija viens un tas pats. Gada ceļojums: pārgājiens pa mežu. Bet nu forši, ka neeksistējošais ceļošanas plāns šim gadam tapa pārpildīts.

Par gada fotogrāfiju man vēl jāpadomā. Man domāt, man šajā sakarā nepieciešama apņemšanās nākamajā gadā iegādāties sakarīgu kameru (vai vismaz nomainīt telefonu pret labu kameru ar zvanīšanas funkciju), citādi gada foto izlase sanāk diezgan bēdīga, ar dažiem graudiem pelavās.

Priekā, un paldies jums, dārgie cibiņi, par kompānijas sastādīšanu šajā gadā! ;)

Labots 5 dienas vēlāk, skatoties F1 2012. gada sezonas apskatu: patiesībā gada seriāls pilnīgi noteikti, bez šaubām vai pārdomām, bija Formula 1. Tik aizraujošu sporta sezonu es nebiju savā mūžā piedzīvojis (un līdzdzīvojis). To tad uzreiz varu pievienot arī kategorijā gada sporta notikums.

Palēnām pārlasu savu 2012. gada cibu, gatavojos reportēt par aizvadīto gadu un sagaidāmo nākamo gadu. Lai neizšautu visu pulveri, pagaidām par šo tēmu nekomentierēšu.

* Gandrīz citāts no ultimatīvākā iepirkumu saraksta, kas savukārt ir viens no 100 visu laiku labākajiem sarakstiem (New Yorker skatījumā, via kottke.org)

P.S. Jā, man patīk postēt linkus, jā, es tur neko nevaru darīt, bet, jā, man patīk arī viņus aprakstīt.

1) Tātad, cibiņi, palīdziet saprast, kāds man bija dienas plāns rītdienai, 23 (?) decembrim.
2) Es taisījos celties ap plkst. 7 (8?), ja?
3) Vilciens ir ap plkst. 9.39, tātad man stacijā jābūt ap 9, tātad pie Kvisentāli man jābūt ap 8:40, või?

Ir viens buss, kas pēc sazin kāda saraksta ir manā pieturā plkst. 9:09 un pie dzelzceļa stacijas plkst. 9:35, kas, ja var ticēt edel.ee, ir tieši 4 min pirms Tartu-Valgas vilciena. Vai mēs uz to var paspēt?

What to do? Jājiet gulēt.

# Jautājums nr. simtpiecdesmit seši - vai es tāds vīnu sadzēries, atcerēšos visu, kas jāpajem līdzi uz brīvdienām? Abidna, bet liekas ka nea.

Papildināts miljons h vēlāk - ziņoju pasaulei, ka pēc ļoti sarežģīta rīta (tostarp ar mežonīgi sāpošu krampī sarautu kāju) esu nonācis viucienā. Labrīt.

Fuck, no to mēs rīt redzēsim, kur mēs rīt attapsimies, bet nu kurrad, kaut kāds šāds vakars vēl te Ikaunijā nebija piedzīvots, ka ikauņi savā nodabā tusē un diskutē un es savā nodabā esmu iedalītis ar Xbox Kinect ierīci un neierobežotu (ne-ie-ro-be-žo-tu) alkohola daudzumu. Redzēsim, vai es rīt pamodīšos laicīgi, lai aizbrauktu uz tēvzemi vai nea. Guten abend!

Edit: ar to es gribēju kaut ko teikt sakarā tādā, ka... Es nezinu kādā sakarā es kaut ko gribēju teikti!

Kāds cibiņš žēlojās par nedienām ar sabiedrisko transportu un to grafiku izmaiņām (precīzāk, par izmaiņu nenorādīšanu mājaslapā).

Bet nu var būt arī citāda situācija, kā mums te pilsētas sabiedriskā transporta sarakstu mājaslapā — jau kādu nedēļu tur ir ievietoti n-tie (dažiem maršrutiem pat četri vai vairāk!) dažādie saraksti ar mulsinošām norādēm par spēkā esamību.

Lūk, stundu stāvu domādama, kā saprast šādu izmaiņu grafiku:
( ... tālāk ... )

Tas pirmais, kas it kā visvairāk atbilst manām vajadzībām (konkrēti — vajadzībai "kuru sarakstu izmantot, ja gribu braukt šodien, 20.12.2012"), nemaz nav nekāds regulārais maršruts, bet gan alternatīvais maršruts, kuru šī maršruta autobusi izveic konkrētos (bet ne visos) diennakts laikos un kurš ietilpst visadvancētākajā sabiedriskā transporta pakalpojuma sniegšanas/izmantošanas līmenī (par šīm īpatnībām esmu jau rakstījis iepriekš). Bonusā piebildīšu, ka šis ir tikai ilustratīvs skrīnšots [daļēji] angļu valodā, oriģinālajā versijā igauņu valodā ir tāds pats bardaks ar tiem "no" "līdz" parametriem. (Un tā piezīme, kas EN versijā nav iztulkota un atkārtojas pie visiem grafikiem, nozīmē, ka valsts svētkos autobusi kursē pēc svētdienu grafika.)

Un vēl nesen, ar kādu sarunbiedru pārrunājot mazu bērnu (ie)spējas saprast pulksteni un laiku, kā piemēru pieminēju, ka man bērnībā (pirmsskolas vecumā) ilgu laiku bija grūtības saprast, kā pieaugušie saprot korelāciju starp pulksteni un cipariem autubusu sarakstā pie sienas. Izrādās, arī pieaugušam esot, var apjukt pie autobusu sarakstiem, par spīti tam, ka šī spēja apgūta un izmantota daždesmit gadu gaitā.

Labi, ka pieturās nav viss šis ārprāts izkarināts, tur ir aktuālais šībrīža kustības saraksts, tikai jāprot atšķirt, kuros laikos autobuss kursē pa regulāro maršrutu un kuros — pa alternatīvo.

Saki vēl, ka pie igauņiem viss ir labāk, efektīvāk, vienkāršāk...

Ko es šodien iesaku:
* process joprojām piegādā aizraujošu lasāmvielu par digitālgeitas iekšām;
* "Raising Hope", ļoti labs seriāls, ko veidojis tas pats Gregs Garsija, kura spalvai pieder "My name is Earl".

Līdz tam nu esam nodzīvojuši, 30+ gadu vecumā beidzot (?) gūglēju, "kā vārīt olas". Nav jau tā, ka nezinātu, kā to darīt, vai ka nebūtu to iepriekš darījis (ēdājs ēd, atzīst par labām esam un pieprasa VĒL), bet tagad prasās pieslīpēt nianses. Nu tur — varbūt nav labi vārīt bleķa krūzītē, kurai gāzes plīts liesma noteikti baisi karsē to virsmu, uz kuras tā ola novietota.

* Atriebība nākamajām paaudzēm, kuras gūglēs šo frāzi un neko prātīgu neatradīs, un tad vīlušies sūtīs Gūglei ziņojumu, ka manu cibu vajag izslēgt no gūglēšanas rezultātiem.**

** Ai, es esmu apslimis un saspiedies (lasi: galvā saspiesta vate (varbūt vairs nav?! no rīta vēl bija!)), nodarbojos ar muļķībām, ēdu piparkūku mīklu un nodarbabrīvajālaikā skatos tīņu romances par Šekspīra tēmu, esmu arī atklājis jaunu pasauli, ar dažiem neapzinīgiem klikšķiem piekļūstot amerikāņu TV resursiem, un tagad domāju, ka vajadzētu skatīties Raising Hope, Family Guy, sameklēt Dexter pilotu un pārbaudīt, cik Borna filmas esmu redzējis.

Fockin' 'ell, tāda drošības līmeņa iestādēs vēl nebiju strādājis. Mani no rīta gandrīz neielaida ēkā, jo darbinieks-autorizētājs bija pieteicis manas vizītes potenciālo beigu termiņu 23:00:00, bet durvju sargu tas dikti satrauca un viņam bija nepieciešams saņemt atļauju no sava priekšnieka (kas ir ārēja kompānija - drošības dēļ). Beigās tomēr ielaida buržuji, un tad piesēdināja pie datora ar Internet Explorer (un vācu klaviatūru), jo manu datoru nedrīkstēja slēgt klāt vietējam tīklam — nē, nu tas jau ir normāli, bet IE... kamōn! Nu, IE only režīms šitiem vāciešiem neglaimo, bet neuzdrīkstējos bilst kādu vārdiņu pret šādu ordnungu — kas maksā par mūziku, tas maksā par mūziku, bet kāpēc tad vajadzēja rakstīt, lai ņemu līdzi savu rēķinātāju?

Mana vācu valoda ir spoža — jau otro dienu vāciešiem sabiedriskās vietās pa labi un pa kreisi saku "nägemist", "vabandust" un "aitäh" pilnīgi bez akcenta. :D (Tas tāds jociņš vācu valodas un igauņu valodas pratējiem.)

Ar to arī zibensreportāžu no Alpu piekājes beidzam, sagaidītāju pūlis var rīt jau sākt pūlcēties iecienītajā Pierīgas lidlaukā, lai mājās sagaidītu šo ziemeļnieku. (Lūk, to es nesaprotu, kāpēc pie vienas un tās pašas gaisa temperatūras bavārieši vazājas apkārt plašķīšos, bez kādām šallēm, cepurēm vai pārliekas, bet ziemeļnieki salst un tuntuļojas, un neiziet no mājām bez vecmāmiņas adītiem dūraiņiem (es te par sevi).)

Current mood: sadzēries glühwein, kirchwein, brommbeere wein
Current music: sinking about you

Šonedēļ vēl 4000 km jāpieveic. Tagad nav miera, neguļās.

Rūpīgi visu apsverot, man šķiet, ka pēdējo reizi lidoju NATO samita laikā, kad bija ekstra brīvdienas un es aizšāvu pie bērnības dienu tikpat-kā-vecmāmiņas ciemos.

Šoreiz atkal pie vāciešiem, tikai šajā reizē — pastrādāt. (Tikai nevienam nestāstiet — konfidenciāla informācija!)

Daži no apsvērumiem, kas mani šai sakarā satrauc — kā nejauši nesākt runāt ar vāciešiem igauniski (manam pašreizējam valodu mikslim tā varētu būt reāla izpausme) un kā nejauši nepieminēt karu. :)

Sekojiet ziņām, laika ziņām, fōrskvēr čekiniem un jaunumiem tuvākajā frendlistē.

epic fail = teiksmaina neveiksme

(via @jurku)

Manuprāt, ļoti labi. :)